Сeturtais ledus laikmets

Pēc tam rādīja citus eksperimentus. Pie­mēram, pavēlēja pēc stundas pamodināt gu­lošu putnu, un uz televizora ekrāna bija re­dzams, kā iztraucētais putns uzspurdz gaisā. Kad pēc stundas pavēlēja palaist vaļā pirk­stus, kas bija cieši aptvēruši glāzi, uz ekrāna varēja redzēt, ka glāze nokrīt uz grīdas un sašķīst smalkās drumslās …

Viss redzētais pārspēja iztēli. Ari es sā­kumā biju aiz pārsteiguma gandrīz vai mēms. Bet ne jau par to es gribu stāstīt. Pagāja trīs gadi. .. pareizāk sakot, sākās ceturtā mape ar izgriezumiem, un tas pats komentētājs sāka vilkt citā tonī:

«īstenībā pareģojumi mūsu pasaulē acīm­redzot nevar piepildīties. (Pat viņa frazeolo­ģijā jautās kaut kas nelietīgs.) Pieņemsim, kādam cilvēkam ir pareģots, ka viņš pēc stundas iekritīs bedrē. Vai atradīsies tāds muļķis, kurš patiešām ievelsies bedrē, ja viņš iepriekš brīdināts? Ja atrastos, tad, nav šaubu, tam jābūt ļoti vientiesīgam un viegli suģestējamam cilvēkam. Šajā gadījumā to nevar uzlūkot par pareģošanu, bet tā ir iedvesma. Labāk atteiksimies no šiem spīdo­šajiem meliem, ko dēvē par pareģošanas ma­šīnu, nosauksim to godīgi par hipnotizēšanas mašīnu, kas izmanto cilvēku vājības …»

Lūk, kur esam nonākuši. Lai notiek, sau­ciet tā, ja jums labpatīk. Kas paņēmis kniep­adatu, tas nozags arī cirvi. Bet ne jau viņš vienīgais ir tāds. Pēkšņi visi novērsušies no mana darba. Esmu kļuvis bīstams cilvēks.

Pirmās mapes otrs izgriezums — raksts ar manu fotoattēlu. Tajā es vēl smaidu. Tā ir mana intervija sakarā ar «MASKAVU-1».

«Es nedomāju, ka tā būtu kārtējā pile. Teo­rētiski tāda mašīna ir pilnīgi iespējama. Ne­domāju, ka tā būtiski atšķirtos no parasta­jām elektronu skaitļošanas mašīnām,» stāsta profesors Kacumi no Centrālā skaitļošanas tehnikas zinātniskās pētniecības institūta. Profesors runāja mierīgi un apvaldīti, kā jau speciālists.»

Tie bija salti meli. Es vienkārši aizsvilos. Atbildēju ļoti vēsi, tā ka viens no korespon­dentiem saniknots jautāja:

—   Vai sensei [1] grib teikt, ka uzbūvēt šādu lietu viņam ir tīrais nieks?

—    Kāpēc ne, ja vien būtu laiks un nauda . ..— To es teicu gandrīz vai ar tīru sirdsapziņu. — Principā spēja pareģot nā­kotni piemīt visām elektronu skaitļošanas mašīnām. Galvenā problēma slēpjas nevis pašā mašīnā, bet tehnisko iemaņu līmenī, kāds nepieciešams, tās apkalpojot. Program­mēt, tas ir, formulēt jautājumus mašīnai sa­protamā valodā, ir grūti. Līdz šim program­mēšanu vajadzēja veikt cilvēkam. Bet šī «MASKAVA-1» acīmredzot ir tieši tāda ma­šīna, kas spēj pati programmēt.

—   Ko var veikt ar šādu mašīnu? Vai jūs mums neatklātu kaut ko no sapņu jomas?

—    Hm … Parasti hipotēžu efektivitāte ir apgriezti proporcionāla pagājušajam laika posmam un zūd paātrināti. Kā jūs paši varē­jāt pārliecināties, pareģošanas iespējas pre­tēji cerībām ir ierobežotas, vai tā nav? Ja ļauj nokrist glāzei, tā saplīst. Lai to uzzinātu, nav nemaz jāaicina talkā pareģošanas ma­šīna, vai nav tiesa? Tas pat skolēnam zināms. Nu, droši vien tiks atrastas iespējas izmantot to kā mācību līdzekli. Bet es domāju, ka ne­vajadzētu lolot pārāk rožainas cerības.

Toreiz es aiz skaudības nespēju nekur rast mieru. Ja sēdēšu, rokas klēpī salicis, tad no­teikti atpalikšu. Nē, man nebūs miera, ie- kāms nemēģināšu pats uzbūvēt tādu mašīnu. Un es drāzos pie institūta direktora, skrēju pie paziņām. Neviens nekādu dziļāku inte­resi par manu priekšlikumu neizrādīja. Pa­visam mani nobeidza kāds rakstnieks, kura smērējumu kā mana domubiedra uzstāšanos nodrukāja blakus intervijai. (Nav nekā šaus­mīgāka par tumsonību.)

«Ļoti iespējams, ka brīvību zaudējušos ko­munistus sagaida tikai tāda nākotne, kādu var pareģot mašīnas. Bet mums, kas ceļ savu nākotni, balstoties uz brīvu gribu, šīs mašī­nas neko nenozīmē. Papūlieties parādīt mūsu nākotni tādā mehāniskā spogulī, un jūs redzēsiet, ka spogulis kļūs caurspīdīgs kā loga stikls. Par visu vairāk es baidos, ka ticība pareģošanas iespējai var iedragāt mūsu morāli…»

Beidzot tomēr man palīdzēja laimīgs gadī­jums. Atvērsim otro mapi. «MASKAVA-1» sāka rādīt, ko tā spēj. Biju gatavs ziedot savu dzīvību par tādu iespēju. Ko nu mūsu sapņi! No mašīnas kā no pilnības raga cits pēc cita bira laukā pareģojumi — lietišķi, sausi, ārkārtīgi reāli. Sākumā tās bija apbrī­nojami precīzas laika prognozes, pēc tam — rūpniecības un ekonomikas stāvokļa progno­zes …

Dažos vārdos nav iespējams pastāstīt par apmulsumu, kāds valdīja tajās dienās. Pēkšņi Japāna saņēma rīsa ražas prognozi. Pret pro­gnozi izturējās nevērīgi — sak, pēc pusgada pārbaudīsim. Bet tad …

Visu valsts banku norēķini pirmajiem di­viem ceturkšņiem.

Nenomaksāto vekseļu skaits nākamajā mēnesī.

Kāda universālveikala paredzamā peļņa.

Nagojas pilsētas mazumtirdzniecības cenu indeksi nākamajā mēnesī.

Tokijas ostas noliktavu piepildīšanas pa­kāpe.

Šīs prognozes tika saņemtas cita pēc citas, un apbrīnojami, ka tās piepildījās ļoti pre­

cīzi, tā ka nebija nevienas nejaušas novirzes un kļūdas. Pārsteidzošs bija arī paziņojums prognožu saraksta beigās: