Slēptuve

Romašins sajuta vājumu, uz pieres izspiedās sviedri, kājas kļuva vatētas, nepaklausīgas. Uzreiz novērojošā medicīnas sistēma izraisīja paniku medicīnas un sanitārajā personālā. Divas medmāsas medicīnas inka pavadībā uzkāpa uz jumta, uzlika pacientu uz antigrava, uz krūtīm novietoja stāvokļa analizatoru, lika dzert "dzīvo ūdeni" un nogādāja lejā.

Visu šo laiku komisārs cīnījās ar sāpēm pakausī, un, kad viņam izdevās tās uzveikt,  pasauca:

- Arčil, kas tālāk?

- Vai ar jums viss kārtībā? - Bazarjans atbildēja.

- Normāli. Stāsti.

- Viņš pieprasa...

- Nu? Nevelc kā...

- Viņš pieprasa tikšanos ar jums un Orestu Šahovu.

- Skaidrs. Es būšu tur pēc stundas.

- Bet jūs taču...

- Gaidiet.

Romašins pusstundu pagulēja palātā, skaisto klīnikas medmāsu aprūpēts,  sajutās labāk un apņēmīgi piecēlās.

2. nodaļa

Pa Kontrstumbru veiktā trieciena efektivitāte pārsniedza visas cerības.

Tieši stundu pirms Stasa aprēķinātās uzturēšanās atpūtas zonā beigām, desantnieki, apbruņojušies līdz zobiem, devās reidā, attīrīja no "sanitāru" meklēšanas grupām Stumbra apakšējos stāvus un atstāja ēku.

Šeit viņus sagaidīja sargu un lidojošo krustu "bruņumašīnas", taču tās tika iznīcinātas, jo Stumbra sargātāji un Kontrstumbra aizstāvji nepārzināja pretējās puses spēkus.

Pietuvojušies kilometra attālumā līdz bijību izraisošajam Kontrstumbram, desantnieki izšāva zalvi no visiem ieročiem, kas viņiem bija: raķešu šautenēm "Drakons", "Nihil" anihilatoriem, "universāliem", "glokiem" bet piedevām Griša Belijs ar granātmetēju iemeta būvlaukumā mazo slingu, metro sistēmas "stīgu" ģeneratoru.

Iniciējies bez fokusējošā spoguļa, slings "stīgas" vietā izveidoja pamatīgu kopaktifikācijas - telpas saspiešanās apjomu, un divsimtmetrīgais portāls kopā ar daļu no Kontrstumbra pamatnes pārstāja eksistēt, savukārt "gloki" un desantnieku anihilatori izveidoja ēkas sienās pamatīgus caurumus, it īpaši kreisā torņa konusa centrā, kur izlūki-Ždanovi bija atklājuši kaut kādu īpašu ierīci ananasa formā. Nebija zināms, vai ierīci sabojāt izdevās vai nē, bet uzbrucēji bija apmierināti ar uzbrukuma rezultātu.

- Atkāpjamies, - Ivašura signalizēja. - Viņiem ir liels pārspēks, attapsies - diez vai atkausimies.

Desanta grupa pagriezās atpakaļ, atšaudoties no izdzīvojušo "sanitāru" retajiem mēģinājumiem viņus aizkavēt. Bet pie Stumbra sienām desantu gaidīja pārsteigums - uzradies nez no kurienes, tieši no gaisa, broveja Mimo divdesmitmetrīgais pārvietotājs, līdzīgs milzu bruņurupuča apvalkam.

Ivašura un viņa draugi, kuri iepriekš nebija redzējuši broveja kuģi, gandrīz sāka šaut, un Pāvels tik tikko paspēja viņus apturēt.

Pārvietotājs lidinājās virs zemes trīs metru augstumā, no tā apakšas izlija šķidra metāla piliens un izveidoja broveja formu. Kādu laiciņu cilvēki un klaidonis pa Zariem skatījās viens uz otru un klusēja. Tad brovejs pacēla roku "bruņu cimdā" un pamāja desantniekiem, aicinot tuvāk.

- Jums nevajadzētu kavēties šeit, karotāji. Mans pārvietotājs ir jūsu rīcībā.

Ivašura atskatījās uz Pāvelu-pirmo, nesteidzoties izmantot piedāvājumu.

- Vai viņam var uzticēties?

- Gribētos jau, - šaubīgi sacīja Pāvels-otrais. - Ždanov, man nepatīk, ka viņš vienmēr parādās īstajā laikā un vietā.

- Man arī, - Pāvels-pirmais nomurmināja caur sakostiem zobiem. - Dīvainas rūpes priekš klaidoņa - palīdzēt pirmajiem pretimnācējiem.

- Pirmkārt, jūs neesat pirmais pretimnācējs, - iebilda brovejs Mimo, - un pat ne otrais. Es daudzkārt esmu ticies ar Ždanoviem. Otrkārt, es varu atļauties daudz ko. Bet, jums lūdzu, pasteidzieties, šķiet, ka jūsu ienaidnieki sāk attapties.

Pāvels atskatījās uz kūpošo sabojāto Kontrstumbra ēku, pie kuras  jau formējās "sanitāru" armija, milzu pērtiķčūskas vadībā, uz diviem desmitiem lidojošu krustu, kas dzērvju kāsī tuvojās no kalnu grēdas puses, viņš pievērsa skatienu Pāvelam-otrajam.

- Kā tu domā, ja mēs uzbruksim pārvietotājam, tas izturēs?

- Man pāri palika vēl viens slings, - atbildēja visu saprotošais dubultnieks. - Neviens materiāls objekts neizturēs "stīgas" konvolūciju.

Brovejs Mimo nepakustējās, bet no viņa uzvēdīja tik taustāms, blīvs pazemojošas piedošanas vilnis, ka to sajuta visi.

- Ejiet prom, - sacīja Pāvels-pirmais. - No šī brīža mūsu ceļi šķiras. Nākamā tikšanās var jums beigties skumji.

- Žēl, es tikai gribēju palīdzēt izpildītājam.

- Mēs paši spējam iestāties par sevi. - Pavelam pēkšņi ienāca prātā interesanta doma, un viņš to izteica skaļi. - Nododiet sveicienu "hronoķirurgiem" un Tiem, Kas Seko. Mēs drīz apciemosim gan vienus, gan otrus.

Broveja figūra saviļņojās, pārvērtās par dūmu strūklu, kas bez pēdām iesūcās "bruņurupuča" vēderā. Pēc mirkļa pārvietotājs pārvērtās plānā melnā auklā un pazuda, nesot klaidoni cauri Laiku Koka pasaulēm.

- Man pakaļ! - pavēlēja Pāvels-otrais, un grupa disciplinēti atkāpās Stumbrā minūti pirms "sanitāru" uzbrukuma paguvusi paslēpties tā dzīlēs.

* * *

Seku likvidēšanas centra pazemes bunkurs bija ielenkts no visām pusēm, visos līmeņos un horizontos.