Saņņikova Zeme

— Mūsu tauta — onkiloni — pirms daudziem gadiem, izmocīti nemitīgajos karos ar čukčiem briežu ganību dēļ, nolēma aiziet pēc iespējas tālāk projām no šiem ļaudīm. Vispirms onkiloni pa ledu aizgāja uz tuvējām salām, izraka zemnīcas un sāka dzīvot mierīgu dzīvi. Tomēr šī zeme viņiem nepatika: vasarā migla, ziemā migla, pavasarī migla, visu gadu migla vien. Ļaudis sāka apmirt, brieži sāka apmirt. Un ļaudis ieraudzīja, ka putni pavasaros lido tālāk, uz ziemeļiem, bet uz rudens pusi atgriežas trekni jo trekni. Nodomāja — iesim paši uz turieni, kurp laižas putni. Gāja vienu reizi — jūra nelaida, gāja otru reizi — jūra bija vāji aizsalusi, vētra uzlauza ledu, noslīka daudz cilvēku un briežu. Sagaidīja pavisam bargu ziemu un pa priekšu aizsūtīja izlūkus. Ledus bija stiprs. Visi pārgāja pāri jūrai un atrada šo zemi. Bija atlicis pavisam maz ļaužu — vai nu cilvēku piecdesmit, vai mazāk, īsti nezinu.

Virsaitis tajā laikā bija dižens šamanis, kurš prata dziedināt visas slimības; viņš parādīja onkilonu tautai ceļu uz šo zemi. Pirms nāves šamanis pasludināja, ka onkiloni dzīvošot šajā zemē mierīgi līdz tam laikam, kamēr pie viņiem atnākšot baltie cilvēki no Lielās zemes. Un viņš sacīja, ka balto cilvēku rokās būšot pērkoni un zibeņi kā debesu valdniekiem, ar ko varēšot nogalināt iztālēm.

Kad mēs ieraudzījām jūs, pirmos baltos cilvēkus, kuri atnākuši pie mums no Lielās zemes, mēs atcerējāmies vecā šamaņa vārdus.

UPURĒŠANA UN GARU PIESAUKŠANA

— Sakiet virsaitim, — Gorjunovs teica Ņikitam, — ka mēs esam pavisam miermīlīgi ļaudis un nevienam nedarīsim nekā ļauna. Arī mūs uz šejieni atveda putni, kas lido uz ziemeļiem. Mēs gribam tikai aplūkot zemi, kur putni pavada vasaru. Mēs apskatīsim šo zemi un aiziesim atpakaļ uz savējo.

Gorohovs pārtulkoja viņa vārdus.

— Vai jums ir pērkoni un zibeņi, kas nogalina iztālēm? — Amnundaks jautāja.

Atskanot šim jautājumam, visu klātesošo skatieni ieurbās svešzemniekos bažīgās gaidās. Gorohovs neizpratnē palūkojās uz Gorjunovu, bet tas sacīja:

— Vai tad mūsu šautenes nav pērkoni un zibeņi, kas nogalina iztālēm? Onkiloni tik un tā uzzinās par tiem. Tāpēc izmantosim gadījumu un parūpēsimies, lai mūs uzskata par dievu sūtņiem, izturas pret mums ar vēl lielāku cieņu un nedara mums nekā ļauna.

— Jā, mums ir pērkoni un zibeņi! — Gorohovs pavēstīja virsaitim.

Nemiera pilni čuksti pārskrēja ļaužu drūzmai. Ceļotājiem tuvāk sēdošie neviļus parāvās atpakaļ. Virsaitis sacīja:

— Parādiet tos mums, lai mēs zinātu, ka jūs esat taisni tie, kurus sūtījušas debesis. Bet es lūdzu jūs — nenogaliniet onkilonus!

— Iziesim ārā, lai zibens neķer cilvēkus, — Gorjunovs aicināja.

Virsaitis svinīgi piecēlās un devās uz durvīm, viņam sekoja ceļotāji un onkiloni, turēdamies no svešzemniekiem godbijīgā attālumā.

— Atvediet upurējamo briedi! — Amnundaks pavēlēja. — Lai baltie cilvēki to nogalina un nes kā dāvanu dieviem!

Daži onkiloni aizskrēja uz mežu un atveda no turienes lielu, gandrīz pavisam baltu ziemeļbriedi; dzīvnieks, it kā nojauzdams savu likteni, mauroja, kārpījās un rāvās atpakaļ. Pēc Gorohova norādījuma briedi piesēja pie mieta divsimt soļu no zemnīcas. Ceļotāji, aizstājuši šautenēs sprāgstošās lodes ar parastajām, izšāva visi reizē — un ziemeļbriedis saļima kā nopļauts. Šāvieniem nodārdot, onkiloni nokrita uz ceļiem un nolieca galvas vareno svešzemnieku priekšā.

Amnundaks piecēlies skaļā balsī, lai visi varētu dzirdēt viņa vārdus, sacīja:

— Tagad mēs zinām, ka jūs esat debesu sūtņi, par kuriem stāstījis lielais šamanis. Esiet mūsu viesi! Viss, kas mums pieder, — mājokļi, pārtika, apģērbs, brieži — ir jūsu, rīkojieties ar to pēc savas patikšanas! Šovakar šamanis uzrunās dievus un lūgs viņus žēlot onkilonus, jo mūsu cilts uzņēmusi debesu sūtņus kā dārgus viesus.

Beidzis runu, Amnundaks pielika roku pie pieres, pie sirds un zemu paklanījās viesiem, un visi onkiloni atkārtoja šo žestu. Šajā brīdī atvilka nogalināto briedi un nolika to virsaitim pie kājām, un viņš, rādīdams uz četrām brūcēm dzīvnieka sānos, sacīja:

— Visi četri zibeņi ir ķēruši upuri. Sievietes, sagatavojiet gaļu vakara lūgšanai!.. Karavīri, ataiciniet šamani uz mūsu mītni!