Neiepazītā Latvija

Kurzemes pusē……………………………………………………………………………… 268

Dundagas baznīca laiku gaitā………………………………………………………. 268

No Dundagas uz Ģibzdi………………………………………………………………. 274

Valdemārpils sinagoga………………………………………………………………… 283

L. Paegles iela 9 Kuldīgā………………………………………………………………. 286

Piemineklis, kas atgriezies no trimdas…………………………………………… 289

Gājiens pa Remtes parku……………………………………………………………… 292

Aspazijas laukums Aucē…………………………………………………………….. 297

Latgale un Augšzeme…………………………………………………………………………. 300

Rikava………………………………………………………………………………………… 300

Pasiene……………………………………………………………………………………….. 309

Bērzgales baznīca, kas neatrodas Bērzgalē…………………………………….. 313

Uz Maskavu bez vīzas…………………………………………………………………. 317

Augšzemē, Asarē ……………………………………………………………………….. 320

Stāvēju Ormaņa augstajā kalnā……………………………………………………. 325

Ccļiniek, apstājies………………………………………………………………………… 332

IEVADVĀRDI

Mūsu ģimenei 1976. gada oktobrī laimējās piedalīties neaiz­mirstamā ceļojumā pa Kurzemes pilīm, baznīcām un parkiem. Divās dienās mēs paspējām gūt ļoti daudz vērtīgu iespaidu, liet­derīgi izmantojot katru laika sprīdi. Vēl šodien iespējams aplū­kot maršruta kartes kopiju, ko saņēma katrs ekskursijas dalīb­nieks, ar rūpīgi uzzīmētiem apskates objektiem tajā. Arī pašu radītā fotogrāfiju kolekcija liecina, ar kādu uzmanību izvērtētas arhitektoniskās un mākslas elementu detaļas - zelmeņi, vapeņi, akanti, cokoli, logu vitrāžas, kokgriezumi un griestu gleznoju­mi baznīcās, iepazīti reti dabas veidojumi - dižkoki, paegļu au­dzes, kokžņaudzēji, māzeri, dīķu sistēmas un konstatēti arī laik­meta absurdi - dejas plači uz baronu kapenēm, sporta zāles pilīs un pārvietotie pieminekļi. Uz mūsu fotogrāfijām aizmugurē ne­trūkst datējuma un pat pierakstītas ekskursijas vadītāja stāstītās teikas. Šis brauciens mums un iespējams vēl daudziem bija pa­grieziena punkts Latvijas iepazīšanā un izzināšanā, attieksmē pret brīvā laika izmantošanu.

Kā radās šāda iespēja vēl tālajos padomju gados? Kas bija noticis? Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskajā institūtā par kultorgu bija ievēlēts inženieris Sigurds Rusma- nis - cilvēks ar meklētāja garu, fiziķis ar līriķa dvēseli. Ja citos institūtos (pēc personīgās pieredzes) šī amata veicējiem galve­nais pienākums un panākums bija sagādātās biļetes uz teātra, operas izrādēm, dziesmu svētku koncertiem, dažreiz pat veik­sme kolēģu pārliecināšanā par kādas izstādes apmeklējuma ne­pieciešamību, tad šīs grāmatas autors burtiski aizveda un izglī­toja savus draugus, darbabiedrus un viņu ģimenes locekļus pie kultūras objektiem dabā, pirms tam ieguldot milzīgu pētniecis­ko un sagatavošanās darbu. Jau iepriekš Rīgā dzimušais jauneklis bija klīdis pa tuvākajiem piepilsētas mežiem, pētījis un salīdzinā­jis turienes augsni un augu valsti, zīmējis plānus un kartes, klau­sījies Andreja Holcmaņa lekcijas, vācis "Padomju Jaunatnē" pub­licētos tūrisma maršrutus, kamēr atradis savu aicinājumu eks­kursiju vadīšanā.

Tika sagatavoti aizraujoši maršruti pa visiem Latvijas nova­diem, arī Lietuvu un Igauniju, bija iespējams grupas aizvest arī uz Maskavu, Pēterburgu, Ļvovu un vēl tālāk. Šobrīd jau nova­dītas aptuveni tūkstoš ekskursijas. Pamazām krājās materiāli par visiem Latvijas rajoniem, tad tie pārauga milzīgā kartotēkā jau par atsevišķiem pagastiem, kur katram no tiem izveidota mape ar avīžu izgriezumiem; ziņām no dažādām enciklopēdijām; fak­tu pārbaudei korespondences ar vietējiem varas pārstāvjiem un novadpētniekiem; paša uzņemtiem attēliem un diapozitīviem. Jau tapušas vairākas kultūrvēsturiskas grāmatas, ievērojamākā ko­pā ar Ivaru Vīku - enciklopēdija "Iepazīsim Latviju. Kurzeme" (1993). Tikai nenokārtotas materiālās puses dēj šīs sērijas turpi­nājums jāmeklē nelielākos izdevumos - jau publicētos un vēl iecerētos, piemēram par Zemgales trim pagastiem. Privātajā kar­totēkā savāktās vērtības un autora zināšanas jau izmanto gan­drīz visi jaunāko enciklopēdisko izdevumu veidotāji, arī folklo­risti nespēj uzsākt kāda Latvijas novada pētniecību bez ieskatīša- nās šajā bagātajā krātuvē.