Slēptuve

Diennakti pēc viņa pārvietošanas uz atsevišķu klīnikas boksu ar medicīnisko kombainu un citiem medicīniskiem sīkrīkiem Fjodors gulēja kā zīdainis. Nākamajā rītā gara auguma jaunietis tehpersonāla kombi atnesa brokastis un "pacientam" klusām iedeva melnu pilienu ar āķi, izrunājot tikai vienu vārdu:

- Tranšs.

Izrādījās, ka piliens bija rācija ar runas un domu izeju, kā arī, protams, ar domu pieeju. Tādus Fjodors nepazina, pat tad kad kļuva "Roud Asker" grupas vadītājs.

Rācija iepīkstējās pēc vakariņām. Tas bija Belijs.

- Fjodor, esi dzīvs? Mani dzirdi?

- Kur tu esi?

- Tepat netālu. Viss ir kārtībā, ar Romašinu gatavojam pārsteigumus vietējai kontrai.

- Viņš ir dzīvs?!

- Vai tad šaubījāties? Esi mierīgs, šis cilvēks neļaus sevi novākt tāpat vien. Viņa puikiņš tev iedeva rāciju, ar viņu arī sazināsies. Vakarā, pēc mana signāla, aiziesi, viņš palīdzēs.

- Paldies par rūpēm. Kas ir, mums nav daudz laika?

- Diena un nakts. Rīt vai parīt ieradīsies kaut kāds liels inspektors no "ķirurgiem", lai pārbaudītu savējā tīkla gatavību operācijai Stumbra iznīcināšanai. Mums var nākties viņu notvert. Turklāt Zlatkovs deva labu ideju: iesūtīt tur izlūkošanas grupu, lai novērtētu hronopaātrinātāja atlieku bīstamību. Ja SEKON dos atļauju, mums radīsies iespēja organizēt pretspēli.

- Bet Zlatkovs taču...

- Ar mums. Vīrs ir varens un gudrs, viņš pats spēja atkodēties. Vai vari iedomāties tādu gribasspēku? Nu, laimīgi. Jā, re kas vēl, padomā savā brīvā laikā. - Grigorija psi balss izmainījās. - Speciālajā Pārvaldes noliktavā nav drimmeru!

- Nu un kas? Drimmers nav rotaļlieta, tas ir īpaši izstrādāts izlūkiem, glābējiem un citiem ārkārtas dienestu pārstāvjiem, un tam nepieciešama īpaša apiešanās. Nav Pārvaldē, būs kaut kur VKS noliktavās.

- Tādi šeit vispār neeksistē!

Fjodors iesmējās.

- Griša, tu esi pārpūlējusies. Kā tad drimmeri var neeksistēt? Mēs abi tos izmantojām. Un Vladeja un vecā volhva zobeni?

- Tur viņi ir, bet šeit nav.

- Ko tu gribi teikt? Ko tu domā ar - tur?

- Bet tu padomā. Pārdomām pievienošu vēl vienu terminu. Vai esi dzirdējis vārdiņu "Tranšs"?

- Tas... man šķiet, ka atnesa ...

- Rācija, pareizi. Bet es nekad tādas neesmu redzējis! Bet man nu gan būtu jāzina, jo esmu Drošības Dienesta(SB-tulk.) grifs. Starp citu, arī tu. Mums, protams, ir mikrorācijas, bet bez piekļuves satelītu tīkliem, un tās sauc citādi.

- Vokeri ...

- Viss, līdz saziņai.

- Pagaidi ... - Fjodors mēģināja apturēt drošībnieku, bet viņš jau bija atslēdzis savienojumu.

- Pie mums, - Polujanovs skaļi nomurmināja. - Sasodīts, ko viņš ar to domāja?!

4. nodaļa

UASS konferenču zālē notika Eirāzijas noijona (kontinentālā krūma) Drošības Padomes sēde. Ziņu dienesta korespondenti šajā sanāksmē netika ielaisti, un visā pasaulē sāka cirkulēt visdažādākās satraucošās baumas, kuras prasmīgi izplatīja "hronoķirurgu" ietekmes aģenti par cilvēku veselībai nāvējošu hronoradiācijas "jaunu uzplūdu", ko ierīces it kā reģistrējušas daudzu simtu kilometru attālumā no sabrukušās hronokvantu paātrinātāja ēkas Brjanskas mežos. Bija pat baumas, ka ēka kuru katru mirkli var eksplodēt un telpa ap Sauli atkal sāks saritināties, draudot ar Pasaules Galu.

Principā baumas nebija nemaz pārāk tālu no patiesības, bet par to zināja tikai daži cilvēki, tostarp Drošības padomes pastāvīgie locekļi: Orests Šahovs, VKS priekšsēdētāja vietnieks, Ivs Kostrovs, UASS direktors, jaunais komisārs-divi Luidži Tarantino, Zlatkovs Atanass. ... Un, protams, Griša Belijs un Fjodors Polujanovs, kuru Padomes sēdē nebija klāt. Seku likvidēšanas centra vadītājs Ļevs Kosuļins zināja daudz, bet ne visu, tāpat kā arī lielākā daļa speciālistu un ārkārtas dienestu vadītāju.

Sanāksmes darba kārtībā bija viens jautājums: situācija ap hronokvantu paātrinātāju. Kāpēc SEKON vajadzēja paturēt tēmu noslēpumā, pat tās priekšsēdētājs nesaprata, taču tika ievērotas visas formalitātes, un sabiedrība par problēmas nozīmību varēja spriest tikai pēc baumām, kas bija noplūdušas caur UASS sienām.

Divdesmit pieci padomes locekļi noklausījās Zlatkova ziņojumu, pēc tam Kozuļina, Tarantino un Šahova uzstāšanos gausi padebatēja un grasījās pieņemt SEKON priekšsēdētāja sagatavoto lēmumu - noslaucīt Stumbru no Zemes sejas, taču šajā brīdī vārdu lūdza Ivs Kostrovs un ieteica nesteigties ar ēkas iznīcināšanu.