Golema acs

Ministrs un viņa palīgs brīdi klusēja. Redzi, Mandrāk? Tallova kungs vaicāja. Tā ir mistērija! Tas nav burvja roku darbs: jebkurš spēcīgs dēmons būtu atstājis pēdas. Piemēram, ifrītu aura ir nosakāma vēl vairākas dienas pēc parādīšanās. Bet te nav nekādu pēdu! Kamēr mums nav citu pierādījumu, jādomā, ka Pretošanās kustība ir atradusi kādu citu, ar burves­tībām nesaistītu veidu, lai veiktu šo uzbrukumu. Mums jābūt gataviem, ka viņi var uzbrukt atkal.

-   Jā, ser.

-   Manuprāt, tu vienai dienai esi redzējis pietiekami. Tagad ej un pamēģini atrisināt šo problēmu. Tallova kungs iesāņus uzmeta skatienu savam asistentam. Galu galā tu oficiāli esi atbildīgs par Pretošanās kustību.

Zēns stīvi palocījās. Klausos, ser.

Ministrs pamāja. Vari doties prom. Un, vai, ejot prom, tu nepalūgtu Fukē kungam uz brīdi ienākt?

Netenjels pasmīnēja. Ar prieku.

9 netenjels

Tovakar Netenjels atgriezās mājās drūmā noskaņā. Diena bija pagājusi slikti. Pēcpusdienā bija pienākušas neskaitāmas ziņas no ministrijām, kurās tika prasīti paskaidrojumi. Kas jauns Pikadilī lietā? Vai kāds no aizdomās turētajiem jau arestēts? Vai tiešām svinību dienā tiks ievērota komandantstunda? Kas ir atbildīgs par izmeklēšanu? Vai policijai ir dotas lielākas piln­varas, lai izrēķinātos ar nodevējiem mūsu vidū?

Darbā Netenjels bija izjutis kolēģu sāniski uzmestos ska­tus un Dženkinsa ķiķināšanu. Zēns neuzticējās nevienam no viņiem viņi tā vien gaidīja Netenjela neveiksmi. Viņš bija viens, bez sabiedrotajiem, un viņam pat nebija neviena kalpa, uz kuru paļauties. Abi folioti izrādījās nekur nederīgi. Viņš šopēcpusdien bija tos abus atlaidis, pārāk noguris, lai sodītu, kā pie­nāktos.

Man ir vajadzīgs kārtīgs kalps. Varens. Tāds, kas man pakļau­sies. Kā Tallova Nemaides vai meistares Subits.

Viegli teikt, grūti izdarīt.

Katram burvim bija vismaz viens vai vairāki kalpi, kuru varenība apliecināja burvja statusu. Lieliem burvjiem, tādiem kā Džesika Vaitvela, piederēja vareni džini, ko viņi spēja izsaukt ar vienu pirksta mājienu. Premjerministra rīcībā bija zilganzaļš ifrīts, lai gan tā izsaukšanai bija vajadzīga citu burvju palīdzība.

Ikdienas darbos burvji parasti izmantoja foliotus vai velnēnus, kuri pavadīja saimniekus otrajā plānā.

Netenjels jau sen vēlējās sev kalpu. Sākumā viņš bija izsaucis goblinvelnēnu, kas parādījās dzeltenā sēra mākonī. Viņam tika uzdots kalpot Netenjelam, bet zēns drīz vien saprata, ka velnēna šķobīšanās un dīdīšanās viņam ir nepanesama, un atlaida to.

Kā nākamo viņš izmēģināja foliotu: lai gan tas izskatījās pie­dienīgi, šis dēmons bija ārkārtīgi viltīgs un mēģināja sagrozīt visas pavēles sev par labu. Pat visvienkāršākās komandas bija jāizsaka sarežģītā, juridiskā valodā, ko šis radījums nevarētu iztulkot citādi. Netenjela pacietībai pienāca gals brīdī, kad viņš bija iztērējis piecpadsmit minūtes, liekot kalpam sagatavot vannu. Jaunais burvis kārtīgi sodīja foliotu un atlaida to.

Netenjels izsauca arvien spēcīgākus dēmonus, cenšoties atrast ideālu vergu. Viņam bija pietiekami daudz enerģijas un prasmju, bet trūka pieredzes, lai iepriekš novērtētu dēmona raksturu, līdz bija jau par vēlu. Kādā no meistares balti iesieta­jām grāmatām viņš bija atradis džinu vārdā Kastors, kas pēdējo reizi bija izsaukts renesanses laikā. Tas parādījās pienācīgā izskatā, bija ar labām manierēm un izdarīgs un (kā Netenjels ar prieku atzina) daudz elegantāks par tiem velnēniem, kas kal­poja viņa kolēģiem. Tomēr Kastoram piemita spēcīgs pašlep­nums.

Kādu dienu Persijas konsulātā bija svarīga tikšanās, kas bija laba iespēja parādīt savus kalpus un demonstrēt vare­nību. Sākumā viss noritēja labi. Kastors lidoja Netenjelam blakus, izskatīdamies kā apaļvaidzis eņģelītis, kura tērps bija pieskaņots Netenjela kaklasaites krāsai. Bet šis izskats izrai­sīja smieklus vairākos velnēnos, kas čukstēja apvainojumus, kad viņi gāja garām. Kastors nespēja paciest šādu apvaino­jumu. Viņš aizšāvās prom kā bulta, paķēra šašlika iesmu no viesmīļa paplātes, pat nepapūloties noņemt no tā ēdienu, atvē­zēja to kā šķēpu un izdūra cauri nekrietnākā apmelotāja krū­tīm. Vairāki citi velnēni pārskaitušies metās džinam virsū, un drīz vien otrais plāns viļņojās no kustīgām rokām un kājām, lidojošiem priekšmetiem, sašķobītām sejām un izvalbītām acīm. Pagāja vairākas minūtes, iekams burvji atkal spēja kontrolēt situāciju.

Par laimi, Netenjelam bija izdevies tūlīt pat atlaist Kastoru, tāpēc, par spīti rūpīgai izmeklēšanai, tā arī neatklājās, kurš dēmons izraisījis kautiņu. Netenjels ļoti vēlējās sodīt nepaklau­sīgo kalpu, bet izsaukt viņu vēlreiz šķita pārāk riskanti. Tāpēc jaunais burvis atgriezās pie mazāk ambiciozām "būtnēm.

Tomēr, lai arī kā zēns pūlējās, nevienam dēmonam, ko viņš izsauca, nepiemita tik daudz iniciatīvas, spēka un paklausības, cik viņš vēlējās. Netenjels sevi vairākkārt pieķēra ilgojamies pēc sava pirmā kalpa.

Bet viņš bija apņēmies nekad vairs neizsaukt Bartimaju…