Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

Smīns acumirklī pagaisa no Vēmeta sejas, babajs metās Taņai pakaļ un gandrīz jau mina viņai uz papēžiem. Pat nepagriezdamās, lai paskatītos uz vajātāju, Taņa juta, kā garās ķetnas sniedzas pēc viņas. Viņa pūlējās atrauties, bet babajs sekoja viņai gluži kā pielīmēts.

No ziemeļiem tuvojās Riebis tin Speramzess, atgainīdami Taņu no Tefteleta. Tagad Taņai, lai piekļūtu pretinieka pūķim, vispirms vajadzētu viņus taranēt, un tieši to smagnējie babaji vēlējās panākt.

- Vai jūs redzējāt, kas notika? Vienīgā vēl laukumā palikusī Tibidohsas komandas spēlētāja Tatjana Grotere ieguva abas svarīgākās bumbas - piparbumbu un kustību atņēmē-ju bumbu. Ja viņai izdosies iemest vismaz vienu no tām, uzvara Tibidohsai ir nodrošināta. Tiesa, tas nebūs viegli: viena trausla meitene pret sešiem saniknotiem makak... baba-jiem! - vēstīja Babs Jaguns.

Beidzot Taņai ar māņu pagriezienu izdevās Vēmeti

apmānīt. Kad viņš, noticējis Taņas manevram, pasvieda savu tepiķīti pa labi, Taņa strauji pacēlās gaisā.

Acis asaroja. Rokā nepacietīgi vibrēja lociņš. Vēl nekad Taņa nebija jutusies ar viņu tik vienota. Reizēm viņai pat šķita, ka lociņš aizsteidzas priekšā viņas domām un vada viņas rīcību lidojuma laikā. Spēles pirmajās minūtēs viņa bija cīnījusies ar bailēm un jutusi neuzticību pret lociņu, bet tagad viņu pēkšņi pārņēma dīvains vieglums. Viņu vairs nebiedēja ne draudīgie babaji, kas niknumā grieza zobus, ne viņu prātā jukušais, slepkavnieciskais pūķis.

Pēkšņi, gandrīz vai tai pašā mirklī, kad Taņa bija noticējusi, ka nav it nekā neiespējama, viņas kontrabass iekrita gaisa bedrē. Savēcinājusi lociņu, viņa pamanījās instrumentu atkal iztaisnot, bet tad nez no kurienes uzlidojis viesulis sagrieza viņu virpulī kā mazu skaidiņu.

“Kontrabass mani nometīs. Es tūlīt nokritīšu!” Taņa šausminājās.

Nesaprazdama, kas noticis ar viņas instrumentu, Taņa visiem spēkiem centās noturēties. Stīgas žēlabaini vaidēja, kontrabasa priekšgals cilājās augšup lejup. Viena tāda neprātīga lejupkritiena laikā Taņa netīšām ieraudzīja sev tuvākā babaja seju. Tepiķītis nekustīgi karājās gaisā, un babajs, paņēmis pie bārkstīm piesieto talismanu, bungoja ar to sev pa plaukstu, vienlaikus kaut ko strauji čukstēdams. Uz Taņu viņš neskatījās, visa viņa uzmanība bija pievērsta talismanam.

- Nav godīgi! - tobrīd kliedza Babs Jaguns. - Kur ir taisnīgums? Babaji izmanto ļaunās acs lāstu! Es lieliski redzu, ko viņu pussargs Speramzess dara ar savu talismanu!

Vai tiešām tiesnesis neiejauksies? Ziepēs tādu tiesnesi, pārstrādāt desās, galertā! Tatjanas Groteres kontrabass tūlīt ietrieksies smiltīs... Bet kas tad tas? Kāds izcils manevrs! Traukdamās garām Speramzesam, Taņa no visa spēka sviež viņam ar piparbumbu! Lielisks sitiens! Speramzess aiz pārsteiguma norij savu talismanu, ko, čukstēdams burvju vārdus, bija turējis pārāk tuvu pie mutes!

Tibidohsas sajūsminātie līdzjutēji tribīnēs ierēcās.

- Jūs tikai paskatieties: tagad pats Speramzess liek svaidīts no vienas puses uz otru! - līksmoja Babs Jaguns. - Viņš pūlas talismanu izspļaut, taču tas neizdodas. No viņa ausīm laukā laužas viesuļi, pa nāsīm nāk tvaiks! Pārējie babaji šausmās metas prom. Kāds baismīgs skats! Speramzess noveļas no tepiķīša un no milzīga augstuma uzkrīt uz galvas tiesnesim Tištrjam, kas izskrējis laukumā! Tagad nu gan Tištrja vairs nevarēs apgalvot, ka nav bijis nekādas buršanās. Bet pagaidām galveno tiesnesi cenšas izkārpīt laukā no smiltīm, kurās Speramzess viņu ietriecis līdz pat ausīm.

Taņa - pēc tam viņai daudzkārt to vaicāja - arī pati lāgā nespēja paskaidrot, kāpēc viņai ienāca prātā mest baba-ju pussargam ar piparbumbu. Gluži vienkārši viņa galva ar asajām ausīm bija pārlieku kārdinošs mērķis. Bet to, ka viņš aizrijās ar talismanu, varēja uzskatīt par negaidītu un patīkamu nejaušību.

- Žēl, ka tas nebija tēvocis Hermanis. Un arī ne Sērga del Torte! - ar skatienu sekojot Speramzesa kritienam, noburkšķēja Taņa.

Viņas kontrabass paklausīgi iznira no pēdējās gaisa bedres un, gandrīz vai noskrāpēdams savu lakoto apakšu gar

smiltīm, uzlidoja atkal gaisā, kur pie Tefteleta purna jau drūzmējās atlikušie pieci babaji. Nebija nekādas iespējas tikt viņiem garām pie pūķa. Pamanījusi, ka piparbumba, atlēkusi no Speramzesa galvas, joprojām karājas gaisā, Taņa to saķēra un piestiprināja pie augšdelma.

Babaji, naidīgi viņā nolūkodamies, lēnītēm virzījās tuvāk. Šķita, ka viņi zaudējuši cerības pieveikt Taņu cīniņā viens pret vienu un tāpēc nolēmuši turēt viņu ielenkumā, izmantojot Tefteletu par ugunsspļāvēju lielgabalu.

Taņa uz mirkli apmulsa, bet tad viņas atmiņā paklausīgi atausa rindkopa no rokasgrāmatas “Pūķu audzēšana, dresūra un ārstēšana”. No tās pašas rijīgās rokasgrāmatas, kas reiz gandrīz nograuza viņai rokas pirkstu un pēc tam ilgi bēguļoja no džina Abdullas, atsacīdamās atgriezties bibliotēkas plauktā.

Rindkopā, kuru viņa atcerējās, bija rakstīts:

“Pūķi ātri zaudē savaldību. Esiet piesardzīgi. Atcerieties, ka pūķi vienmēr metas virsū tam, kas ātri kustas.”