Neiepazītā Latvija

Grāmatas autors atšķiras no citiem novadpētniekiem un kul- tūrvēsturniekiem ar apzinātā areāla plašumu, ar nemitīgo krāju­ma papildināšanu un ieguldīto pārbaudes darbu. Arī Latviešu folkloras krātuvē nepārtraukti tiek kuplināts personīgais fonds 12049 J ar jauniem nostāstiem, teikām un pieredzējumu pierak­stiem, rūpīgi pētīti senākie vākumi. Dažkārt savos ceļojumos autors meklē un interesējas ari par to līko bērzu, kurā sēdējusi ragana, par to velna dusmās savērpto priedi klusā kapsētā, par to koku muižas parkā, zem kura apglabāts vietējais "kundzeņš". Dokumentos izlasītais vienmēr tiek saliedēts ar dabā ieraudzīto, rakstos tiek uzburta ne tikai senatnē iespējamā aina, bet arī vēla­mā. Par to varējām pārliecināties, apskatot un piedaloties sarunā ar Konrādiju (Hermani IV) gauži nopostītajā Skursteņu muižā.

Pie oriģinālā materiāla autors pārstrādātā veidā pievienojis ari agrāk publicētos materiālus, kas izkaisīti dažādos preses izde­vumos. Gandrīz puse no tiem veltīti Vidzemei, jūtams, ka rak­stītāja sirds meklējama Burtnieku un Matīšu pusē. Grāmata at­klāj autora poētisko dabu, labās tehniskās zināšanas, interesi va­lodniecībā un folkloristikā, nekad nav arī aizmirsts pieminēt, kā­di koki aug pie aprakstītajām mājām, kur meklējami dižkoki, kur ceļā pamanāmas vējslotas, kas cēlis un projektējis jaunās ēkas. Autora erudīcija palīdz atklāt kļūdas fotogrāfijās Latviešu kon­versācijas vārdnīcā. Viņam sāp zaudētie pieminekļi - piemēram, Krustrija Drustos, "pateicīgo latviešu" izturēšanās pret Merķeli Katlakalnā un sabrauktie stārķi ceļā uz Bauņiem. Viņš bieži aici­na - nepaiesim garām, ir vērts apskatīt! Folkloristi visvairāk pa­teicīgi grāmatas radītājam par to, ka viņš paspējis pamudināt teicēju Marijanu Aunu pierakstīt un atsaukt atmiņā savas dzim­tās Rikavas vēstures notikumus, ka viņš uzklausījis un fiksējis "latvju virsnieka Nr. 35473" Roberta Gabra teikas un stāstus.

Vēlējums lasītājam apsekot grāmatā minētās vietas un kļūt pašam par bijušā meklētāju.

Māra Vīksna (LFK)

PRIEKŠVĀRDS

Mūsu pašu Latvijā ir vietas, kur desmitām reižu braukts vai pat iets garām un kas ne ar ko nav saistījušas uzmanību. Bieži pat kaimiņos dzīvojošie ir izbrīnīti, kad uzzina, kas te kādreiz noticis vai ar ko šī vieta atšķiras no citām. Grāmatas mērķis ir pievērst uzmanību tām vietām, kas nav īpaši iecienītas dzimtenes iepazinēju apmeklējumiem, dot lasītājam iespēju dziļāk ieskatīties apkārtējā, iegūstot pieredzi turpmākiem patstāvīgiem Latvijas apceļojumiem.

Laikam nav tas labākais skatīti dabu vien, tikai pilis vai baz­nīcas, pieminekļus vai dendroloģiskus parkus un daiļdārzus, ceļot pa teiku un nostāstu vietām. Autors iespēju robežās cenšas pievērsties kultūrvēsturiskajam un neparastajam aprakstāmajā teritorijā.Tas var būt pat tikai kāda pagasta mazs stūrītis, kur dažkārt vieglākas orientācijas dēļ stāstījums izkārtots lineārā secībā, kā gājiena maršruts. Grāmatā ir raksti, kas tematiski stāsta par kādu sakarību vai ko citu, kas attiecas uz plašu teritoriju, pat visu Latviju. Ir arī raksti, kur aprakstīts tikai viens objekts, kas var būt atsevišķa ēka, parks vai piemineklis.

Apraksta dažādošanai vietām izmantoti dzejas fragmenti, tei­ku un nostāstu satura īss pārstāsts, kam pievienotā norāde (LFK…) ir materiāla numurs Latviešu folkloras krātuves fondos. Grāmatas autora paša pierakstītie un krātuvē nodotie materiāli atpazīstami pēc šifra (LFK 2049, …). Teicēju atmiņa ari nav bezgalīga, lasītā­jam šādiem nostāstiem jāpieiet kritiski un tie nav jāuzskata par neapstrīdamu patiesību. Folkloristi labi zina, ka viens un tas pats notikums dažādu stāstnieku mutēs skan atšķirīgi, ar citām deta­ļām, arī celtņu datējumi dažādos avotos atšķiras. Aiz uzvārdiem iekavās doti dzīves gadi, aiz celtnēm - celšanas gads, aiz attēliem - fotografēšanas gads.

Atliek tikai novēlēt, lai pēc grāmatas izlasīšanas rastos vēlēša­nās kaut ko no minētā skatīt pašam savām acīm un, protams, lai būtu arī iespējas to izdarīt.

Autors ļoti pateicīgs par ieguldīto rūpīgo darbu grāmatas re­daktoram ģeogrāfam enciklopēdistam Uldim Placēnam (1934-2006), ar kuru bijusi ilgstoša sadarbība vairāk nekā 15 ga­du garumā. Sastādot vēres, problēmu gadījumā tieši viņš neatlaidīgi centās bibliotēkās noskaidrot kāda citāta vai dzejas rindu avotu.

SAĪSINĀJUMI

/

Vidzemes ziemeļos

TEIKSMOTA VIETA PIE STAICELES

Tā teiksmainākā vieta Staiceles apkārtnē nav pie pašas skais­tās Salacas, ne pie baznīcas un pat ne pie kapiem, par kuriem citviet stāsta dažādus brīnumus. Jautāti par tuvējām teiku un nostāstu vietām, gandrīz visi ar apbrīnojamu vienprātību min bijušo Krustakmena tiltu. Taču katrs aptaujātais zina pavisam citādu nostāstu un jāsāk domāt, ka šai vietai tiešām piemīt kaut kas mīklains. Spriediet paši!