Plutonija

No rīta sacēlās austrumu vējš, migla izklīda un izrādījās, ka «Polārā zvaigzne» atrodas netālu no metrus divdesmit augstas ledus sienas pamales, kas aizstiepās uz austrumiem un rietumiem līdz pat apvārsnim.

— Tā droši vien ir cietzemes ledus barjera, kas tāpat apjož polāro zemi kā dienvidpolu! — Truchanovs paskaidroja ekspedicijas locekļiem, kas pulcējās uz klāja.

Tā kā kamanu ekspediciju šajā vietā izcelt nebija izdevīgi, kuģis uzņēma kursu uz austrumiem cerībā sastapt līci vai spraugu barjerā, kas ļautu nokļūt uz ledus lauka. Lote rādīja sešpadsmit asu dziļumu, un varēja iedomāties, ka ledus siena ar savu pamatni atbalstās pret jūras dibenu.

Braukt tuvu sienai bija bīstami, jo nereti no stāvas un pat pārkārušās ledus masas, ko šķēla daudzas plai sas, atlūza paprāvi gabali un ar dobju troksni iegāzās ūdenī. Dažās plaisās, kas bija izveidojušās dziļās, bet šaurās aizās — kanjonos, brāzās ūdenskritumiem līdzīgas tērces.

Braukšana veicās lēnām. Vajadzēja apiet sēkļus un ledus laukus, tā ka diennaktī pavirzījās tikai kilometrus četrdesmit. Bet tās pašas dienas vakarā priekšā parādījās garš izcilnis. Šķita, ka siena, mainīdama savu virzienu, izbīdītos pret dienvidiem. Taču, kad «Polārā zvaigzne» piekļuva tuvāk, izrādījās, ka šis izcilnis nav ledājs, bet pašas zemes klinšains rags.

Vakariņu laikā kopējā kajitē apsprieda jautājumu, kā jaunatklāto zemi nokristīt, un nolēma to nosaukt parFritjofa Nansena Zemi par godu lielajam polārjūru un zemju pētniekam. Neievērojot Truchanova protestus, zemes ragu nosauca viņa kā ekspedicijas organizētāja vārdā.

Pie paša zemes raga ledus siena atkāpās mazliet uz ziemeļiem, tā radot nelielu, bet pietiekami dziļu līci, lai varētu izsēdināt kamanu ekspediciju.

Uz kuģa kūsāja darbs visu nakti. Izmantojot labvēlīgo laiku, vajadzēja pasteigties. Dienvidu vējš varēja piedzīt pie krasta ledus gabalus un ar tiem pieblīvēt līci. Visi piedalījās bagažas izkraušanā. Zemes raga sākumā ledus siena pazeminājās un sadalījās atsevišķos posmos, starp kuriem nebija grūti rast ceļu uz ledus virsmu. Kamēr ekspedicijas locekļi šķiroja krastā izkrautās mantas un novietoja tās uz nartām, matroži uzkāpa Truchanova raga virsotnē un sakrāva ap kārti augstu piramidu no akmeņiem, un, atskanot trīskārtējam «Polārās zvaigznes» lielgabalu.salūtam, uzvilka krievu karogu.

Piramidai vajadzēja arī kalpot par signālu gan kuģim, kam bija jābraukā gar zemes krastu, izdarot tās topogrāfiskos uzņēmumus un izpētīšanu, gan arī kamanu ekspedicijai, kura devās zemes iekšienē, bet kurai vajadzēja atgriezties pie tā paša raga, lai atkal nokļūtu uz kuģa. Starp piramidas akmeņiem novietoja aizlodētu cinka kasti ar ziņojumu, ka šo zemi 1914. gadā no 4. līdz 17. jūnijam atklājusi Truchanova ekspedicija ar kuģi «Polārā zvaigzne» un ka tā nosaukta par Fritjofa Nansena zemi. Šo ziņojumu parakstīja visi ekspedicijas dalībnieki un apstiprināja ar kuģa zīmogu.

Nākošās dienas vakarā visi ekspedicijas locekļi pēdējo reizi sapulcējās «Polārās zvaigznes» kopējā kajitē atvadu vakariņās, kad arī galīgi izlēma jautājumus par kuģa turpmākajiem braucieniem un palīdzības pasākumiem kamanu ekspedicijai, ja tā noteiktā laikā neatgrieztos.

«Polarajai zvaigznei» blakus piramidai vajadzēja ierīkot noliktavu, atstājot tanī pārtikas, kurināmā un apģērbu krājumus vairākiem mēnešiem, lai ekspedicija, ja tā aiz kaut kādiem iemesliem kuģi še nesastaptu, varētu iekārtoties pārziemot.

Kamanu ekspedicijai taisnā ceļā sešas vai astoņas nedēļas bija jādodas uz ziemeļiem, bet tad pa iespējami citu ceļu jāatgriežas dienvidos, katrā ziņā cenšoties atkal nokļūt pie Truchanova raga. Lai atvieglotu savu kravu un nodrošinātu atgriešanos, tai apmēram pēc katriem piecdesmit kilometriem bija jāierīko provianta novietnes trīsdienu vajadzībai un jāatstāj vēstis par sava ceļa virzienu gadījumam, ja vajadzētu meklēt pa tās pēdām.

No rīta karogiem rotātā «Polārā zvaigzne» ar abu lielgabalu salutu pavadīja kamanu ekspediciju ceļā. Atvadoties Truchanovs nodeva Kaštanovam aizzīmogotu aploksni un sacīja:

— Ja jūs ceļojumā pa Nansena Zemi nokļūsiet bezizejas stāvoklī vai arī nesapratīsiet un nespēsiet izskaidrot to, ko redzēsiet ap sevi, nezināsiet, ko pasākt turpmāk, atdariet šo aploksni! Iespējams, ka tās saturs jums palīdzēs pieņemt attiecīgu lēmumu. Es tomēr jūs lūdzu bez nopietna iemesla aploksni neatvērt. Ja viss noritēs vairāk vai mazāk gludi un normāli, manus norādījumus nevajadzēs un tie var izrādīties pat gluži nepamatoti.

Pēc draudzīgiem roku spiedieniem uz ledus barjeras virsmas, kurp ekspediciju pavadīja gandrīz visa apkalpe, seši cilvēki uti trīs smagi piekrautas nartas, kurām katrai bija aizjūgti astoņi suņi, devās ceļā uz ziemeļiem. Blakām skrēja seši rezerves suņi.

PĀRI KRIEVU KALNA GRĒDAI