Slēptuve

Pulksten deviņos vakarā visi trīs pulcējās Romašina kotedžas verandā, pie bērzu birzs. Saule jau bija pazudusi aiz kokiem, birzī gulēja vakara ēnas. Bija pārsteidzoši kluss, izņemot retos putnu treļļus, un viesiem pamazām izveidojās elegisks noskaņojums, kuru atbalstīja īpašnieks, kurš piedāvāja izmēģināt paša pagatavoto kokteili "Slavjanskij". Komisāra sieva, gara, slaida, skaista blondīne vārdā Denīza, pieklājīgi pasēdēja ar viesiem dažas minūtes un aizgāja, atsaucoties uz aizņemtību.

Romašins, pamanījis Pavēla dīvaino, garo skatienu, samiedza acis:

- Ko, vai iepriekš neesat redzējis manu sievu, Pāvel?

- Manā pasaulē jums nav sievas, - pēc pauzes atbildēja Ždanovs. - Viņa gāja bojā Kamčatkā, aizturot "melno cilvēku", tas ir, jūsu draugu Šalamovu.

Romašins iekšēji nodrebēja, paliekot šķietami mierīgs un atslābis. Viņa pasaulē viņam nebija drauga, vārdā Šalamovs, lai gan viņš pazina cilvēku ar šādu uzvārdu.

- Galu galā mūsu pasaules detaļās atšķiras, - viņš filozofiski bezkaislīgi paziņoja. - Un tas ir saprotams. Process, ko sauc par dzīvi, ir pārāk sarežģīts un pārāk atkarīgs no varbūtību likumiem. Bet nerunāsim par skumjām lietām. Pāvel, jūs gribējāt ar mums parunāt par kaut ko svarīgu. Mēs jūs klausamies.

- Garšīgs. - Ždanovs pacēla caurspīdīgu glāzi ar dzintara dzērienu. - Iemāciet man pagatavot tik dievišķīgu nektāru? - Viņš pagrieza galvu pret Zlatkovu. - Atanas, es vēlētos uzdot jums dažus jautājumus komisāra klātbūtnē. Vai jūs neiebilstat?

- Jautājiet, - nomurmināja zinātnieks, izklaidīgi skatoties uz ainavu.

- Kā jūs izskaidrojat pretrunu: šī Zara vakuumam nav laika bultas, bet laikam šeit tomēr ir virziens un tas ir neatgriezenisks?

- Neatgriezenisku fizisko procesu virzienu nosaka statistikas varbūtības likumi nejaušai mijiedarbībai. Šiem likumiem pakļauts arī vakuums, taču mazas enerģijas mijiedarbību noteikt ir neizmērojami grūtāk. Mēs to vienkārši nepamanām. Izņemot fluktuācijas. - Zlatkovs paberzēja deguna izliekumu. - Principā, protams, katrs atoms ir fluktuācija, bet tas jau ir filozofijas jautājums.

- Vai jūs gribat teikt, ka jūsu Metauniverss jau sākotnēji ir dzimis ar varbūtības likumiem tajā? Ar entropijas pieaugšanas likumu?

Šķita, ka Zlatkovs pēkšņi pamodās, ar interesi paskatījās uz Ždanovu, kurš malkoja kokteili.

- Bravo, grif! Vai tiešām pats aizdomājāties, vai kāds priekšā pateica? Tie, Kas Seko, piemēram?

- Es jau esmu sapratis, ka Tie, Kas Seko, ir jūsu priekšā teicēji. Mani draugi ir Līdzsvara Turētāji vai, jūsuprāt, "hronoķirurgi". Bet izdomāju es pats.

- Par ko ir runa? - Romašins laipni apjautājās. - Uz vakara pusi es kaut kā smagnēji saprotu.

- Ir iespējamas pasaules, kurās varbūtības likumi nedarbojas, - uzjautrinājās Ždanovs. - Un šīs pasaules ir tikai "Ķirurgiem" piederošie Zari vai, ja vēlaties, Laiku Koka saknes. "Micēlija" tipa supersistēma, kas nolēma izmainīt dažus Koka pastāvēšanas likumus.

- Bet mēs savukārt esam nonākuši pie secinājuma, ka “ķirurgi” pie mums ir saprātīga “bara” tipa sistēma.

- Vienkārši dažādos Zaros viņi pieņem atšķirīgu izskatu un piedevām precīzi saskaņā ar Zarā iestrādātajiem varbūtības likumiem.

- Tad es nesaprotu viņu Spēles ar Tiem, Kas Seko, nozīmi. Kas tā par spēli, kuras rezultātā viss Koks un paši Spēlētāji var izmainīties?

- Bet nekādas Spēles arī nav, - melanholiski visiem apliecināja nomierinājies Zlatkovs. Viņam patika Romašinska kokteilis un viņš ielēja sev vēl vienu glāzi.

Romašins, gandrīz aizrijies, iedzēra lielu malku kokteiļa, uzmanīgi nolika glāzi uz galda un noslaucīja lūpas.

- Vai jūs jokojat, Atanas? Galu galā, jūs bijāt pirmais, kurš izteica pieņēmumu par šāda līmeņa Spēli ...

- Tagad es domāju mazliet savādāk.

Ždanovs ar interesi, Romašins neticīgi uzlūkoja Zlatkovu. Zinātnieks nemanāmi pasmaidīja, paliekot labsirdīgi pašapmierinātā noskaņojumā.

- Es neprecīzi izteicos, kolēģi. Mēs visi piedalāmies Spēlē, ar to domājot vadošo principu - Spēlētājus. Mums tas ir normāli. Tomēr pēc ilgām pārdomām un aprēķiniem es nonācu pie secinājuma, ka mēs piedalāmies pavisam cita plāna Spēlē. - Atanas pabeidza kokteili, pasūkāja citrona šķēli - sarunu biedri pacietīgi gaidīja turpinājumu, - padomāja un ielēja sev trešo glāzi dzēriena. - Ziniet, Ignat, jūsu kokteilis ir patiešām brīnišķīgs. Es arī paņemšu recepti, ja jums nav iebildumu.

Komisārs ironiski palocījās.

- Sen neesmu juties tik mierīgi un ērti, - Zlatkovs turpināja, it kā nepamanījis daiļrunīgos skatienus. - Bet pie tēmas. Es nonācu pie secinājuma, ka Spēle, kurā mēs esam iesaistīti, it kā pret mūsu gribu, ir pašregulējoša, daudzdimensionāla, daudzfunkcionāla, fundamentāli transitīva, [13] pie tam, varbūt, pat saprātīgs process.

Verandā iestājās caurspīdīgs klusums. Pat putni uz kādu laiku apklusa. Tikai bērzu lapas klusi sačukstējās no atlidojušās maigās vēsmas.

Ilgi, ilgi par cilvēku kolektīvo drošību atbildīgie divi vīrieši, skatījās uz zinātnieku, tad Romašins klusi sacīja:

- Vai tas nozīmē, ka Spēlētāji ir arī kontrolējami?