Slēptuve

Romašins nevarēja iedomāties, ka viņam būs jāpārkāpj pāri centrālās zāles slieksnim kā parlamentāram, tāpēc, stāvēdams zāles durvju priekšā, viņš uztvēra notiekošo kā murgainu sapni. Bazarjans viņu izveda no šī stāvokļa:

- Varbūt mēs ielauzīsimies zālē jums aiz muguras un viņus visus sagūstīsim? "Ziloņu" zalve - un viss...

- Ždanovs ir profesionālis, kādu ir maz, - Harlams Sakovecs nodūca ūsās. - Viņš, iespējams, paredzēja visus iespējamā uzbrukuma variantus. Labi vēl, ka atlaida centra apkalpotājus.

- Mums arī ir pietiekoši daudz labu profesionāļu, - apvainojās "Roud-Asker" komandieris.  - ar visiem viņš netiks galā.

- Un tu esi ar mieru noguldīt visu grupu, lai viņam pierādītu, kādi jūs esat profesionāļi? - Komisārs ironiski paskatījās uz tumšādaino Bazarjanu.

Tas samulsa, murmināja:

- Nē, bet apvainojoši taču ...

- Harlam, - Romašins pagriezās pret savu miesassargu. - Vai griestus esat pārbaudījis?

- Ir divas ventilācijas lūkas, tieši virs kontroles viriāla un pie sienas. Vajadzēs pamēģināt.

- Sagatavojieties katram gadījumam. Jums būs ne vairāk kā pussekunde, lai sašautu lūkas, un vēl pussekundes, lai desantētos un uzbruktu ar hipnoieročiem.

- Tiksim galā.

- Ej.

Romašins nopūtās, ar žestu lika visiem atvirzīties prom no zāles durvīm un pārgāja uz saziņas vilni ar Centru:

- Ždanov, es esmu Romašins. Ielaid mani.

Monolītā izskata durvis saritinājās ap balstu, aizslīdēja sānis. Romašins devās uz priekšu un nonāca pilnīgā tumsā. Durvis aiz viņa klusi ieslīdēja savā vietā, un tūlīt pie griestiem iegaismojās neliels apaļais logs, kas izgaismoja zāles vidū stavoša cilvēka figūru. Nebija iespējams saredzēt, cik vēl cilvēku slēpjas tumsā, bet Ignats sajuta viņu skatienus. Viņš izvērsa plecus un paskatījās uz to, kurš viņu gaidīja gaismas konusā.

Cilvēks bija ģērbies melnā kombinezonā, kas slēpa kustības un padarīja viņu gandrīz neredzamu, bet seja neapšaubāmi bija Pāvela Ždanova seja.

- Ienāciet, komisār, - atskanēja viņa klusā balss.

Virs Ignata galvas uzliesmoja griestu panelis, kas apgaismoja komisāru.

Romašins pienāca tuvāk, apstājās, nopētot drošībnieka seju, atzīmējot tikko uztveramo, smalko svešuma zīmogu. Pāvels bija Pāvels un tomēr - svešinieks, nevis cilvēks, kuru pazina Ignats.

- Vai neizskatos līdzīgs? - Ždanovs pasmīnēja. - Jūs arī atšķiraties no komisāra, kurš mani iesūtīja Stumbrā.

- Tādā gadījumā jūs saprotat, kas notiek?

- Es nokļuvu nepareizajā Zarā.

- Pilnīgi pareizi. Un, starp citu, jūs neesat vienīgais. Pirms jums pie manis ciemojās Griša Belijs un Fjodors Polujanovs, viņi arī tika iemesti citā Zarā.

- Tas ir interesanti. Kāds no mūsu atbalstītājiem ir kļūdījies. Tomēr netērēsim laiku.

- Netērēsim. Vai ķīlnieki dzīvi?

Iedegās vēl viens griestu laukums, apgaismojot pie zāles sienas sēdošos Centra vadītāju Levu Kosuļinu, SEKON priekšsēdētāju un abus senatorus, kuriem pat šajā stāvoklī izdevās saglabāt augstprātīgu varas pārstāvju izskatu.

- Hei, komisār, - viens no viņiem ar platu pliku galvu un uzblīdušu seju uzsauca kašķīgā tonī. - Vai ar šo tipu nevarētu vienoties ātrāk? Mēs šeit esam nosēdējuši vairāk nekā stundu.

- Pagaidām pasēdiet, - Romašins sausi atbildēja, uztverot jautru mirdzumu Ždanova acīs. - Paiesim malā?

Viņi atkāpās zāles dziļumā, pie ar gaismām mirgojošās psi-virāla piramīdas.

- Pirms sākam sarunas, es vēlētos jums uzdot vienu jautājumu. Kas ir laiks jūsu pasaulē?

Ždanovs, nemirkšķinot acis, ielūkojās Romašina sejā. Šis jautājums viņam bija negaidīts, taču viņš nejautāja, kāpēc komisāram tas jāzin.

- Laiks ir statistikas jēdziens, cik atceros temporfizikas terminoloģiju.

- Kā jūs teicāt, temporfizika?

- Vai jūs laika fiziku saucat savādāk?

Jā, hronofizika. Bet atvainojiet, es jūs pārtraucu.

- Un nav vairs par ko runāt. Es varu piebilst, ka laika neatgriezeniskums mūsu Zarā ir saistīts ar milzīgu skaitu procesu, kas vērsti vienā virzienā saskaņā ar varbūtības teorijas likumiem.

- Nu ko, šie jēdzieni jums un mums ir vienādi. Vispār jau citādi nevarēja būt. Pretējā gadījumā jūs nebūtu Pāvels Ždanovs. Vai drīkstu vēl kādu jautājumu? Kas ir hronoķirurgi jūsu Metauniversā?

- Tas ir svarīgi? - Ždanova balss kļuva auksta.

- Es saprotu, ka atšķirībā no mums jūs esat viņu pusē, taču objektīvai situācijas analīzei atbilde ir svarīga.

- Mēs viņus saucam citādi - par Līdzsvara Glabātājiem. Lai gan tas nav svarīgi. Tāpat kā jūsu atbalstītāju nosaukums.

- Tie, Kas Seko.

- Priekš mums tie ir "Destabilizētāji". Bet lietas būtība nemainās no nosaukumiem. Pēc jūsu domām, Līdzsvara Turētājs jeb "Hronoķirurgs" ir inteliģenta "micēlija" tipa sistēma. Tas jūs apmierina?

- Diezgan. Mani apmierina viss. Lieta ir tāda, ka mēs runājam par dažādiem "hronoķirurgiem". Mūsu Zaram "hronoķirurgs" ir saprātīga "bara" tipa sistēma. Pasaulei, no kuras pie mums ieradās "svešinieki" Belijs un Polujanovs, "ķirurgs" ir "spieta" tipa sistēma. Vai uztverat atšķirību?

- Paskaidrojiet.

- Mums ir darīšana ar veselu buketi dažādu "ķirurgu", viņu sāncenšu, Stumbru un citu saistītu detaļu. Es gribu teikt, ka mēs neesam ienaidnieki.

- Tas ir ... interesanti.