Treršā pakāpe

— Bez tam … Junior, mēs taču esam pieauguši cilvēki, mēs lieliski saprotam, pie kā novedīs dzīve uz šīs zemes divatā. Jā, zinu, pašlaik tas jums liekas, protams, pat interesanti. Bet kas zina, kā tas var beigties? Droši vien, ka jums ir vieglāk: pēc jūsu paša vārdiem, jums uz zemes nav palicis nekas noteikts. Bet saprotiet, ka man tas ir citādi! Es Georgu mīlēju un iespējams, ka mīlu joprojām, lai gan pret mani viņš ir izturējies negodīgi un lai ari tur viņš pašlaik nav viens. Es arī esmu pie daudz kā vainīga — tagad, liekas, es sapratu: viņam ar mani bija ļoti grūti, ar manām kaprīzēm, manu koķetēšanu… Jūs taču negribat, lai starp mums kaut kas notiktu nepieciešamības dēj, nevis pēc jūtu aicinājuma — vai ari vismaz ne tam par spīti? Junior, vai jūs paguvāt par to padomāt?

Juniors lēni pašūpoja galvu. Protams, ka viņš nebija paguvis. Viņam bija licies, ka galvenais — pašam pilnīgi un galīgi izlemt. Taču viss bija iegrozījies daudz sarežģītāk.

Protams, ka viņai taisnība. Bet vai tad viņam nemaz nav taisnība? Droši vien daļēji ir …

— Labi, Zoja, — viņš lēni, it kā ar spēku izgrūžot vārdus, noteica. — Tagad neko neizlemsim. Lai notiek tā, kā jūs gribat. Es piekritīšu. Bet nedomājiet… ka es tik viegli, tik vieglprātīgi… nē.

Zoja atkal ieskatījās viņam acīs un pamāja. Pieliekusies pacēla savu pludmales somu, Juniors jau gribēja pasniegt roku, bet Zoja noraidoši pašūpoja galvu. Pagriezās un devās prom pa to pašu taciņu, pa kuru viņi bija gājuši no rīta, pa kuru bija atnākuši šurp pēcpusdienā. Nolaidis

galvu, Juniors caur pieri skatījās viņai pakaļ.

* * *

Sievietes mūs katastrofiski nesaprot, pie tāda secinājuma nonāca Juniors, stāvēdams uz apskates laukuma un pārlūkojot apkārtējo pasauli. Laikam Zoja noturējusi viņa labāko jūtu diktētos priekšlikumus par mēģinājumu vienkārši ātrāk ielīst viņas gultā. Tai brīdī nekā tamlīdzīga viņam pat domās nebija, un katrā ziņā viņu vadīja ne jau šādi apsvērumi. Viņš pilnīgi piekristu dzīvot šeit, Zoju pat nesatiekot, viņam tikai jāzina, ka viņa vainas dēļ nekas slikts ar Zoju nav noticis. Tīra sirdsapziņa — lūk, kas viņam bija nepieciešams. Jā, tieši tā viņš rīkosies. Bet viņa lai dzīvo, kā patīk. Lai pavada laiku atmiņās par Georgu, par Zemi vai ari lai nodarbojas vienalga ar ko; Juniors viņai nekādi netraucēs.

Labi, šobrīd diezgan. Laiks painteresēties, kas notiek visapkārt. Zem kupola it kā kārtībā. Kombinators darbojas priekšzīmīgi. Māja, kurā dzīvo Zoja, no šejienes nav redzama, to aizsedz koki, bet Juniors zina, ka ar to nekas nav noticis. Tātad iekšpusē viss ir kārtībā.

Bet kā ir tur — lielajā pasaulē? Grūti pateikt. Grēda ir vāji saskatāma. Vai ir izaugusi? Iespējams … Te jūtām uzticēties nedrīkst, nepieciešami aparātu bezkaislīgie rādījumi. Tagad ar to nodarbosimies. Kad aparāti uzrādīs kaut ko nepatīkamu vai draudošu, tad izvēdīsim ārā agra- plānu, aizlidosim turp un palūkosimies, kā tas izskatās dabā. Stingri ņemot, šāda rīcība ir pat nepieciešama. Bet ne šobrīd. Dabiski, ka tāds lidojums ir saistīts ar izeju ārpus kupola. Pirms lēmuma jāizsver visi par un pret, jāpadomā, kādā veidā uz iekšējās pasaules labklājību var atsaukties pat īslaicīga kupola dehermetizēšana.

Jā, nodomāja Juniors, atbalstījies pret apskates laukuma margām, pavisam citādi es izturos pret šo mazo pasaulīti, kad tā ir pilnīgi apdzīvota. Kad tajā dzīvo cilvēki. Kad tajā parādījusies sieviete …

Viņš pagriezās, lai ieietu kuģī, bet kaut kas tam lika vēl uz mirkli palikt. Kādas domas atplaiksnījums. Kas notiek? Viņš saviebās un paberza ar plaukstu seju. Nē, izgaisa. 2ēl. Tagad jābūt uzmanīgam. Juniors no pieredzes zināja: doma atgriezīsies vēl skaidrāka un tiešāka. Ja ari tad to pazaudēšu, tā vairs neatgriezīsies. Tā jau vairākkārt ir bijis.

Viņš iegāja kuģī, devās uz komandtelpu un uzrunāja Gudrinieci:

— Nodarbosimies ar Kristāla režīma pārbaudi. Ziņo tikai par novirzēm no normas. Un lēnā garā.

Gudriniece mazliet paklusēja un tikai tad paziņoja, ka noviržu no normas nav. Kristāls attīstījās tā, kā bija paredzēts.

— Ļoti apsveicami, — Juniors uzlielīja. — Tagad nolasi man ārējās apskates aparātu rādījumus. No paša rīta.

Gudriniece sāka lasīt rādījumus.

— Visu no gala un trīsreiz lēnāk. Es nepagūstu domāt.

Iespējams, ka Juniors to pateica mazliet asāk nekā parasti un cilvēks būtu apvainojies, bet Gudriniecei apvainoties nebija lemts. Tomēr tā mazliet paklusēja, tad sacīja: — Junior, mani uztrauc tava veselība.

— Sveiciens Gudriniecei! — atsaucās viegli šokētais Juniors. — Nesaprotu tavu uztraukumu. Roka sadzijusi, par to jau esmu aizmirsis …

— Ne jau roka. Psihe. Analizatori uzrāda, ka tu šodien esi pārāk uzbudināts. Nervu sistēmai jāiztur paaugstināta slodze. Iespējamas kaut kādas novirzes psihē. Domāju, ka tev nepieciešams profilakses kurss.