Šis tas par velti(Fant stastu krājums)

— Ar lielāko prieku. — Gudmens neveikli paklanījās; no tādas laipnības viņam jau sāka reibt galva.

— Bija ļoti patīkami ar jums iepazīties.

Ministrs nospieda sarkano pogu, un Melita kundze izgaisa zilganā spīdumā.

— Laiks slēgt šo bodīti, — Melits, uzmetis skatienu pulkstenim, konstatēja. — Nedrīkst pārāk ilgi strādāt, citādi ļaudis vēl palaidīs nez kādas baumas. Atnāciet citu reizi, tad aizpildīsim veidlapu. Atklāti sakot, jums derētu ierasties ar vizīti pie virsprezidenta Borga Nācijas pilī. Lai gan … viņš droši vien pats ieradīsies pie jums. Tikai raugieties, lai vecais lapsa neapved jūs ap stūri, un neaizmirstiet rītvakar apciemot Zannu.

Ministrs viltīgi pamirkšķināja Gudmenam un pavadīja viņu līdz durvīm.

Dažas sekundes vēlāk, stāvēdams uz ietves, Gudmens teica sev:

— Tā ir Utopija. īsta, patiesa, simtprocentīga Utopija.

Tiesa, šai Utopijai piemita dažas dīvainības.

Gudmens paēda pusdienas nelielā restorānā, pēc tam apmetās turpat netālu viesnīcā. Dežurants pavadīja viņu līdz istabai, kur Marvins tūdaļ atlaidās gultā. Viņš izberzēja nogurušās acis, cenzdamies kaut cik apjēgt šīsdienas iespaidus.

Tik daudz notikumu vienā dienā un jau — tik daudz nesaprotama! Piemēram, vīriešu un sieviešu skaitlis

kais samērs. Kā to izskaidrot? Vajadzēs pajautāt Melitām.

Bet varbūt Melitām nav vērts uzdot šo jautājumu, viņš pats taču ir visai īpatnējs cilvēks. Kāpēc ministrs, piemēram, meta pildspalvu pret sienu? Vai nobriedis, atbildīgs valstsvīrs drīkst atjauties tādas izdarības? Turklāt Melita sieva …

Gudmens jau bija nopratis, ka Melita kundze iznākusi no dersinstasisa; viņš pazina šī enerģijas lauka raksturīgo zilgano spīdumu. Dersinlauku izmantoja arī uz Zemes. Dažreiz nopietnu medicīnisku apsvērumu dēļ kļuva nepieciešams uz laiku pārtraukt organismā dzīvības procesus. Ja slimniekam, sacīsim, bija vajadzīga vakcīna, kuru varēja sagādāt tikai uz Marsa, tādu cilvēku turēja dersinstasisā līdz tam brīdim, kad vakcīnu atveda.

Taču uz Zemes vienīgi diplomētiem ārstiem atļāva eksperimentēt ar šo enerģijas lauku. Par tā patvarīgu izmantošanu draudēja bargs sods.

Gudmens nekad nebija dzirdējis, ka vīri šādā laukā turētu savas laulātās draudzenes.

Bet, ja tiešām visas precētās sievas šeit atrodas sta- sisā, tad ir skaidrs, kāpēc uz ielas tikpat kā nemana sievietes vecumā no astoņpadsmit līdz trīsdesmit pieciem gadiem.

Kam vajadzīga tāda elektromagnētiska parandža?

Un vēl viena mīkla satrauca Gudmenu. Proti, snaipera šautene Melita kabinetā.

Varbūt ministrs ir mednieks? Varbūt nodarbojas ar šaušanas sportu? Bet kam tādā gadījumā vajadzīgs trokšņa slāpētājs? Un kāpēc šautene atrodas viņa kabinetā?

Galu galā, Gudmens nosprieda, nav vērts veltīt sīkumiem tik daudz uzmanības. Gan jau katrai dīvainībai

radīsies kaut kāds izskaidrojums. Būtu muļķīgi cerēt, ka viņam nekavējoties un pilnā mērā izdosies saprast, kas notiek uz šīs kā nekā svešās planētas.

Jau iesnaudies, Gudmens sadzirdēja klauvējienus pie durvīm.

— Iekšā, — viņš sacīja.

Neliela auguma vīrs ar pelēcīgu seju, tramīgi skatīdamies apkārt, ieskrēja istabā un aizcirta durvis.

— Vai jūs esat tas jaunais cilvēks, kas atlidojis no Zemes?

— Jā.

— Es jau domāju, ka atradīšu jūs šeit, — vīrelis, apmierināti smaidīdams, teica. — Sameklēju jūs ātri. Vai esat nodomājis kādu laiciņu padzīvot pie mums?

— Es palikšu uz visiem laikiem.

— Lieliski, — vīrelis saberzēja rokas. — Vai negribat kļūt par virsprezidentu?

— Ko?

— Laba aldziņa. Saīsināta darba diena. Un tikai uz vienu gadu! Jūs izskatāties pēc cilvēka, kuram sabiedrības intereses nav vienaldzīgas, — svešais priecīgi tērzēja. — Nu, kā tad būs, vai izlēmāt?

Gudmens nezināja, ko atbildēt.

— Jūs gribat teikt, — viņš apmulsis vaicāja, — ka ne no šā, ne no tā piedāvājat man augstāko posteni šajā valstī?

— Ko nozīmē «ne no šā, ne no tā»? — svešinieks apvainojās. — Vai jūs domājat, ka mēs kuram katram piedāvājam virsprezidenta posteni? Tāds piedāvājums ir ļoti liels gods.

— Es negribēju …

— Tieši jūs, Zemes civilizācijas pārstāvis, manuprāt, esat šim postenim sevišķi piemērots.

— Kāpēc?

— Visi zina, ka Zemes iedzīvotāji ir varaskāri. Mēs, tranajieši, pēc varas netiecamies. Ar to saistīta pārāk liela ķēpa.

Tad, lūk, cik vienkāršs izskaidrojums! Gudmena dzīslās uzvirmoja reformatora asinis. Lai gan Tranaja ir ideāla planēta, tomēr arī šeit noteikti iespējams kaut ko "pilnveidot. Viņš pēkšņi iedomājās sevi par Utopijas valdnieku, kuram uzticēta diženā misija pilnīgot pašu pilnību. Tomēr iedzimtā piesardzība neļāva viņam uzreiz pieņemt pagodinošo priekšlikumu. Un ja nu pēkšņi izrādīsies, ka svešais ir izbēdzis no psihiatriskās slimnīcas?

— Pateicos par laipno piedāvājumu, — Gudmens sacīja, — bet man vēl jāpadomā. Es varbūt aprunāšos ar pašreizējo prezidentu, lai tuvāk iepazītos ar viņa darbības raksturu.

— Interesanti, — vīrelis iesaucās, — kādā nolūkā es, pēc jūsu domām, šeit atrodos? Es pats taču esmu virs- prezidents Borgs.

Tikai tagad Gudmens pamanīja oficiālo varas simbolu — medaljonu uz svešinieka krūtīm.

— Paziņojiet man savu lēmumu! Būšu Nācijas pilī.