Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Es varētu nodzīvot ar tevi visu mūžu un pa īstam nekad tevi neiepa- zlt. Tevī mīt tāds dziļums, kas prasītu vairākus mūžus, lai to izpētītu. Tu esi tikpat gudra un senatnīga kā pati Māte un tikpat svaiga un jauna kā sieviete Pirmās baudas rituālā. Un tu esi skaistākā sieviete, kādu jebkad mūžā esmu redzējis. Nespēju noticēt tam, cik laimīgs es esmu, ka man ticis tik daudz. Es nedomāju, ka esmu spējīgs kādu iemīlēt, tagad es zinu, ka biju vienīgi gaidījis tevi. Eila, es nedomāju, ka esmu spējīgs mīlēt, bet es tevi mīlu vairāk par pašu dzīvi.

Eilas acīs mirdzēja asaras. Jondalars noskūpstīja abus sievietes plak­stiņus un piekļāva sev tuvāk, it kā baidītos viņu pazaudēt.

Kad nākamajā rītā viņi pamodās, zemi klāja plāna sniega kartiņa. Abi ļāva telts ieejas aizsegam nokrist lejā un ērtāk ieritinājās savās guļamajās ādās, bet tajā pašā laikā izjuta skumjas.

-    Jondalar, ir laiks griezties atpakaļ.

-    Šķiet, ka tev ir taisnība, - vīrietis piekrita, vērodams, kā paša elpa ceļas augšup ar nelielu garaiņu mākonīti. - Vēl jau tā kā par agru zie­mai. Mums vajadzētu uzmanīties no spēcīgām vētrām.

-     To nekad nevar zināt. Laiks var sagādāt visneticamākos pārstei­gumus.

Beidzot viņi piecēlās un sāka vākt kopā apmetni. Eilas linga notrieca pie zemes kādu milzīgu stepes žurku, kas ar atsperīgiem lēcieniem bija parādījusies no pazemes alas. Sieviete to pacēla aiz astes, kas bija div­reiz garāka par pašu žurkas ķermeni, un aiz pakaļkājām pārmeta to pār muguru. Apmetnes vietā viņa veicīgi to nodīrāja un uzdūra uz iesma.

-    Man ir skumji doties atpakaļ, - Eila sacīja, kad Jondalars bija iekūris ugunskuru. - Tāda vienkārša ceļošana, apstāšanās, kur paši to vēlē­jāmies, bija tik… jautra. Mums nebija jāuztraucas, ka kaut kas jānes atpakaļ. Varējām ierīkot apmetni jau pēcpusdienā tikai tāpēc, ka gri­bējām peldēties vai dalīties Baudas veltē. Man prieks, ka tu izdomāji šo Ceļojumu.

-     Eila, arī man ir skumji, ka tas ir beidzies. Tas bija labs Ceļojums.

Piecēlies kājās, Jondalars devās uz upmalu, lai atnestu vēl malku. Eila

viņam palīdzēja. Aizgājuši līdz upes līkumam, viņi atrada satrunējušu koku kaudzi. Pēkšņi Eila izdzirdēja kādu skaņu. Viņa pacēla galvu un pieķērās pie Jondalara.

-     Heijā! - sauca kāda balss.

Viņiem tuvojās mazs ļaužu bariņš, mādams ar rokām. Eila piespiedās pie Jondalara; vīrieša aizsargājošā un mierinošā roka apskāva sievieti.

-     Neuztraucies, Eila! Šie ļaudis ir no Mamutu cilts. Vai esmu tev kādreiz stāstījis, ka viņi sevi dēvē par mamutu medniekiem? Viņi domā, ka arī mēs esam no Mamutu cilts, - Jondalars stāstīja.

Grupiņai pienākot tuvāk, Eila pagriezās pret Jondalaru, viņas sejā bija pārsteigums un izbrīns. - Jondalar, tie ļaudis… tie ļaudis smaida, - viņa sacīja. - Viņi smaida man.

Džina M. Ouela ZIRGU IELEJA

Redaktore Rūta Koluža

Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rigā, LV-1010. Red. nr. TL-2284. A/s "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6. Rīgā, LV-1010.

" Kulans - liels zirgu ģints zīdītājs, dzīvo Sīrijas, Irānas un Indijas tuksnešos, kā arī Tibetā; pa pusei zirgs, pa pusei ēzelis; dažkārt zināms arī kā savvaļas ēzelis.

* Less - dzeltenīgs, smalkgraudains, porains nogulumiezis.

[1] aktīnija (zool.) - koraļļpolipu klases kārta; jūras dzīvnieki, kas pēc formas atgādina maisu; augšdaļā tiem ir caurums ar starveida taustekļiem (šeit un turpmāk - tulkotājas piezīmes).

[2] Mogurs - burvis, klanā visvairāk godātais svētais vīrs.

[3] Doni - Lielās Zemes Mātes iemiesojums.

[4] mufloni - savvaļas aitu pasuga, dzīvo Vidusjūras salās, Dienvideiropas un Rietum- āzijas kalnos.

[5] gastropods - vēderkājis, gliemezis - čaulgliemju klases dzīvnieks (ap 20 tūkstoši sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību.

[5] pirīts - uguns akmens - izplatīts sulfīdu grupas minerāls, ko galvenokārt izmanto sērskābes ražošanai.

[6] Flažolets - sena stabules tipa flauta.

[7] kolagēns - vienkārša olbaltumviela, kas atrodas visu daudzšūnu organismu saist- audos, ādā, asinsvados, kaulos.

[8] mnemonisks - tāds, kas palielina atmiņas apjomu.

[9] diverģence - arvien lielāku savstarpējo atšķirību rašanās; aizvien lielāka atšķiršanās no kaut kā kopīga, sākotnēja.