UGUNS cikls

—   Es pats kādu laiku to nesapratu. Tomēr ģeolo­ģiskās liecības pierāda, ka man ir taisnība. Milzīgo sezonālo pārmaiņu, kuras rada apstāklis, ka Tīra riņķo ap Alkioni pa ļoti izstieptu orbītu, šīs pasaules senākajā vēsturē nav bijis, tās sākušās tikai dažos pēdējos miljonos gadu. Noticis viens no diviem — vai nu Alkione sagūstījusi Tīru visai nesen, vai arī mil­zīgā zvaigzne īstenībā izveidojusies pundura tuvumā. Man gribētos pieņemt pēdējo variantu; mēs atroda­mies zvaigznājā, kurā starpzvaigžņu telpa ir piesā­tināta ar gāzi un putekļiem. Vairāk nekā ticami, ka Tīras iekļaušanās zvaigznājā — ja tā nav tam piede­rējusi jau no sākta gala — radījusi pietiekami lielas novirzes, lai tās tuvumā sāktos kondensācija.

—   Es saprotu, ka tas pilnīgi atbilst ģeoloģisko laikmetu mijai, bet vai tas neapstiprina manu uz­skatu par šo rasu adaptācijas spējām?

—   Savā ziņā jā, tomēr neticu, ka jebkāda orga­niska struktūra spētu adaptēties apstākļos, kādi šai sistēmā būs nākotnē. Atcerieties, ko es teicu: kosmoss te visapkārt ir pilns ar gāzi un putekļiem, un tā ne­būt nav vide, kurā varētu iztikt bez berzes procesiem. Tāpēc nav izslēgta arī alternatīva teorija, pēc kuras Alkione sagūstījusi Tīras sistēmu. Berze turpina saīsināt Tīras orbītu. Ar katru gadu tā aizvien ilgāku laiku atrodas karstajā zonā, bet īsāku — tādā attā­lumā no milža, lai spētu dzīvot Dara rase. Ja Alkione neatstāj Sietiņa zvaigznāju — un nav paredzams, ka tas varētu notikt —, tad pēc pusmiljona vai miljona gadu sarkanā saule kopā ar Abiormenu nokritīs uz tās.

—   Tas ir ilgs laiks.

—   Tas ir nenoteikts laiks, un jau ilgi pirms tam Abiormena būs neapdzīvojama pat «karstajai» dzīvī­bas formai. Mūsu pienākums ir aizvest abas rases projām no planētas vai vismaz palīdzēt tām aizceļot pašām; citādi mēs būsim vainīgi noziedzīgā nolai­dībā.

—   Bet, ja jau Alkiones gaismas spiediens atgrūž planētas veidojošo vielu, kā tad Alkiones tuvumā tās var rasties tik daudz, lai radītu berzi?

—   Gaismas spiediena iespaids uz vielas daļiņu sa­līdzinājumā ar gravitācijas ietekmi ir funkcionāli at­karīgs no šīs daļiņas izmēriem un blīvuma. Uzsveru, ka mēs šai kosmosa rajonā esam izdarījuši pietiekami daudz mērījumu, un tas, ko es saku, nebūt nav tukšs minējums par to, kas varētu notikt. Es tikai nopietni šaubos, vai Tīra pati neuzsūks pietiekami daudz ma­tērijas, lai tās pieaugošais spožums sterilizētu pla­nētu, pirms tā kopā ar Tīru nokritīs uz Alkiones. Es nevaru paredzēt, kas notiks vispirms, bet viens no diviem noteikti.

—   Un uz kurieni mēs varam aizvest šīs rases? Es šaubos, vai visā Galaktikā atradīsies planēta ar tādu pašu sezonu miju.

—  Varu saderēt, ka tādu ir tūkstošiem. Atzīstos, līdz šim gan mēs neesam tās atraduši, bet liela daļa

Galaktikas vēl nav izpētīta. Pat ja šādu planētu ne­būtu, viņi varētu pierast uzturēties kuģos — varbūt tā būtu pat labāk — un vienā laikā varētu dzīvot daudzi abu rasu pārstāvji. Es varu iedomāties kuģi, kura viena daļa būtu karsta, otra — auksta; abior- menieši dzīvotu abās daļās un, kad viņu mūžs sa­sniegtu attiecīgo stadiju, pārvietotos no vienas otrā. Abiormeniešiem tāds stāvoklis noteikti būtu labāks, nekā ja viņi apmestos^ uz kādas Zemes tipa planētas; esmu pārliecināts, ka valdība domās tāpat. Mēs at­griezīsimies šeit un ierīkosim abām rasēm tehniskās skolas, pirms jūs, komandieri, paspēsit kļūt par admi­rāli. Man vienalga, ko par to domā pašreizējā «kar­sto» skolotāju paaudze; mazliet astronomijas zinā­šanu grozīs viņu uzskatus.

—   Ja vien jūs varēsit iemācīt astronomiju rasei, kas redz ar skaņu viļņu palīdzību, — Bērks strupi noteica. — Tomēr tā jau ir tikai atrunāšanās. Es pie­krītu jums.

Krūgera sejā atspoguļojās atvieglojums; nekas ne­rādīja, ko jūt Dars. _

—   Dars Langs Ans drīkst turpināt mācīties no mūsu zinātniekiem, cik ilgi viņš to var, un atgriez­ties pie savējiem ar informāciju, cik drīz vien vēlas. To atļaujot, es savā ziņā riskēju, tomēr man nav ne­kādu nopietnu šaubu par oficiālo lēmumu. Jaunais cilvēk, — viņš strupi vērsās pie Krūgera, — šis ir lie­lisks piemērs, kāds risks ir pieņemt lēmumu, pamato­joties uz nepietiekamiem pierādījumiem. Tikai neļau­jiet tam sevi pārāk stipri ietekmēt. Nekad nevar iegūt visus datus, kas attiecas uz kādu jautājumu, un daž­reiz tomēr nāksies lemt — jo sevišķi tad, ja koman­dēsit kosmosa kuģi. Jums būs jāmācās riskēt un pieņemt pāragrus lēmumus. Ja tāpēc jūs kādreiz ņemsit nelabu galu, lai man nebūtu jādzird jūsu gaušaiiās!

—  Tieši tā, ser, — Krūgers atbildēja.

—  Labi. Dar, es neatvainošos par savu pirmītējo nodomu, tomēr kā spēdams palīdzēšu jums tik ilgi, cik vēl būsit pie mums.

—   Paldies, komandieri. Mani skolotāji būs jums pateicīgi.

—  Vai drīz nebūs laiks noslēgt jūsu patvērumu?

—  Atlicis vēl gads. Man vajadzētu atgriezties, tik­līdz jūs atjausit, jo man ir tik daudz ziņojama.