Aklais slepkava

Daži varmācīgākie pavalstnieki, iepriekš piekukuļoti, izraisīs nemierus. Tālāk notikumi risināsies saskaņā ar laika pārbaudi izturējušo paraugu. Tempļa priesterienes tiks apcietinātas, apgalvojot, ka tas notiek viņu pašu drošības labad, taču patiesībā tādēļ, lai piespiestu viņas atbalstīt sazvērnieku tiekšanos pēc garīgas autoritātes. Ķēniņam uzticīgie augstmaņi tiks nodurti uz vietas; tiks nogalināti arī viņu vīrieškārtas pēcnācēji, lai izvairītos no vēlākas atriebības; viņu meitas tiks izprecinātas uzvarētājiem, lai likuma priekšā attais­notu dzimtas bagātību sagrābšanu, bet augstmaņu izlutinātās un, šaubu nav, laulību daudzkārt pārkāpušās sievas tiks iemestas pūlī. Līdzko varenie krituši, ir neaprakstāms prieks noslaucīt viņos kājas.

Aklais slepkava ir iecerējis aizbēgt juceklī, kas sekos šiem notikumiem, bet vēlāk atgriezties, lai pieprasītu savas dāsnās algas otro pusi. Patiesībā sazvērnieki ir nodomājuši nodurt viņu uzreiz, jo nav pieļaujams, lai viņš tiktu notverts un — sazvērestības izgāšanās gadījumā — piespiests runāt. Viņa līķis tiks labi paslēpts, jo visi zina, ka aklie slepkavas strādā tikai pēc līguma, un ļaudis agrāk vai vēlāk var sākt taujāt, kurš tad viņu nolīdzis. Plānot ķēniņa nāvi ir viens, bet pavisam kas cits ir tikt pieķertam šai nodarbē.

Meitene, kurai līdz šim nav vārda, guļ sarkanā brokāta gultā, gaidīdama viltoto Zempasaules Valdnieku un teikdama mēmas atvadas šai dzīvei. Aklais slepkava zogas pa gaiteni, ģērbies Tempļa kalpotājas pelēkajās drānās. Viņš nonāk pie durvīm. Sardzē stāv sieviete, jo Tempļa teritorijā vīriešiem aizliegts kalpot. Caur savu pelēko plīvuru slepkava pačukst viņai, ka esot atnesis vēsti no Augstās Priesterienes, domātu vienīgi viņas ausīm. Sieviete pieliecas, duncis nozib vienu reizi, Dievu zibens ir žēlīgs. Viņa neredzīgās rokas metas pretim atslēgu šķindoņai.

Atslēga apgriežas slēdzenē. Meitene istabā to dzird. Viņa pieceļas sēdus.

Viņa balss apklust. Viņš ieklausās kādā troksnī ārā, uz ielas. Viņa paslienas uz elkoņa. Kas tur ir? viņa jautā. Tikai auto durvis.

Izdari man pakalpojumu, viņš saka. Uzvelc nu krekliņu kā rātna meitene un palūri laukā pa logu.

Un ja nu kāds mani ierauga? viņa iebilst. Ir gaiša diena.

Tas nekas. Tevi neviens nepazīs. Ja redzēs, tad tikai sievieti krekliņā, tas te nav nekāds neparastais skats; viņi vienkārši nodomās, ka tu esi…

Vieglas uzvedības sieviete? viņa bezrūpīgi pabeidz. Vai tā domā arī tu?

Samaitāta jaunava. Tas nav viens un tas pats.

Ļoti galanti no tevis.

Dažreiz es pats esmu sev ļaunākais ienaidnieks.

Ja nebūtu tevis, es būtu samaitāta vēl daudz vairāk, viņa saka. Tagad viņa ir pie loga, paceļ aizlaidni. Krekliņš viņai ir salti zaļā krāsā kā krasta ledus, saplaisājis ledus. Viņš nespēs noturēt viņu, ilgi ne. Viņa izkusīs, viņa aizpeldēs projām, izslīdēs viņam no rokām.

Tur kaut kas ir? viņš vaicā.

Nekā neparasta.

Nāc atpakaļ gultā.

Bet viņa ir ieskatījusies spogulī virs izlietnes, viņa ir ierau­dzījusi sevi. Savu kailo seju, izspūrušos matus. Viņa ieskatās zelta pulkstenīti. Ak Dievs, cik šausmīgs paskats, viņa saka. Man jāiet.

The Mail and Empire, 1934. gada 15. decembri ARMIJA APSPIEŽ STREIKOTĀJU NEMIERUS

TAIKONDEROGA, ONTĀRIO

Taikonderogā vakar izcēlās jauns vardarbības vilnis, turpinot visu nedēļu ilgušos nemierus sakarā ar ražošanas pārtraukšanu, streiku un lokautu kompānijas Čeiss un Dēli fabrikās. Kad poli­cija, palikusi mazākumā, nespēja tikt galā un provinces vadība pieprasīja papildspēkus, premjerministrs sabiedriskās drošības interesēs deva rīkojumu iejaukties Karaliskā Kanādas pulka īpaša­jai nodaļai, kura ieradās pulksten divos pēcpusdienā. Stāvoklis tagad ir atzīts par stabilu.

Pirms tika atjaunota kārtība, kāda streikotāju mītiņa dalīb­nieki sarīkoja grautiņu. Pilsētas galvenajā ielā tika izsisti visi veikalu skatlogi un nolaupīts daudz preču. Vairāki veikalnieki, kuri bija mēģinājuši aizstāvēt savu īpašumu, tagad atrodas slim­nīcā un atgūstas no ievainojumiem. Tiek ziņots, ka viena policista dzīvībai draud nopietnas briesmas pēc smadzeņu satricinājuma, ko izraisījis sitiens pa galvu ar ķieģeli. Tiek izmek­lēti cēloņi, kas Pirmajā fabrikā agrā rītā izraisīja ugunsgrēku, ko nodzēsa pilsētas ugunsdzēsēji; pastāv aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu. Naktssargs misters Als Deividsons tika izvilkts no liesmām, taču, kā izrādījās, bija jau miris no galvas traumas un smakšanas dūmos. Tiek meklēti šī nozieguma vaininieki, vairākas aizdomīgas personas jau identificētas.

Taikonderogas laikraksta redaktors misters Elvuds R. Marijs apliecināja, ka nemierus uzkurinājis alkohols, ko pūlim izsnieguši vairāki iesūtīti aģitatori. Viņš apgalvoja, ka vietējie strādnieki esot paklausīgi likumam un bez provokācijas nebūtu sākuši dumpoties.

Kompānijas Ceiss un Dēli prezidents misters Norvels Čeiss nekādus komentārus nav sniedzis.

Aklais slepkava: Nakts zirgi