Golema acs

Šeit katrs stends bija nokrauts ar unikāliem maģiskiem priekšmetiem. Pavirši pārlaižot acis piedāvājumu klāstam, varēja redzēt flautas un liras no Grieķijas, bēru pelnus no Uras un Nimrudas, smalkus zelta priekšmetus no Taškentas, Samarkandas un citām Zīda ceļa pilsētām, cilšu totēmus no Ziemeļāfrikas tuksnešiem, polinēziešu maskas un koka skulptūras, gal­vaskausus ar krustiem mutē, upurēšanai izmantotos akmens dunčus no sagrautajiem Tenočtitlanas tempļiem.

Tieši uz šejieni katru pirmdienas vakaru devās ievērojamais burvis Šolto Pinns, lai novērtētu savus konkurentus un iegādā­tos interesantākos maģiskos priekšmetus.

Bija jūnija vidus, un saule jau sliecās uz rietu. Lai gan tirgus placi, kas bija iespiests starp ēkām, jau ieskāva zilas ēnas, ielas joprojām glabāja dienas siltumu, padarot pastaigu patīkamu. Pinna kungam mugurā bija balta lina žakete un bikses un galvā platmale. Vienā rokā viņš šūpoja ziloņkaula spieķi un laiku pa laikam noslaucīja sviedrus ar lielu, dzeltenu kabatlakatu.

Solto Pinns izskatījās elegants no galvas līdz pat nopulēto kurpju purngaliem. Viņa apavi bija nevainojami spodri, par spīti netīrajām ielām, uz kurām mētājās daudzu steidzīgu maltīšu paliekas zemē nokrituši augļi, saburzīti ietinamie papīri, riek­stu un austeru čaulas, kā arī tauku un kaulu paliekas. Pinna kungs par to nebēdāja lai arī kur viņš spertu kāju, netīrumi viņa priekšā pazuda kā uz burvja mājienu.

Ejot pa tirgus laukumu, viņš caur monokli nopētīja stendus. Tirgoņa sejas izteiksme pauda garlaikotu uzjautrinātību tā bija aizsargreakcija pret pārdevējiem, kuri viņu pārāk labi pazina.

-   Senjor Pinn! Man šeit ir neskaidras izcelsmes iebalzamēta roka! Atrasta Sahāras tuksnesī, visticamāk, piederējusi kādam svētajam! Es atraidīju visus pircējus, gaidot jūs…

-   Uzkavējieties brītiņu, mesjē! Paskatieties, kas ir šajā vul­kāniskā stikla kastītē…

-   Palūkojieties uz šo pergamentu, šīm rūnu zīmēm!

-   Pinna kungs, neklausieties šajos krāpniekos! Jūsu izsmal­cinātā gaume parādīs…

-   …šī kārdinošā statuja…

-   …un pūķa zobi!

-   …šī krūka…

Solto Pinns smaidīja, apskatīja dažus priekšmetus, neņe­mot vērā tirgoņu saucienus, un lēnām virzījās uz priekšu. Viņš nekad nepirka daudz lietu lielāko daļu viņa veikalā nopērkamo priekšmetu piegādāja viņa aģenti, kas strādāja visā impērijā. Tomēr tirgus bija vieta, ko bija vērts pārskatīt.

Rindas galā stāvēja kāds stends, piekrauts ar stikla un kera­mikas izstrādājumiem. Lielākā daļa bija pakaļdarinājumi, bet

Solto skatienu piesaistīja smalks zilganzaļš pods ar ciešu aiz­dari. Viņš nevērīgi uzrunāja pārdevēju: Cik tas maksā?

Pārdevēja bija jauna sieviete ar košu lakatu ap galvu. Ser! Tas ir fajansa pods no Ombosas, Senās Ēģiptes. Atrasts kādā kapā zem smaga akmens, blakus gara, spārnota vīrieša kauliem.

Pinna kungs sarauca uzaci. Vai tiešām? Vai jums ir arī šis apbrīnojamais skelets?

-   Diemžēl ne. Kaulus salauza sajūsminātais pūlis.

-   Kā vienmēr. Bet pods: vai tas nav ticis atvērts?

-   Nē, kungs. Manuprāt, tajā varētu būt ieslodzīts džins vai pat buboņu mēris. Nopērciet to, atveriet un pārliecinieties pats!

Pinna kungs paņēma podu rokās un pagrozīja. Hmm, viņš nomurmināja. Neparasti smags. Varbūt tā ir tikai burvestība… Jā, tas mani varētu interesēt. Kāda ir cena?

-   Simts mārciņu, ser.

Pinna kungs sirsnīgi nosmējās. Es nudien esmu bagāts, dārgā, bet neesmu muļķis. Viņš uzsita knipi, un, podiem gra­bot un drēbēm švīkstot, kāds neredzams radījums uzskrēja augšup pa stendu un uzmetās sievietei uz pleciem. Viņa ieklie­dzās. Pinna kungs nepacēla skatienu no poda. Kaulēšanās ir laba lieta, mana mīļā, bet jāsāk ar sapratīgu cenu. Varbūt jūs tādu ieteiktu? Mans palīgs, Simpkins, liks jums manīt, ja cena būs pārdomu vērta.

Pēc brīža sieviete, zilu seju un tverot pēc elpas no neredzamo pirkstu tvēriena ap kaklu, beidzot nosauca daudz mazāku summu. Pinns nometa uz letes pāris monētu un devās prom labā noskaņojumā, ielicis vērtīgo guvumu kabatā. Viņš pameta tirgu un devās lejup pa Poltrijas ielu, kur jau gaidīja automašīna. Visi, kas šķērsoja viņa ceļu, ar neredzamu roku tika pastumti malā.

Pinna kungs ietrausās automašīnā un lika šoferim braukt. Tad, atlaidies sēdeklī, viņš uzrunāja tukšu gaisu. Simpkin?

-   Jā, saimniek?

-   Es šovakar nestrādāšu ilgi. Rīt ir Gledstona dzimšanas diena, un Divāla kungs tai par godu sarīkojis svinīgas pusdie­nas. Man šis garlaicīgais pasākums diemžēl jāapmeklē.

-   Skaidrs, saimniek. Šodien pēc pusdienām tika atvestas vai­rākas kastes no Persepoles. Vai man tās izsaiņot?

-   Jā. Sašķiro un atliec malā visu nevērtīgo. Visu, kas aizzīmo­gots ar sarkanu liesmu, atstāj neatvērtu tas nozīmē, ka sainī ir izcili dārgumi. Parūpējies par sandalkoka kasti tajā paslēpta bērna mūmija no Sargonas. Persieši kļūst arvien uzmanīgāki, un maniem aģentiem jāpieliek vairāk pūļu, lai viņus apmuļķotu. Skaidrs?

-   Jā, saimniek. Paklausu ar prieku.