Slēptuve

- Jūs, kā vienmēr, esat precīzs formulējumos, komisār, - Zlatkovs izklaidīgi piekrita. - Es pat teikšu vairāk ... Tomēr jūtu, ka jūs gribējāt pateikt vēl kaut ko?

- Spēle kā saprātīgs process, kā rezultātā Visuma matrica nepārtraukti mainās, vai, citādi, Laiku koks ir Dievs!

Zlatkovs saviebās.

- Parasti Dievu atceras, kad vēlas problēmu pārnest uz ārkārtīgi sarežģīto, neatrisināmo kategoriju. Ja vēlaties, varam runāt arī par Dievu kā par bezgalīgas sarežģītības līmeņos un apakšlīmeņos sadalītu Spēļu Radītāju. Kaut kādā apakšlīmenī arī mēs, bioloģiskās būtnes ar ierobežoto apziņu, pievienojāmies Spēlei. Tad lūk, Spēļu Radītājs pats atrodas Ārpus Spēles. Ārpus Laiku Koka, kas ir Viņa Spēle, tā sakot, Lila.

- Kas ir Lila? - Ždanovs jautāja.

- Indoāriešu termins, kas apzīmē Dieva darbības, kuras viņš veic pēc savas brīvas gribas, viegli, rotaļīgi. Principā atbilst tamilu Tiruvilejadalai - Svētajai Spēlei.

- Es sapratu! - Klusiņām, balsij notrīcot sacīja Romašins, nemaz nekaunēdamies par jūtām. - Bet, ja mēs esam sapratuši savas līdzdalības līmeni, vai tas nenozīmē, ka mēs varam no Spēles ... iziet?!

- Droši vien varam, - Zlatkovs pamāja.

- Kā? - Tagad Pāvels Ždanovs nespēja atturēties no pārsteigta izsaukuma. - Tā, kā ieteica komisārs - sapulcināt visus Ždanovus un citus izpildītājus kaudzē un paskaidrot viņiem notiekošā nozīmi?

Zlatkovs pašūpoja galvu.

- Diez vai visus būs iespējams savākt. Bet pietiks ar noteiktu izpildītāju skaitu. Mums ir nepieciešams ļoti vienkāršs un viegli īstenojams solis ... principā es zinu, kāds. Bet es vēl neesmu aprēķinājis sekas. Es varu tikai dot mājienu: ir nepieciešams izmantot divus agregātus - mūsu Stumbru un Kontrstumbru, tikai pilnīgi citādā veidā, citiem mērķiem.

Šaubas, cerība, neuzticēšanās un slāpes visu uzzināt līdz galam bija viegli nolasāmas drošības darbinieku pret zinātnieku vērstajos skatienos,  tāpēc Zlatkovs ar ironisku lēnprātību piebilda:

- Es ceru, ka jūs nesāksiet mocīt jūsu pazemīgo kalpu, lai izsistu no viņa liecību?

Ždanovs iesmējās, un arī Romašins pasmaidīja.

- Atanas, mēs neesam "ķirurgi"... - Viņš uzmeta vainīgu skatienu Pāvelam, taču tas neapvainojās, lai gan Ignats atsaucās uz viņa saimniekiem. - Turklāt jūs pierādījāt, ka jums ir milzīgs gribasspēks, jo jūs varējāt izkļūt no programmas. Nē, mēs pagaidīsim, kamēr jūs veiksiet visus nepieciešamos aprēķinus. Tomēr, runājot par mani, par mana formulējuma precizitāti, jūs teicāt: "Es pat teikšu vairāk ..." Ko jūs gribējāt pateikt?

- Neko jau īpašu, - Zlatkovs nomurmināja, iegrimstot savās domās. - Jūs neņemat vērā vienu svarīgu apstākli: katrā spēlē ir jāpiedalās ne tikai, kā minimums, diviem spēlētājiem, bet arī tiesnešiem, kuri kontrolē spēles likumu ievērošanu. Pārdomājiet to. Jūs, Ignat, taču esat paranorms, kādu ir maz, citādi kā izskaidrot jūsu pastāvīgo notikumu apsteigšanu, priekšstatu precizitāti, Spēles likumu pārzināšanu? Jūs esat gandrīz nemitīgā insaitā[14], kaut arī to neapzināties. Citiem vārdiem sakot, jūs dzirdat Dieva balsi. Nu, vai Tiesneša, ja vēlaties.

- Hmmm-jā ... - Ždanovs neskaidri novilka, skatoties uz sastingušo komisāru. - Nu un, kā mums tagad vajadzētu izturēties pret jums, Romašina kungs? Es taču arī esmu paranorms, bet es nekad neesmu dzirdējis Dieva balsi. Un vēl jo vairāk Tiesneša.

Ignats neatbildēja, apstulbināts no Zlatkova pieņēmuma, un Ždanovs pievērsās zinātniekam:

- Jūs visus pataisīsiet trakus, Atanas. Starp citu, ņemot vērā jūsu nesenos apgalvojumus, ka ir transgress?

- Jūs jau to pats uzminējāt, manuprāt. - Zinātnieks attapās, nolika glāzi uz galda, piecēlās. - Piedodiet, man jāiet. Paldies par cienastu un patīkamo sarunu.

- Es pavadīšu, - Romašins piecēlās, atgūstot bijušo savaldību. - Izsaukt taksometru?

- Nav nepieciešams, līdz viensliežu dzelzceļa stāvvietai ir tikai divi simti metru, es gribu līdz metro aizbraukt pāri mežam.

Paklanījies, Zlatkovs izgāja no verandas un cauri birzij brienot pa zāli devās uz taku, kas gāja starp citām kotedžām uz metro un Smoļenskas gaisa terminālu. Kad viņš pazuda aiz kokiem, Romašins pagrieza galvu pret Pāvelu un sastapa viņa skatienu, kas bija kļuvis nepieejams.

Un tā, komisār, pie kā mēs apstājāmies?

- Pie tā paša. Jādomā, jāizdomā, jāskaita. Un kas ir transgress Atanasa izteikumu gaismā?

- Ja es viņu pareizi sapratu, transgress ir tikai Tiesnešu kontroles sistēma. Mēs to vienkārši redzam no mūsu materiālo jēdzienu viedokļa, tāpēc mums tas ir vienkāršots par "sakaru līniju", "telpisko pārvietojumu paratiltu". Bet, ja man ir taisnība, tad jebkuram tiesnesim ir iespēja jebkurā laikā izsaukt transgressu un ... - Ždanovs nepabeidza.

Starp bērziem klusi izauga režģota sudrabota caurule, izkūstot augstu debesīs.

Divi vīrieši, vienlīdz pārsteigti par skatu, paskatījās uz to, novērtējot iegūtās zināšanas. Visbeidzot, Romašinam radās jautājums:

- Interesanti, kas mēs abi esam, Pāvel?

Ždanovs pašūpoja galvu, ar ziņkāri un kaut kādu dīvainu nožēlu nokatīja Romašinu no galvas līdz kājām.