Slēptuve

- Es zinu "varas vārdu", tas ir, domu paroli. Drimmeri ir bīstami. Ja tie nonāks pie noziedzniekiem, kādi pastāv jebkurā sabiedrībā, būs nepatikšanas. Tie tika izveidoti, izmantojot subkvarku pārveidošanas tehnoloģiju kā miermīligiem mērķiem paredzēti universāli instrumenti un daudzzonu aizsardzības sistēmu, taču tos jebkurā brīdī var izmantot arī kā ieročus. Starp citu, jūsu iecienītākais "gloks" ir tikai drimmera nabadzīgais radinieks. - Romašins pameta "kastetu" uz augšu un vienmērīgā balsī pateica: "visus sasaistīt!"

Nākamajā mirklī "kastets" pārsprāga, it kā sadīdzis ar melnām aukliņām, burtiski uzvārījās, izmetot daudzus tievus diegus, un sekundes laikā šie pavedieni aptina desantniekus, kuriem pat nepaspēja saprast, kas notiek. Tiesa, Pāvelam pirmajam un otrajam arī izdevās reaģēt uz komisāra pavēli, lai arī dažādos veidos: pirmais pagrieza "gloka" stobru uz Romašinu, otrais pārvērta savu skafandru olas formas kokonā. Bet pārējie nepaspēja izdarīt neko.

- Komisār, ko tas nozīmē? - Pāvels pirmais aukstasinīgi jautāja.

- Tikai drimmera iespēju demonstrēšanu, neko vairāk.

- Jūs esat ļoti riskants cilvēks! Ja es jūs nepazītu, kā pazīstu, jūs tagad būtu pārvērties elementāro daļiņu mākonī. Mans "gloks" ir gatavs izšaut jebkurā brīdī.

- Jā, protams, - Romašins pamāja ar galvu. - Atvainojiet par pārbaudījumu, taču drimmera demonstrācija vēl nav beigusies. Šaujiet.

- Ko?! Ignat, jūs saprotat, ko sakāt?

- Šaujiet, Pāvel. Zaudējis prātu neesmu.

- Bet ... sasodīts! - Ždanovs pagrieza galvu pret dubultnieku. - Tu kaut ko saproti?

- Šauj ar, - Pāvels-otrais izbāza galvu no kokona. - Viņš ir tiesnesis, tu - izpildītājs. Izpildi pavēli.

Ždanovs pakratīja galvu, uzmeta skatienu Jasenai, kura nenovērsa no viņa satumsušās, apaļās acis, noraustīja lūpu kaktiņu, izlikdamies ka smaida, un izšāva, samazinājis lādiņu līdz minimumam.

Dzelteno punktu taciņa no "gloka" stobra atdūrās pretī sēdošā Romashina krūtīm, un notika kaut kas līdzīgs klusam gaismas sprādzienam.

Pērļainas gaismas uzplaiksnījums lika visiem aizvērt acis, pa istabu izskrēja gaismas viesuļvētra, kas izlocīja sēdošo ķermeņus, krēslus, galdus, puķes podos. Gaismas zibeņi šaudījās no stūra uz stūri, saliekoties interferences un difrakcijas vēdekļos, un izdzisa. Romašins turpināja mierīgi sēdēt savā vietā un, piemiedzis acis, skatījās uz apmulsušo Ždanovu.

- Bet neviens materiāls, neviens lauks nevar pretoties "glokam"! - neizpratnē teica Polujanovs.

- Materiāls nevar, - piekrita komisārs. - Drimmers var. Kvarku un gluonu konstituētās [15] strūklas, tas izvieto savā enerģijas sfērā, pārveido to par savas efektoru sistēmas neatņemamu sastāvdaļu.

- Es nekad nebūtu ticējis, ka tas ir iespējams! - Pāvels-divi domīgi teica. - Vai tik visus šos efektus nevar izskaidrot daudz vienkāršāk? Piemēram, ar hipnoinduktora "boa" ietekmi? Neviens ne uz ko no "gloka" nešāva, neviens nedemonstrēja drimmera iespējas ... mm? Rādiet nu komisār “boa”, vai “ziloni”.

Romašins iesmējās.

- Jūsu skepse ir pilnīgi pamatota, Pāvel, un tomēr man nav nekāda hipnoinduktora. Viss ir tieši tā, kā es jums teicu.

- Ziniet, Ignat, - Pāvels-pirmais pakasīja pakausi. - Es, protams, zināju, ka drimmeri pastāv, bet ... pat leģendas par tiem ir ticamākas nekā to reālās iespējas. Nez kāpēc man šķiet, ka ne jau mūsu apgaismotā laikmeta zinātne radījusi šādu produktu tehnoloģiju. Fjodor, tu esi pazīstams teorētiķis un praktiķis, atspēko mani.

Polujanovs pašķobīja lūpas.

- Ja es zinātu droši ... Man arī nebija saskares ar drimmeriem, šī tēma vienmēr ir bijusi drošības dienesta svētais noslēpumu noslēpums. Bet kaut kur pa lielam tev taisnība. Atbrīvojiet taču mūs beidzot, komisār.

Romašins neizdarīja nevienu kustību, bet diegu tīkls, kas sapina desantniekus, tos atbrīvoja, ievilkās bumbā, kas pārvērtās par iepriekšējo kristāla "kasteti". Tad "kastete" izpletās peļķē pa komisāra plaukstu, strūkliņā aptinās ap plaukstas locītavu un kļuva par platīna aproci.

- Jūs esat, man jāatzīst, nedaudz satricinājis manu pārliecību, - sacīja Romašins, skatīdamies uz aproci, kopā ar visiem pārējiem desantniekiem. - Varbūt jums ir taisnība, un drimmeri ir dāvana mūsu civilizācijai.

- No kā?

- No tiesnešu kolēģijas, kas izvirzīja dažus cilvēkus par tiesnešu kandidātiem. Un arī tiesu izpildītājiem. Atgriezīsimies, es pastāstīšu šo ideju Zlatkovam, lai padomā. Nu, bet tagad ir  laiks ... - Komisārs apklusa.

Stasa ar gaismām mirgojošais "gurķis" atdzīvojās, pārvērtās par norūpējušos jaunu cilvēku.

- Kungi, es steidzos jūs brīdināt. Mana tiešās kontroles zona ir strauji samazinājusies. Es jūtu uzmanības plūsmas spēcīgu pieaugumu. Kāds mēģina ierobežot darba apjomu, bloķēt barošanas kanālus un atbloķēt zonu.

It kā apstiprinot inka vārdus, no ēkas dziļumiem atskanēja dobjš trieciens, kas satricināja viesnīcas sienas un grīdu. Cilvēki uzlēca kājās. Stass pazuda, pēc dažām sekundēm atkal parādījās.

- Tas ir īsts uzbrukums, kungi! Un es to nespēšu noturēt, uzbrucēju iespējas ir daudz augstākas nekā manējās. Viņi jau ir caursituši bloka ziemeļu sienu.