Сeturtais ledus laikmets

—    Nē, sensei, tāds secinājums man nera­dās uzreiz. Mēs tik ilgi sekojām viņam, pēc tam es stāvēju aiz durvīm … No visa tā man kļuva baismi; kad izlasīju rakstiņu, uzreiz instinktīvi nojautu; nē, slepkavību nav izda­rījusi sieviete, tajā iejaukts kāds cits. Ja tā, tad aizdomās vispirms turēs mūs. Un, ja mums ir dārgs mūsu darbs, nedrīkstam pie­kāpties. Atliek pasteigties un dot triecienu pirmajiem.

—    Triecienu … hm …

—    Jā, tādēļ jānokārto viss ar komisiju, iekāms viņi devuši triecienu mums.

—    Domāju, ka tas būs vieglāk izdarāms, ja rīkosimies ar Tomojasu starpniecību. Ne­drīkst izrādīt ne mazāko nedrošību. Jāpaliek pie sava: sak, tas vajadzīgs projekta izstrā­dāšanai — un cauri. ..

—    Pareizi, sensei. Un pierādījumi mums tālu nebūs jāmeklē. Teiksim, piemēram, ir svaigs līķis, kā uz pasūtījuma.

—    Līķis?

—    Jā. Mašīnas pareģotās nākotnes mate­riāls iemiesojums. Esmu dzirdējis, ka līķiem, ja tos attiecīgi uzglabā, nervu sistēma dzīvo­jot vēl trīs dienas pēc klīniskās nāves.

It kā manu smadzeņu ielās pēkšņi būtu at­ausis rīts, atvērtos logi un durvis, un sma­dzeņu šūniņas sāka enerģiski darboties. Jo­riki bija atkal mani pārtrumpojis. Redz kāds blēdis! Taču nav ko ņemt ļaunā. Pienāks laiks, un viņš stāsies manā vietā.

—- Nav slikti. Pat ja tas nav iegansts . .. Tā patiešām ir interesanta iecere. Nudien, sākt ar līķi — tā ir lieliska ideja!

—    Paskatīsimies. Lai tas būtu matemātis­kās indukcijas pirmais punkts. Otrais punkts būs sieviete .. . Tie ir teicami eksemplāri, vai nav tiesa, sensei? Kaut gan tas nav mūsu no­pelns …

—    Ja labi veiksies, tad vēl jāparādās īsta­jam noziedzniekam. Vai viņš būs trešais punkts?

—    Nē, viņš jau būs praktiskā pielietojuma pakāpe. Ar to mēs pievilināsim komisiju.

Lēmums ir pieņemts, tagad jāpasteidzas. Vēl ir nedaudz laika, iekāms policija nav iz­stiepusi pēc mums savas ķetnas, taču jārīko­jas ātri, kamēr līķis nav atdots radiniekiem. Lai nu kā, dārga ir katra minūte. Nekādā ziņā nevarēs iztikt bez jauniešiem no pirmā stāva. Joriki ir pārliecināts, ka tiks ar viņiem galā. Atbilstoši specialitātei visus sadalījām grupās un izveidojām trīs komandas: viena nodarbosies ar līķi, otra ar sievieti un trešā — ar noziedznieka meklēšanu. Es pats uzņēmos komandēšanu kopumā. Kamēr man būs pārrunas ar Tomojasu, komandas galīgi noformēsies, izstrādās rīcības plānu un pilnā gatavībā gaidīs. Uzzinājis, ka Tomojasu ir savā istabā, tūlīt devos pie viņa.

Tomojasu bija ļoti laipns. Kamēr stāstīju par neskaitāmajām iespējām, kādas paveras, izmantojot mašīnu atsevišķu cilvēku nākot­nes pareģošanai, viņa seja staroja labvēlīgā smaidā. Acīmredzot viņš bija ļoti apmieri­nāts, ka lieta ievirzījusies citā gultnē un vi­ņam vairs nevajadzēs laipot starp mani un savu priekšnieku. Savukārt es mēģināju vir­zīt sarunu tā, lai viņam šī pārliecība kļūtu vēl stiprāka. Šķiet, manā sejā nevarēja ma­nīt ne mazākās rūpes, es visādi centos pierā­dīt, ka mūsu darbam ir vislabvēlīgākie ap­stākļi. Kad sāku stāstīt par līķi un policiju,

Tomojasu smaids apdzisa un viņš kļuva vēss un atturīgs, kā parasti. Ar tādu sajūtu, it kā man būtu jāpārvar bangojoša straume, es no visa spēka griezu mūsu sarunas stūri. Nežē­lodams krāsas, aptēloju pareģošanas mašī­nas perspektīvas noziegumu novēršanā. Ne pušplēsta vārda par to, ka policija varētu interesēties par mums pašiem. Tā nopūlējos vairāk par stundu, līdz beidzot uzvarēju. Viņš piekrita.

Nē, viņš nebija ar mieru sākt sarunas ar ieinteresētajām instancēm. Viņam nemaz nebija tiesības to darīt. Pierunāju viņu at­stāstīt mūsu sarunu Statistikas pārvaldes priekšniekam. Pēc tam veselu stundu vingri­nājos daiļrunāšanas mākslā pie šā paša priekšnieka. Visas mūsu sarunas laikā atšķi­rībā no Tomojasu priekšnieks sēdēja kā ak­mens dievs. Ar tādu pašu pārakmeņojušos skatienu viņš lūdza mūs pagaidīt un izgāja no istabas.

Aiz uztraukuma nezinu, ko iesākt. Man liekas, ka kuru katru acumirkli piezvanīs Jo­riki un paziņos, ka pēkšņi ieradusies policija. Bet Tomojasu atkal ir mierīgs. Pirmītējais vēlīgais smaidiņš rotā viņa seju. Acīmredzot viņš ir apmierināts, ka nodevis stafeti priekšniecībai. Viņš sāk gari spriedelēt par pareģošanas mašīnu iespējām. Melš tādas ap­lamības, ka netīk viņam atbildēt. Un šāds cilvēks ir komisijas atbildīgais loceklis! Nu­dien rokas neceļas …

Pagāja vēl stunda. Tā vilkās bezgalīgi ilgi, un es jau sāku baidīties, ka mūs aizmirsuši. Beidzot priekšnieks atgriezās un lietišķi teica:

— Liekas, viss kārtībā. Vispārējos vilcie­nos ir sarunāts. Rakstisku paskaidrojumu ne­sūtīsim, ja vajag, atsaucieties uz mani. Starp citu, es ziņoju attiecīgām instancēm …