Golema acs

Tallova kungs ar dzeltenīgo roku pārbrauca pār seju. Nekā. Mūsu puiši izsūtīja Izlūklodes pa visu kvartālu, kamēr tā būtne vēl bija šeit, un tās neuzrādīja dēmonus.

-   Atvainojiet, Tallova kungs, bet tas nevar būt tiesa. Cilvē­kam nekas tāds nebūtu pa spēkam.

Ministrs nolamājās. Tā domā tu, Mandrāk. Bet, atklāti runājot, cik daudz tu esi izpētījis Pretošanās kustības dar­bību? Ne pārāk, vai ne? Tonis nebija no patīkamajiem.

-   Kāpēc jūs domājat, ka tā bija Pretošanās kustība? Neten­jela balss skanēja mierīgi. Viņš saprata, kas tagad notiks: Tallovs gribēja novelt vainu uz viņa pleciem. Nemaz nelīdzinās viņu parastajiem uzbrukumiem. Pilnīgi cits līmenis.

-   Kamēr nevaram pierādīt pretējo, viņi ir galvenie aizdomās turamie. Šiem ļautiņiem taču patīk izraisīt līdzīgus grautiņus.

-   Jā, bet viņi parasti sarīko sīkus sprādzienus vai laupīšanas. Šie amatieri gluži vienkārši nespētu sagraut veselu kvartālu, īpaši bez dēmonu palīdzības.

-   Varbūt viņiem ir citi paņēmieni, Mandrāk. Pastāsti man vēlreiz, kas notika vakarnakt!

-  Jā, ser, ar prieku. Veltīga laika šķiešana. Netenjels, dus­mās vārīdamies, vēlreiz ieskatījās pergamenta kladē. Apmē­ram pusnaktī liecinieki no Pikadilī laukuma pretējā nama izsauca Nakts policiju, stāstot par skaļiem trokšņiem, kas nāca no Grebē luksuspreču veikala kvartāla galā. Kad policija iera­dās, viņi atklāja lielu caurumu mājas sienā un Grebē kunga labāko kaviāru un šampanieti izšķaidītu pa ietvi. Patiešām liels zaudējums, ja drīkstu izteikt savas domas. Tobrīd skaļi blīkšķi skanēja jau no Dašela zīda veikala. Policisti palūkojās pa logu, bet visas gaismas bija izslēgtas un nekārtību cēlāju nevarēja identificēt. Šeit vajadzētu pieminēt, ka visu nakti elektrības pie­gāde kvartālā nebija traucēta, zēns piemetināja.

Ministrs aizkaitināts atmeta ar roku un paspēra ar kāju koka lelli, kas sašķaidīta gulēja uz grīdas. Un tas nozīmē…?

-   Ka tā būtne, kas ielauzās veikalos, spēja bloķēt gaismas piegādi. Tas ir vēl dīvaināk, ser. It kā… Nakts policijas priekš­nieks iesūtīja veikalā sešus savus vīrus, labi trenētus un nežē­līgus karotājus. Viņi ielauzās pa logu Kota delikatešu veikalā, jo trokšņi skanēja no turienes. Pēc tam iestājās klusums un veikalā cits pēc cita uzzibēja seši zilas gaismas uzliesmojumi. Neatskanēja ne skaņa. Un pēc tam atkal iestājās tumsa. Polici­jas priekšnieks gaidīja, bet viņa vīri tā arī neparādījās. Pēc tam viņš dzirdēja blīkšķus Pinna veikalā. Tolaik notikuma vietā jau bija ieradušies divdesmit pieci īpaši apmācīti drošības dienesta burvji, kas nostiepa pāri visam kvartālam drošības tīklu. Kā jau iepriekš pieminēju, veikalos tika iesūtītas Izlūklodes, un neviena no tām neatgriezās. Pēc kāda laika, precīzi bez piecpadsmit divos, kaut kas izlauzās cauri drošības tīklam kvartāla galā. Mēs nezinām, kas tas bija, jo sardzē noliktie dēmoni arī ir pazuduši.

Zēns aizvēra kladi. Tas ir viss, kas mums zināms, ser. Esam zaudējuši sešus policistus un astoņus dēmonus… Ak jā, un arī Pinna kunga palīgs ir pagalam. Viņš palūkojās uz ielu, kur kūpēja pelnu kaudzīte. Bet finansiālie zaudējumi, protams, ir neizmērojami.

Nebija skaidrs, vai Tallova kungam šī atskaite ko devusi. Viņš kaut ko nikni noņurdēja un aizgriezās. Garām pagāja melnā uzvalkā tērpies burvis ar vāju, iedzeltenu seju, rokā nesdams zelta būrīti, kurā sēdēja velnēns. Ik pa brīdim tas mežonīgi raustīja būra restes.

Tallova kungs pievērsās šim vīram. Fukē, vai ir kādas ziņas no Vaitvelas jaunkundzes?

-  Jā, ser. Viņa pieprasa, lai pēc iespējas ātrāk tiktu paziņoti izmeklēšanas rezultāti.

-  Ak tā. Vai velnēns liecina par kādu burvestību vai indēm blakusveikalā?

-   Nē, ser. Viņš ir viltīgs kā sesks un tikpat nekaitīgs. Tur nav nekādu briesmu.

-   Ļoti labi. Paldies, Fukē.

Kad Fukē kungs bija prom, Tallovs uzrunāja Netenjelu: Tev šajā lietā būs jāpastrādā papildstundas, Mandrāk. Dzirdēju, ka premjerministrs ir pavisam neapmierināts. Tallovs novaikstījās un prom bija. Tālumā vēl varēja dzirdēt, kā velnēns rausta būrīša režģus.

Akmenscietu seju Netenjels aizlika matus aiz ausīm un pagriezās, lai sekotu Tallova kungam, kas mēģināja izlauzties cauri izdemolētajai istabai. Mandrāk, mēs apskatīsim policistu mirstīgās atliekas. Vai esi ēdis brokastis?

-   Nē, ser.

-   Labi. Tas ir Kota delikatešu veikalā. Viņš nopūtās. Tur varēja nopirkt tik labu kaviāru.

Viņi bija nonākuši līdz sienai, kas šķīra abus veikalus. Tā bija nolīdzināta līdz ar zemi. Te ministrs apstājās.

-   Un tagad, Mandrāk, liec lietā savas izdaudzinātās smadze­nes un pastāsti, ko-mēs varam secināt pēc šī cauruma sienā.