Zilie jūras vērši

Tā dzima ideja par jaunāko misiju ar nosaukumu “Cilpa”. Tās mērķis nav izpētīt ko jaunu vai iegūt labā­kus attēlus no Jupitera, jo to pašu var izdarīt, nosūtot vienkāršu kosmisko zondi. Nē, šīs misijas mērķis ir radīt jaunu un mūsdienīgu vidi kosmosa ceļojumiem. Katru nedēļu kuģī tiek veidots raidījums, kas tiek translēts uz Zemi un raidīts visos lielākajos televīzijas kanālos piektdienas vakarā tieši pēc ziņām. Tieši finansējums no šiem raidījumiem sedz visas kuģa palaišanas un aprē­ķinu izmaksas. Katru nedēļu ir plānoti vairāki eksperi­menti bezgaisa telpā. Tie nav zinātniski pārāk svarīgi, bet vairāk tieši vizuāli skaisti, lai vidusmēra skatītājam būtu interese skatīties. Cilvēki uz Zemes varēs vērot, kā kosmosā notiek šautriņu mešanas sacensības, žonglēšana, spēles ar ūdens burbuļiem un citas interesantas darbības. Pēc tam kad šī 26 mēnešu misija beigsies, būs radīta pietiekama interese par kosmosa ceļojumiem, lai raidījumus vairs nevajadzētu. Skaidrs, ka otrais vai tre­šais lidojums vairs nepiesaistīs cilvēku uzmanību tik ļoti kā pats pirmais, bet jau šobrīd ceļojumam pieteikušies neskaitāmi Zemes bagātnieki, kuri ari paši vēlētos to izbaudīt. Neviens zinātnieks nevarētu vēlēties labāku situāciju. Apmēram pēc desmit vai piecpadsmit gadiem Saules sistēma būs piepildīta ar “kosmosa taksomet­riem”, kuri apceļos visu, kas ir apceļojams, un tajā pašā laikā iegūs nepieciešamos tehniskos datus. Un tas viss uz privātā sektora rēķina. Tāpēc tīri simboliski pirmais eksperiments ir šampanieša pudeles atvēršana bezgaisa telpā.

Pirmo “kosmosa taksometra” pasažieru izvēle bija ļoti pārsteidzoša. Tie nebija “eksperti savā jomā”, turklāt pirms tam ne reizi nebija devušies kosmosā. Bet nebija nepieciešamības misija bija pilnībā kontrolēta no Ze­mes, un nebija ne mazākās vajadzības, lai uz klāja būtu ļoti izglītots inženieris vai pieredzes bagāti ceļotāji. Izvē­lēja tieši tādu cilvēku, kuru nekad neviens nebūtu gai­dījis ieraudzīt, smalkas tehnoloģijas ieskautu. Perfekts veids, kā parādīt ceļot kosmosā spēj pilnīgi visi -, bija uzaicināt ceļojumā Didjēru Bellardu.

Didjērs Bellards. Slavenība un televīzijas raidījumu vadītājs, kurš ieguvis slavu tieši ar savu šarmu, asprātību un neparedzamību. Nekad netika teikts, ko viņš plāno darīt savā nākamajā raidījumā. Iespēja, ka viņš rādīs bildes ar citām slavenībām un skaitīs, cik katram ir dzi­mumzīmju, izvēloties uzvarētāju, ir tikpat liela, ka viņš būs pavadījis nedēļu kādās Dienvidamerikas raktuvēs un rādīs viņu smago darbu. Tāpat ari viņa piedalīšanās šajā projektā tika slēpta, cik vien ilgi tas bija iespējams. Tikai nedēļu pirms došanās kosmosā, piektdienas vakarā, pa­rādījās Didjēra raidījums par to, kā tieši notiek gatavoša­nās kosmosa ceļojumiem un kādi ir viņa fiziskās pārbaudes rezultāti. Tie, var pavisam droši apgalvot, nebija spīdoši, bet tāds ari bija programmas veidotāju mērķis. Ceļot var pilnīgi visi. Didjēra darbs un pienākums nu bija pasniegt skatītājiem kosmosa ceļošanu tā, lai tie to iemīlētu.

Amunds Vinters? Ļoti sarežģīta izvēle. Galvenais mēr­ķis bija parādīt, ka kosmosā var doties ari īpaši nesagata­voti cilvēki bez padziļinātām zināšanām par inženieriju vai kosmosu. Tajā pašā laikā tomēr ir nepieciešams kāds, kurš varētu pirmajā lidojumā fiksēt visus nepiecieša­mos rādījumus un spētu sekot līdzi veiktajiem eksperi­mentiem. Tāpat ir ari nepieciešams cilvēks, kurš ar savu personību neradis konkurenci Didjēram. Tātad vislabāk der kluss un mierīgs cilvēks, kurš ir pietiekami sagata­vojies, bet ne mirkli nav ticis gatavots. Tāpēc tika izvē­lēts Amunds vairāk entuziasts nekā profesionālis, ilgu laiku sadarbojies ar kosmosa pētniekiem, atklājot jau­nas zvaigznes un citus kosmosa objektus. Tas nav pārāk sarežģīts, bet ir diezgan laikietilpīgs process, kam nepie­ciešama liela pacietība. Tieši šādam bija jābūt otram kos­mosa ceļotājam.

3.

Bija pagājuši apmēram četri mēneši lidojumā uz Jupi­teru. Abiem ceļotājiem bija skaidra sava misija un mērķi. Didjērs katru nedēļu veica visādus eksperimentus tādus kā burbuļu pūšana un gleznošana ar ūdenskrāsām -, bet Amunds sekoja līdzi visiem rādītājiem un nodeva lasīju­mus centrālajai bāzei. Varētu teikt, ka viņi viens otram netraucēja, bet tas radītu nepareizu priekšstatu par abu attiecībām. Precīzāk būtu teikt, ka viņi klusi un neitrāli sadarbojās.

“Tā, es esmu apmēram izdomājis, kas būs mans pir­mais vēsturiskais izteiciens,” domīgi un skaļi prātoja Didjērs, bezmērķīgi peldot bezgaisa telpā, “bet, kad tieši man tas ir jāsaka, to gan nevaru saprast. Tad, kad mēs pazudīsim “aiz” Jupitera, tā sakot, vai arī tad, kad no jauna ieraudzīsim Zemi?”

“Kad nonāksim Jupitera otrā pusē, nemaz nebūs iespējams neko pārraidīt,” Amunds norādīja, pētot neno­zīmīgus ceļojuma grafikus. “Jupiters bloķēs visus radio­signālus, kas nāks no Zemes. Nāksies vien pagaidīt, līdz mēs vairs neesam Jupitera ēnā. Pēc tam kad atgriezīsi­mies zonā, kur varēs veikt pārraides, paies apmēram 40 minūtes, līdz mūsu ziņa sasniegs Zemi.”