Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

- Ak manu māmulīt bubulīt! - sajūsmā iekliedzās kāda labi pazīstama balss.

Taņai pretī jau skrēja Babsjaguns un Vaņa Blēdovs.

7."Galdiņ, aizsargājiesI" un vistu lāsts

Kā jau Medūzija bija apsolījusi, nākamajā dienā no paša rīta Tibidohsā sākās mācības. Skolēniem neļāva atpūsties nevienu dienu. Pirms nodarbībām Sardanapals un Medūzija visus sapulcēja Divu Stihiju zālē.

Apaļīgais Sardanapals bija tērpies jaunā mantijā, blakus akadēmiķim Melnjūrim stāvēja Medūzija - slaika un skarba. Neslavis Melkulis kā sabozies krauklis sēdēja maliņā uz neliela krēsla. Uz ceļgaliem viņam gulēja biezs pergamentu žūksnis. Virs pergamentiem lidinājās zoss spalva, pati no sevis kaut ko žigli rakstīdama. ŠI zoss spalva izskatījās pēc īstas sūdzlbnieces un apmelotājas. Brīžam Neslavis Melkulis uzmeta skatu saviem pergamentiem un kaut kā ļoti nejauki pasmaidīja.

- Man šis tips nepavisam nepatīk. Kā tev šķiet, ko viņš tur pieraksta? - čukstēja Vaņa.

- Nezinu, - Taņa godīgi atzinās.

- Man šķiet, ka viņš uzskaita visus mūsu pārkāpumus truloīdu pasaulē, - teica Vaņa.

Tobrīd Neslavis Melkulis palūkojās tieši uz Taņu, un viņa acīs zibēja tik ļauns prieks, ka meitene uzreiz noticēja Va-ņas minējuma patiesīgumam. Noplukusī spalva veikli ienira tintnīcā un tad traucās pie nākamā pergamenta.

Taņa noprata, ka tas ir pergaments ar viņas pārkāpumu sarakstu.

liet tad, it kā nākot Taņai palīgos, neredzamais gani orķestris sāka atskaņot Tibidohsas himnu. Mācību pārziņa krēsls nepacietīgi salēcās, Neslavis Melkulis steigšus piecēlās un nostājās miera stājā.

- Mīļie bērni! Priecājos, ka atkal varu sveikt jūs visus Tibidohsā! - teica Sardanapals.

Skolēni, spurkdami aizturētos smieklos, bikstīja cits citam ar elkoņiem. Kamēr akadēmiķis vērsās pie viņiem ar runu, viņa ūsas joprojām diriģēja neredzamo orķestri. Turklāt pašam Sardanapalam par to nebija ne jausmas.

- Zinu, ka daudziem no jums truloīdu pasaulē neklājās viegli. Varat man ticēt, arī mums nebija viegli izšķirties par šo soli. Lai nu kā, tagad jūs atkal esat Tibidohsā un atsāksiet mācības... Un man par to ir liels prieks... Mēs darījām visu, lai jūs atgrieztos pēc iespējas ātrāk. Kaut gan Tibidohsā vēl nav pilnībā atjaunota... - Sardanapala balss nodrebēja.

Akadēmiķa ūsas jau grasījās zobgalīgi palēkties, taču viņa garā bārda, kura te parādījās, te atkal nozuda, bargi paslējās, un Osas tūlīt pierima.

Pēc Sardanapala runāja Neslavis Melkulis.

-Jaunie, mācību kursu vēl nebeigušie burvji, bez uzraudzības uzturēdamies truloīdu pasaulē, izdarījuši ārkārtīgi daudz smagu pārkāpumu! - mācību pārzinis sauca spiedzīgā balsī,

us

vicinādams savu pergamentu žūksni. - Daži... pagaidām nenosaukšu vārdus... atļāvušies lidot, citi visās malās svaidījušies ar buramvārdiem, trešie mēģinājuši izmantot augstāko pārvēršanās maģiju. Tāpēc vairākiem ļoti cienījamiem tailo-īdiem līdz pat šim laikam... ē-ē... novērojamas zināmas dīvainības uzvedībā. Vai nav tiesa, skolniek Septiņcelm? Varbūt jūs spēsiet viņus pārliecināt, lai mitējas riet un kost garāmgājējiem kājās? Zobrāvējai tas nez kāpēc neizdodas. Kāds cits tā nobūra tēva siksnu, ka pedagoģijas pamatus apguvušais, politiski izglītotais truloīds noslānīja ar siksnu pats sevi!

- Neslavi! Protams, tie ir nopietni pārkāpumi. Taču šis tips dabūja to, ko bija pelnījis. Es tev jau teicu: neviens viņam nelika sist bērnus ar siksnu. Lai tad vienreiz iejūtas viņu ādā! - Sardanapals pārtrauca runātāju.

Neslavis Melkulis saviebās.

- Nu labi, šo gadījumu izsvītrosim, - viņš negribīgi noburkšķēja. - Starp citu, notikušas arī galīgas nejēdzības. Piemēram, viens no jūsu mīluļiem laida rēgus laukā no čemodāna un mētājās ar kupidonu bultām...

Taņa sarāvās, saprazdama, ka runa ir par viņu.

- Es uzskatu, ka par jebkuru no šiem pārmetumiem vainīgais pelnījis, lai viņu padara par zombiju, atņem viņam visas maģiskās spējas un aizsūta uz mūžīgiem laikiem atpakaļ pie truloīdiem... Personiski es tieši tā rīkotos, - Neslavis nikni turpināja.

Dzirdot šos vārdus, vairāki simti skolēnu šausmās sastinga. Iestājās tāds klusums, ka varēja dzirdēt, kā pa Gunas Glumova degunu skraida muša. Pēc tam muša pacēlās spārnos un pārlaidās uz Ritas Doduzkrītas ausi.

ne

- Taču diemžēl, ja mēs izmantotu pārvēršanu zombi-jos, šī zāle kļūtu pavisam tukša, jo starp jums nav neviena skolēna, kurš nebūtu izdarījis vismaz vienu nopietnu pārkāpumu, - mācību pārzinis negribīgi atsāka savu runu. — Tāpēc mēs šo sodu pagaidām atliksim. Hs atkārtoju: PAGAIDĀM! Līdz pirmajam disciplīnas neievērošanas gadījumam!

Neslavis Melkulis draudīgi papurināja savus pergamentus un atkāpās sāņus. Zāli pāršalca atvieglojuma nopūta. Par Neslavi Melkuli neviens neloloja ilūzijas. Ja viss būtu atkarīgs tikai no mācību pārziņa, viņš pataisītu skolēnus par zombijiem pat par nieka piecu minūšu nosebošanos. Tibi-dohsā, visiem par laimi, bija ari Sardanapals, kurš vienmēr aizstāvēja savus audzēkņus. Ne velti viņa ūsas jau sāka šķelmīgi trīcēt, kaut arī sejā joprojām saglabājās svinīga un nosodoša izteiksme.