Pēdējā atlanta atgriešanās Zinātniski fantastiski stāsti

— Kad tu būsi Ceilonā, Iv, centies nokļūt Palanaruvā,— Dārija ieteica.— Tā ir viena no senajām galvaspilsētām salas centrā. Tur ir saglabājušās milzīgas mākslīgās ūdenskrātuves, kas ierīkotas vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem. To krastos patlaban atjaunotas senās pilis un senie tempļi. Tur ir neparasti skaisti, jo sevišķi — saulei rietot un austot. Zēni, vai jūs varat iedomāties: blāvs milzīga ezera spogulis, oranžsarkani mākoņi virs tāliem kalniem ar plakanām virsotnēm un pēdējie saules stari uz dzeltenām tempļa sienām, uz pilīm, kas izrotātas ar neskaitāmi daudzām akmens skulptūrām. Un palmu vēdekļi uz tumstošo debesu fona . ..

— Vai tu raksti dzejoļus, Dārija?— Rišs jautāja.

— Rakstīju, kad vēl biju maziņa.

— Tu esi dzejniece pēc savas dabas, un tev nav ko darīt pie atkritumu aizvācējiem. Labāk brauc man līdzi!

— Uz kurieni, Riš?

— Uz Eiropu, piemēram. Es atpūtīšos, bet tu rakstīsi dzejoļus un nodarbosies ar saviem arhitektūras izrakteņiem.

— Lieliska perspektīva!— Dārija skaļi iesmējās.— Un galvenais — viss ir tik vienkārši. Nē, mīļais, brauc viens pats un vislabāk — uz kādu sanatoriju, kur ārstē izkropļotu psihi. Bet es palikšu šeit un pēc kāda laika pamēģināšu nomainīt tevi bāzes ārsta vietā vai paša galvenā inženiera postenī, vai kā nu to pie jums sauc.

Atgriezās Rems un pavēstīja, ka viņš arī lidošot uz Kolombu.

— Bet jūsu biedri?— jautāja Ivs.

— Viņi strādā šeit — ģeotermālajā energocentrālē. Viņi tikai pavadīja mani un jau aizbrauca atpakaļ.

— Vai te ir liela energocentrāle?

— Diezgan prāva, bet pašreiz to paplašina. Tiek izdarīti dziļāki urbumi pie pašas vulkāna cilmvietas.

— Vai tad šeit darbojas vulkāni?— Dārija bija pārsteigta.

Rems papurināja galvu.

— Nē, nedz šajā, nedz arī apkārtējās salās nav palicis vulkānu, kas darbotos. Mēs paņemam no tiem visu enerģijas pārpalikumu mūsu energosistēmām. Esam tās pārveduši uz regulējamu «energobloku» režīmu …— Rems pavīpsnāja.

— Bet Viraks?— Dārija piemiedza acis.— Vai gan vulkānu izdzēšana nav neiedomājama vides līdzsvara izjaukšana?

— Kolēģi, kā šķiet, ir no Viraka?— Rems paskatījās uz īvu un pēc tam uz Rišu.

Abi pamāja.

— Tad jau jūs varētu vieglāk izskaidrot.. .— Rems atkal pavīpsnāja.

— Nevajag!— Dārija atmeta ar roku.— Kā redzu, jums viss ir saskaņots. Vulkānisma plānošana veselas planētas mērogā!

— Protams,— Ivs nopietni sacīja.— Tieši plānošanai planētas mērogā mēs patiesībā varam pateikties, ka cilvēki spējuši ne tikai pakļaut vulkānus, bet arī piešķirt prāvus līdzekļus, lai atjaunotu senās pilsētas, kas tūkstošiem gadu gulējušas drupās. Tu pati pieminēji Palana- ruvu. Vai būtu bijis iespējams atjaunot šo arhitektūras kompleksu, ja nebūtu vienota daudzgadu plāna?

— Pietiek, pietiek!— Dārija pārtrauca brāli.— Esmu jau sodīta par savu nekompetenci un nelāgo raksturu. Bet tu tātad esi bijis Palanaruvā?

— Neesmu bijis un šoreiz arī diemžēl netikšu. Pēc mūsu lainera nolaišanās Kolombā līdz aviona atiešanai uz Kergelēnu ir tikai viena stunda.

— Nu, tad palieciet Kolombā līdz rītam . . .

— Es taču nebraucu atvaļinājumā,— Ivs sausi aizrādīja.

Dārija apmulsusi nodūra acis.

Ivs uzmanīgi paņēma viņu zem rokas.

— Es domāju, ka tā nebūs pēdējā izdevība apmeklēt Palanaruvu. Gan jau mēs abi kādreiz atradīsim mazliet brīva laika un tavā vadībā, māsiņ, dosimies šajā ceļojumā.

— Kā noprotams, jūs esat vēsturniece,— Rems ļoti pieklājīgi teica, vērsdamies pie Dārijas.— Atļaujiet jums uzdot vienu jautājumu.

— Lūdzu, ja vien spēšu uz to atbildēt.

— Jādomā, ka varēsiet . . . Pašreiz ļoti daudz spēka, laika un enerģijas tiek izlietots, lai atjaunotu senās pilsētas un arhitektūras pieminekļus. Nesen man gadījās būt Nīlas ielejā. Ir atjaunoti sākotnējā veidā tempļi pie lielajām piramīdām, Valdnieku Ielejas apbedījumu komplekss. Atjaunotas arī pašas lielās piramīdas. Tas ir bijis milzīgs darbs, kas cilvēcei neprātīgi daudz izmaksājis. Esmu dzirdējis, ka nu sākot atjaunot vissenākās pilsētas Indas ielejā, kur vispār gandrīz nekas nav saglabājies. Kādēļ tas vajadzīgs? Vai nepietiek, ja saglabā drupas? Ja tās saglabā tādas, kādas sagaidījušas mūsdienas?