Treršā pakāpe

Ne velti Gudriniece bija runājusi par nervu sistēmu un psihi. Un tu to zināji jau toreiz, kad viņa teica. Kaut kas ar mani ir noticis. Kaut kas ir sācies. Un turpinās. Un es vēlos, lai tas turpinātos. Gribu. Un ne tikai tāpēc, ka… Bet arī tāpēc, ka šeit, šajā pasaulē, es viņai — tādai, kāda viņa ir, — esmu simtreiz vajadzīgāks par jebkuru Georgu, kas arī būs tikai fikcija. Šī ir mana pasaule, un tikai es esmu spējīgs to radīt un pilnībā kontrolēt. Un pilnīgi dabiski, ka savā pasaulē es nevēlos sāncenšus.

Bet tagad, pa šīm dažām stundām, ko esmu pavadījis uz kuģa, Juniors turpināja domāt, Kombinators ir paguvis ne tikai pamanīt manu prombūtni, bet pat veiksmīgi laist pasaulē nevis vienu, bet pat simt Georgus. Un, kamēr es sēžu šeit, Georgs mierīgā garā savas sievas sabiedrībā dzer tēju savā vasarnīcā.

Juniors sažņaudza dūres. Bet vēl neatjāvās pielēkt kājās un pa galvu pa kaklu mesties lejā. Pirms tam visu vajadzēja izdomāt līdz galam.

Pieļausim, viņš sev teica, ka tu esi izgājis laukā. Un atkal nokļuvis Kombinatora redzeslokā. Pēc viņa rādītājiem noticis jauns līdzsvara traucējums. Vispirms viena vīrieša trūka. Toties tagad viena ir par daudz.

Kombinators nav cilvēks, tas nedomā. Ja vīriešu par daudz, tas nozīmē, ka viens no tiem jālikvidē.

Nevar būt divu domu par to, kurš jālikvidē. Iespējams, ka vajadzētu likvidēt mani. Ne jau Kombinators mani laidis pasaulē, ne viņš mani nonāvēs. Rokas par īsām. Es neesmu fikcija. Tātad — likvidēs Georgu.

Atkal rodas jautājums. Vispirms — kā tas notiks. Labi, ja klusi un mierīgi. Bet ja ar troksni? Tā, ka cietīs arī visa apkārtne? Un Zoja tajā skaitā? Kas tad notiks? Radīsies jauna Zoja. Izbrīnīsies, ieraudzījusi tevi parkā. Viss sāksies no gala. Un tas jau būs velns zina kas. Tā būs komēdija. Nezinu, kā Zoja, bet tu pats, Junior, vari neizturēt. Sāksi psihot. Nerunājot jau par to, ka tu nevarēsi pret viņu izturēties tā kā šorīt, kad tu vēl…

Pieļausim, Kombinators Georgu novāks klusi un maigi Bet Zoja jau tik un tā viņu būs redzējusi. Runājusi ar to Un… vai nu mazums, kas vēl noticis. Kā viņa to pārcietīs? Palikušai šeit, tā viņai būs jauna traģēdija. Šodien viņa jau vienu pārdzīvoja, palikusi neziņā, kur un kas viņa ir Vai nav par daudz — divas traģēdijas vienā dienā? Ja pirmajā tu esi vainojams tikai netieši, tad otrā galvenokārt būs uz tavas sirdsapziņas.

Vai tas nozīmē, ka Georgs nav jānovāc?

Ko tad tas nozīmē — ka visu laiku jāsēž te, kuģī? Bet viņi abi lai tur dzīvojas?

Muļķīgi, Juniors nodomāja. Velnišķīgi muļķīgi. Bet neko citu nevar izdomāt. Tu negribēji kļūt par sievietes slepkavu, gods un slava tev. Toties noslepkavot vīrieti tu esi ar mieru? Pat ja arī viņš ir sāncensis? Kaut gan — būtībā ne jau viņš ir tavs konkurents, bet tu pats ar varēm gribi tāds kļūt.

Jā, Junior, neko citu neizdomāsi. Sēdi vien kuģī un izklaidējies sarunās ar sēni.

Ko lai dara, Juniors sev teica. Tā arī vajadzēs rīkoties. Pat degunu nebāzt laukā. Jo citādi vispār var iznākt velns viņu zina kas: tev tā vai citādi laiku pa laikam būs jāieiet kuģī. Un Kombinators katru reizi izšautu jaunu Georgu. Pēc kādas pusstundas vai stundas tu atkal parādītos uz skatuves. Un kārtējais Georgs ar vieglu troksni tūlīt pat pagaistu. Kaut kāds idiotisms …

— Gudrinieci — viņš pasauca. — Nepieciešama konsultācija attiecībā uz Kombinatoru. Divos jautājumos. Pirmais: vai viņš ir ar kaut ko papildinājis trešās pakāpes programmu? Un otrais: vai ir iespējams viņa trešās pakāpes programmu nobloķēt tā, lai nekas no tā, kas atrodas izvērstā stāvoklī, neatjaunotos, ja piepeši kaut kas iztrūktu. Ja kaut kas ciestu. Vai saprati? Lai Kombinators neatjaunotu zaudējumus, nepapildinātu līdz normai.

— Sapratu.

Tas patiešām nebija slikti izdomāts. Visādā ziņā — turpmākajam. Nositīsi odu, bet tas vairs augšā necelsies. Ieiesi kuģī, bet neviens neradīs jaunu Georgu. Viss paliks, kā bijis. Un tad skraidi uz kuģa kaut katras piecas minūtes — nekas nemainīsies.

— Junior, atbildu. Uz pirmo jautājumu saņēmu atbildi, ka dotā programma ir izpildīta un pilnībā realizēta. Nekādu sīkumu. Kombinators ir ļoti neattīstīta iekārta.

— Jā, — noteica Juniors, — tas jau ir tikai pirmais variants, tā teikt, uz ātru roku. Pagaidi vien. Georgs to vēl tā pilnveidos, ka Kombinators kļūs gudrāks par mums ar tevi, kopā ņemot. Kas tālāk?

— Otrais. Blokāde nav iespējama. Var tikai pilnīgi izslēgt programmu, kas nozīmē tās likvidāciju.

— To es saprotu, — Juniors nomurmināja. Labi. Tātad — nekas neiznāks.

Kas atliek? — viņš nodomāja. Nekas. Gulēt. Tiesa, ir viena iespēja: viņai var piezvanīt. Viņai taču ir telefons, kas saistīts ar Gudrinieci, ar kuģa sakaru sistēmu. Piezvanīt un uzzināt: vai Georgs ir tur? Vai piezvanīt?

Juniors palūkojās pulkstenī. Par vēlu. Pēc visiem labā toņa likumiem tik vēlu nezvana uz ģimenes māju, kur saimnieki jau varējuši likties gulēt.