Viņpus durvīm

Apspriede beidzās. Dūmu grīstes gaisa zem caurspīdīgajiem griestiem, kļūdamas sārtas, jo šeit, Ķosmocentrā, tikko svīda gaisma. Komandors piegāja pie sekretāra, pārslēdza kristālu izejas pozīcijā un sagatavojās noklausīties visu no sākuma. Viņš mīlēja visu noklausīties vēlreiz vienatnē: dažkārt tā dzima derīgas domas. Ierakstā pirmā balss piederēja viņam pašam: — Kaptein, izstāstiet, lūdzu, kā pagāja reiss. Kapteinis (noklepojies, mazliet aizsmacis — sakari nedaudz pārvērš viņa balsi): Tātad… Paņēmām Antorā kravu un pasažierus. Slodze — trīsdesmit procentu: pašlaik nav sezona. Ieskrējiens bez novirzēm, nekādu dīvainību nebija. Atradām izejas punktu, savlaicīgi uzsākām pāreju…

Fiziologs: Kā pēc tam jutās cilvēki?

Kapteinis: Iznāca no kūniņām. Notika -paredzētā medicīniskā apskate. Sūdzību nebija, objektīvie rādītāji normas robežās — mazliet labāki, mazliet sliktāki, kā jau parasti.

Funks: Tālāk, lūdzu, tālāk! Kā norisa lidojums līdz- telpā?

Kapteinis: Nu, es sacītu — normāli. Visu laiku, no lēciena līdztelpā līdz izejai no tās, nebija ne vibrāciju, ne bojājumu, ne arī kādu citu noviržu.

Funks: Tas ir subjektīvi. Bet mēraparāti?

Kapteinis: Es izskatīju ierakstus. Nekādu noviržu.

Funks: Labi, kaptein. Tagad pastāstiet, kas bija vērojams … ārpusē.

Kapteinis: Līdztelpā?

Funks: Jā.

Kapteinis (pēc pauzes)? Vispār, kā jūs zināt, mums nav atļauts…

Funks (nepacietīgi): Jā, jā! Bet visi skatās. Runājiet, tas ir ārkārtīgi svarīgi!

Komandors: Stāstiet, kaptein!

Kapteinis: Jūs taču zināt, kā tas izskatās: absolūti nekas. Pat nepateiksi, vai tas ir tukšums vai .nav, tumsa vai kas cits. Tā kā tur nav ko ieraudzīt, un ja mēs tomēr kaut ko nojaušam, tad vēlāk izrādās, ka iespaidi ir bijuši dažādi, tātad mēs redzam kaut ko sevī, nevis ārpusē. Man, piemēram, parasti liekas, ka mēs nekustīgi karājamies tukšumā, bet no mums uz visām pusēm iet tādi, nu, gaiteņi, vai. Protams, tiem nav ne sienu, ne griestu un tie griežas kā riteņa spieķi, un to ass esmu es. No šīs griešanās sāk reibt galva — un jāizslēdz ekrāns. Jācenšas tikai nemainīt režīmu — ja kaut mazliet novirzīsies, iznirsi pilnīgi neparedzētā vietā.

Funks: Kaptein, vai šajā «absolūtajā nekas» jūs nemanījāt ko tādu, kas atšķirtos no parastā? Kaut vai sīkumu.

Kapteinis: Pilnīgi neko.

Izdzirdīs izsaukuma kluso zuzoņu, komandors apturēja ierakstu un noliecās pie aparāta.

— Komandor, jūs pavēlējāt ziņot par «Vaļa» sagaidītājiem. Viņi ir šeit un, kā vienmēr, gaida, kad to laidīs

uz Kosmofinišu. Pēc jūsu rīkojumā mēs tos palūdzām atsevišķā zālē. ā <

Pavēlnieks vilcinājās ar atbildi.:

—- Vai viņi uztraucas?

— Pagaidām ne, komandor. Ne vairāk kā parastie Viņiem paskaidroja, ka kuģa finišs nedaudz aizkavējies.

—Lai pagaida. Tiklīdz kaut kas noskaidrosies, es būšu di klāt.

Komandors pievērsās sekretāram.-

Funks: Ak, cik žēl, ka manis tur nebija! Es jau sen runāju par speciālas ekspedīcijas nepieciešamību ?? 5 kamēr vēl esmu dzīvs.

Komandors: Esmu spiests dalībniekus lūgt nenovirzīties no apspriežamā jautājuma. Arī personiski jūs, doktor Funk.

Funks: Labi, bet par to mēs vēl parunāsim Padomēm

Komandors atkal noliecās pie aparāta.

—    Klausos!

—          Ziņoju: pēc jūsu pavēles tīrītājs ir nostabilizējies «Vaļa» orbītā drošā attālumā no tā.

Komandors pēkšņi sajuta, ka plauksta kļūst mikla, it kā tajā būtu sažņaugts flāzers, kas notēmēts drauga mugurā.

—    Lai paliek tur līdz turpmākai pavēlei. Viņš atkal sāka klausīties kristālu-sekretāru.

Komandors: Kā tas varēja notikt? Un kā mēs varam kuģim palīdzēt?

Funks (pēo īsas pauzes)? M-m.-.-. Grūti teikt. Domāju, ka pašreizējais zināšanu līmenis mums nedod iespēju pilnībā izskaidrot notikušo. Jo mums nav vienota uzskata par līdztelpas būtību, lai gan praktiski mēs to izmantojam. Te^ nav nekā neparasta: cilvēki taču lietoja elektrību, neizprotot tās būtību. Pēc Bromlija uzskatiem . ?,

Komandors: Vai jūs varat mums kaut ko praktiski ieteikt? Vai zinātne spēj mums paiīdzēt izglābt cilvēkus?

Tagad būs pauze, nodomāja komandors. Tagad viņi pavērsies kapteinī un saskatīsies kā medicīnas spīdekļi pie tāda cilvēka gultas, par kuru ir zināms: inopeiabilis. Pēc

tam viņu acīs būs tukšums —; un konsultanti vairs neskatīsies kapteinī, bet gan viņam cauri kā tribunāla locekļi, kuru spriedums nav pārsūdzams. Viņi paskatīsies, un man kļūs sāpīgi un bail par šo puisi un par viņa ekipāžu, un par visiem cilvēkiem (laime, ka šoreiz viņu ir tik maz), bet visvairāk tieši par kapteini, tāpēc ka viņam būs grūtāk un sliktāk nekā pārējiem, trīspadsmitreiz grūtāk un sliktāk. Bet mēs viņam nekā nevarēsim palīdzēt, neko nevarēsim no viņa pieņemt, neko — nodot, un pat ilgi no viņa atvadīties nav mūsu spēkos. Ahā, tūlīt vecītis ierunāsies utkal f ii

Funks: Vispār jautājuma praktiskā puse mums ir skaidra. Jau minēto iemeslu dēļ jebkuram kontaktam ar kuģi draud katastrofālas sekas. Un vienīgā izeja var būt ? ?. var būt…

Pauze.

Fiziologs: Atļaujiet, atļaujiet. Paejiet taču nost, ļaujiet viņam elpot! Atpogājiet.»« Vienu mirkli… (pauze). Tūlīt viņš atjēgsies. Vajadzīgs sanitārais agraplāns.