Savam brālim sargs

Spriežot pēc tā, ko Šuvalovs līdz šim bija redzējis, ar metālapstrādi šeit nemaz nav tik bēdīgi. Grīdas dēļi ir noēvelēti.— tātad tiek lietota un apstrādāta dzelzs. Bikses, kuras uzvilka Šuvalovam, neapšaubāmi darinātas no dabiskās šķiedras auduma, taču tas ir nevis pašausts, bet rūpnieciski izgatavots. Antīkajā laikmetā uz Zemes to nemācēja. Galvenais, ka cilvēki, būdami tehniski un ekonomiski ierobežoti, meklēja iespēju saglabāt kādu noteiktu sociālo līmeni, kas principā atbilsta viņu uzskatiem, kuri pārmantoti no Zemes. Droši vien kaut ko viņi atrada. Par viņu panākumiem var spriest kaut vai pēc attieksmes pret katru atsevišķu cilvēku. No sabiedrības attieksmes pret personību var droši spriest par pašas sabiedrības tikumiem un netikumiem. Viņš, Šuvalovs, sēž šeit ieslodzījumā, bet ir sveiks un vesels. Lai gan, no viņu viedokļa raugoties, Šuvalovs neapstrīdami ir vainīgs, viņu nesadedzināja sārtā-, nenomētāja ar akmeņiem, viņam ne reizi neiesita, pat rupji neizturējās pret viņu. Var atklāti teikt, ka šejienieši liekas diezgan simpātiski cilvēki un ar savu uzvedību diez vai stipri atšķiras no pašreizējiem Zemes iedzīvotājiem. Tas pats tiesnesis bija acīm redzami labvēlīgs. Protams, par tiesnesi var teikt arī, ka viņš ir aprobežots cilvēks — ja uzskata, ka aprobežots ir ikviens, kas nemāk atrisināt noteiktas sarežģītības pakāpes vienādojumu. Jāskatās vērienīgāk. Iegūt zināšanas ir daudz vienkāršāk nekā mainīt savu attieksmi pret dzīvi, cilvēkiem, sabiedrību. Ja šīs planētas iedzīvotāju uzskati par dzīvi sakrīt ar šurp atlidojušā Šuvalova uzskatiem, var secināt, ka ir pamats savstarpējai sapratnei.

161

Jā. Uz tādu veiksmi var cerēt, bet pagaidām Šuvalova rīcībā bija tikai netieši pierādījumi. Lai iegūtu tie-

6 —- 2043

sus, vajadzēja pēc iespējas ātrāk kontaktēties ar cilvēkiem, iegūt precīzu priekšstatu par viņu attīstības līmeni, psiholoģiju, interešu loku. Sarunāties, ja vajadzēs — strīdēties, pierādīt savu taisnību.

Kā lai to izdara, ja viņš ieslēgts istabā un, liekas, visi par viņu aizmirsuši?

Starp citu, nevajag uztraukties. Vajag domāt, cieši domāt, ko iesākt, lai tomēr visu šo publiku ieinteresētu viņas pašas liktenī…

* H".

Īstenībā tiesnesis nemaz nebija viņu aizmirsis, gluži otrādi, — viņš labi atcerējās. Pēc tam kad savādo cilvēku aizveda pie ārstiem, tiesnesis pavadīja vairākas stundas, visādi pētot viņa rīcībā palikušos priekšmetus.— apģērbu un kabatu saturu.

Būtībā tiesnesis bija drīzāk labestīgs nekā ļauns cilvēks un viņam nesagādāja baudu radīt cilvēkiem nepatikšanas. Bet viņa pienākums bija sekot likuma ievērošanai un izskaust tā pārkāpumus. Kādā veidā — par to bija pietiekami labi parūpējies pats likums. Tiesnesim galvenais ir noticēt tam, ka likums tiešām pārkāpis, un noskaidrot, vai tas darīts apzināti vai bez iepriekšēja nodoma. Starp citu, neviens nevar atrunāties ar likuma nezināšanu; šis senais princips bija atvests vel no-Zemes, par ko tiesnesim nebija ne mazākās nojausmas, bet tāpēc vien šis princips nekļuva mazāk pārliecinošs. Tagad, aplūkojot, aptaustot un pat apostot uz galda izliktos priekšmetus, tiesnesis patiesi centās saprast, ar ko tad viņu šoreiz savedis kopā liktenis.

Jā, tas bija tāds pats cilvēks kā visi. Tomēr viņā viss, sākot no apģērba un beidzot ar runas veidu, bija svešs, neizprotams un mazliet uztraucošs. Tiesnesim nebija skaidrs, kas tie īsti ir par draudiem, par kuriem runāja

Šuvalovs, taču pati draudu pieminēšana vien liek kļūt uzmanīgam un satraukties, jo vairāk — ja draudu cēlonis paliek noslēpumains, Tomēr gandrīz katrs cilvēks dvēseles dziļumos ir pārliecināts, ka'visas viņa novērotās parādības viņš varēs izskaidrot, vadoties no zināmā. Tāpēc arī tiesnesis centās dot visam nesaprotamajam saprotamu izskaidrojumu, operējot ar tiem priekšstatiem, kādi bija viņa rīcībā.

Viņš zināja, ka priekšmeti, kas palikuši pie viņa, nebija un nevarēja būt gatavoti ne viņu, ne arī kādā citā pilsētā. Viss, ko gatavoja pilsētā, bija sen un labi pazīstams, jo nemainījās jau daudzus desmitus gadu, Tātad priekšmeti bija gatavoti kaut kur citur.