Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

Pamanījis, ka priekšā pavīd babaju netīšām pazaudētā apstulbinošā bumba, Jaguns metās tai pakaļ, bet viņu apsteidza Septiņcelms. Notvēris bumbu, viņš drosmīgi uzbni-ka Tefteletam. Viņam aiz muguras, gatava nepieciešamības gadījumā uztvert piespēli, uz savas ģitāras ar piekabi laidās Rita Doduzkrīta. Aizšķērsot viņiem ceļu steidzās uzreiz četri babaji: Apendicis, Turtass Lopstass, Bietīds un Vēmetis. Panākuši Tibidohsas uzbrucējus, babaji nemaz nemēģināja viņus taranēt. Šoreiz babaji izmantoja citu praksē pārbaudītu manevru. Apendicis, Bietīds un Turtass Lopstass ieslēdza viņus lokā, bet Vēmetis lidoja no aizmugures...

- Cik nekaunīgs paņēmiens! - pāri stadionam aizskanēja Baba ļaguna balss; viņš pirmais bija apjēdzis, kas noliek. - Pārkāpuma itin kā nav, bet padomājiet paši - vai tas ir godīgi? Babaji dzen Tibidohsas uzbrucējus pretī sava pūķa ugunij. Septiņcelms un Doduzkrīta nonākuši bezizejas situācijā. Ciešā babaju ielenkumā viņi nevar ne uzņemt augstumu, ne piķēt lejup. Ja viņi pagriezīsies atpakaļ, viņiem draud sadursme ar Vēmeti. Skaidrs, ka tādā gadījumā maz godājamais un neviena nedievinātais tiesnesis Tištrja tūlīt izmantos iespēju piešķirt soda sitienu. Šais ārkārtīgi smagajos apstākļos Septiņcelms un Doduzkrīta izturas varonīgi. Viņi paceļas augstāk un dodas tiešā uzbrukumā Tefteletam. Viņu drosme robežojas ar neprātu! Ak manu māmulīt bubulīt! Tef-

telets atver rīkli un izelpo liesmas! No tik niecīga atstatuma netrāpīt nav iespējams! Septiņcelms aizsedz Ritu Doduzkri-tu. Vampīra žults, ar kuru viņš ieziedies, pasargā viņu no apdegumiem, bet viņa putekļsūcējs ir izkusis, viņa mati kūp... Kāda vīrišķība! Krītot lejup kā akmens, viņš vēl pagūst atdot bumbu Ritai... Teftelets gaisā apgriežas un pastiepj pret Ritu savus šaušalīgos nagus...

Tribīnes pamira baismās. Daudzi tūkstoši acu pāru neatraujoties vērās debesīs, kur šajā mirkli notika kaut kas vēl nebijis. Viens ciklops pat nokrita ģīboni, ar pakausi salauzdams treneru solu. Svilpis paguva atlēkt malā, bet Amats iedzīvojās uzdauzītā acī; violetais tūkums pārveidoja viņa uzblīdušo seju, negaidīti piešķirot tai apgarota bezprāta izteiksmi.

- Rita dzen savu ģitāru ar piekabi tieši virsū pūķa nagiem, - satraukti bēra vārdus Babs Jaguns. - Viņai vārs nav iespējas nogriezties sāņus... Ak nē! Rūķis viņu noslepkavos... Ak! Tas ir pārsteidzoši! Ne jau velti par Ritu stāsta, ka viņas rīcību nevar paredzēt! Viņa uzņem augstumu un, izvairījusies no nagiem, ielido Tefteletam mutē ar visu bumbu! Tad tāds bijis viņas plāns! Ritas ģitāras piekabe vārda tiešā nozīmē aizbāzusi pūķim muti. Pirms viņš vēl paspējis piekabi izkausēt ar savām liesmām, Rita, bumbu piespiedusi pie krūtīm, ielec viņam rīklē, tādējādi paglābdamās pūķa vēderā no viņa nagiem un zobiem. Nūjā, tā kā tur jau atrodas Liza Aizlaizina, Ritai būs ar ko patērzēt, gaidot spēles beigas! Apstulbinošā bumba uzsprāgst, atnesot Tibidohsai vienu punktu. Teftelets ir saniknots. Viņš sāk bezjēdzīgi svaidīties pa laukumu un dzīties pakaļ visiem, kas patrāpās ceļā, arī savas komandas spēlētājiem. Babaji bailīgi aizlido uz visām pusēm! Viņiem nav ne mazākās vēlēšanās pašiem nokļūt sava pūķa baismīgajos nagos.

Pēc Ritas Doduzkrītas varoņdarba Tibidohsas līdzjutēji atguva možumu, bet ne uz ilgu laiku. Pēc punktiem joprojām vadībā bija babaji. Turklāt Tibidohsas komandā bija palikuši tikai pieci spēlētāji, bet babajiem - deviņi.

Izmantojot skaitlisko pārsvaru, babaji spēlēja arvien uzstājīgāk. Divi babaji - Vēmetis un Bietīds - veiksmīgi izprovocēja kautiņu. Viens no viņiem viltīgi ļāva Juram Vācies-promam sevi pieveikt, bet otrs, strauji pielidojis no aizmugures, nogāza Tibidohsas izlases kapteini no lidojošā instrumenta. Gandrīz tai pašā mirklī Kuzjam Tuzikovam noslāpa viņa reaktīvā pirtsslota, un viņš bija spiests izmantot lakatiņu izpletni.

Tiesnesis Tištrja pakasīja degunu un nepiešķīra soda sitienu.

- Jūsu spēlētājs pats ir vainīgs. Neviens viņu nelūdza taranēt Vēmeti. Un esiet tik labs, beidziet svilpot man pie auss. Negribu zaudēt dzirdi, - viņš teica sašutušajam Svilpim.

Izvairoties no sadursmēm ar babajiem, Taņa centās gaisā sameklēt kustību atņēmēju bumbu - vienīgo, kas vēl varēja glābt Tibidohsas komandu no zaudējuma. Taču bumba, nedodamās nevienam rokā, lāgiem izzuda pavisam un tad atkal uzradās negaidītās vietās.

Vēl pēc piecām spēles minūtēm Demjans Rūgtulis, aizrāvies piparbumbas medībās, pielidoja par tuvu Tefteletam, un viņu notrieca pūķa spārns. Sanitāri izraka Demjanu Rūg-aili no smiltīm un lietišķi aizstiepa projām no laukuma. Pi-parbumbu pārtvēra Bietīds un mēģināja iemest to rīklē Nik-nainim, bet bumba aizlidoja mērķim garām un pūķa rīklē nokļuva pats Bietīds.