Plutoniešu līdzība cilvēkiem ir maza. Viņu organisma struktūrā galvenā nozīme oglekļa radioaktīvā izotopa savienojumiem. Plutoniešiem nav dzirdes, nav gandrīz nemaz arī redzes tādā veidā, kā mēs to saprotam, viņi sazinās ar radioizstaroj umiem, bet domāšanas norises viņiem un mums ir ļoti līdzīgas.
Tiesa, plutoniešu civilizācija vecāka un tālu aizsteigusies garām mūsējai. Mēs viņiem liekamies tikpat apbrīnojami un noslēpumaini kā viņi mums, bet mūs un viņus apvieno ^saprāta diženā varenība.
Cik es spēju orientēties tā plutonieša rīcībā, kurš ārstē Toivo, tad Heinriham nepieciešams ilgstošs miegs, mugurkaula elektrizācija un radioaktīvā fosfora savienojumi. Kaitējumu nodarījis stipri palēninātu, elektriski uzlādētu daļiņu īpašs veids. Šāds enerģijas veids uz mūsu Zemes nav zināms . . . Plutonieši lidojuši uz Antarktīdu pēc urāna, kura krājumi uz viņu planētas gandrīz pilnīgi izsīkuši. Laikam zem mūsu dienvidu kontinenta ledājiem atrodas milzīgas radioaktīvo elementu rezerves, varbūt pašas lielākās visā saules sistēmā.
Nojaušu, ka esat stājušies sakaros ar krievu pētniekiem un mani meklējat. Šovakar krievu lidmašīnu redzēju virs plutoniešu kosmiskā kuģa atrašanās vietas. Droši vien lidmašīna ieradīsies šeit vēlreiz. Tāpēc ceru, ka vēstule un vimpelis, kuru plutonieši izšaus startēšanas mirkli, nokļūs Jūsu rokās.
Ardievu, inani draugi! Pasveiciniet krievu biedrus un pasakiet viņiem paldies. Fred, kad atgriezies mājās, sameklē manu māti un pastāsti viņai visu. Citādi rīkoties mēs nevarējām . . .
Ardievu, dzimtās planētas iedzīvotāji! Ardievu, mīļā dzimtā Zeme!
Džeks Rasels un Toivo Latikainens.»
Veriadze apklusa.
Viņi ilgi stāvēja atsegtām galvām pie plīvojošā vimpeļa. Stāvēja un klusēja.
— Skaidrs, — Lobovs beidzot dobji teica. — Tātad viņi abi ir aizlidojuši. . . Dūšīgi puiši! . .. Par šo divu jaunekļu varonību jau šodien jāpavēstī visiem mūsu planētas iedzīvotājiem.