Gulta ar zveru

Laikam jau veselu muzibu skatijos viena punkta uz galda, lidz navei parbijusies atkal satikt auksto melno skatienu.

Bija sajuta, ka vairs nav trissimt cilveku, un saja telpa bijam tikai mes divi.

Murgs atkal ir kluvis par realitati.

Manas iekspuses apgriezas no bailem, un manas rokas un kakls, pec iespejas atsegti atsedzosa kleita lidz zemei, neizturami dega.

Likas, ka tas nekad nebeigsies. Bet pec kada laika es peksni jutos mazliet labak: mana sirds parstaja mezonigi pukstet un manas rokas saka tricet mazak.

Vai vins tiesam ir aizgajis?

Ka atbilde uz manu jautajumu peksni man blakus atskaneja zema, aizsmakusi balss, kuru es vienkarsi nespeju aizmirst:

– Apsveicu jaunlaulatajiem.

Es vinu atpazitu no tukstos. Galu gala tiesi sis zemais baritons pirms trim menesiem lika man izgerbties un piedavaja naudu par seksu. Domas pazuda, trissimt viesu muzika un troksnis kluva pavisam nedzirdami, un galva pulseja tikai viens: Vins ir blakus, Vins skatas.

Nesatiec vina skatienu, nepievers sev uzmanibu. Vins nevareja mani atcereties. Ta ir tikai paranoja.

Leru parnema pateiciba, un vinas virs piecelas no galda un, man par neticamo atvieglojumu, aizveda Zafirovu uz sarunu. Vins vairs uz mani neskatijas. Juzdamas mezonigi vaja, vina paskatijas uz augsu un paskatijas apkart istaba. Likas, ka neviens neko nemanija un svetki pagaja ka parasti. Nevilcinoties pielecu no vietas un skreju uz damu istabu, jo peksni milzigaja banketu zale vairs nebija gaisa.

Iesledzusies tualete un apstajusies pie gigantiska spogula zelta rami, vina rupigi nopetija savu seju. No atspulga uz mani paskatijas skaista, bet neticami parbijusies meitene:

"Visas sievietes baidas, ka vinas var aizmirst un pazust, bet es baidos, ka vinas varetu mani atcereties un atrast," mana piezime lika man histeriski smieties un raudat vienlaikus.

Si tiksanas ir eksamens, kuram gatavojos tris menesus. Nekas nenotiks. Viss bus labi.

Ne, vins nevareja mani atpazit. Uzreiz pec siem notikumiem es nokrasoju savus balinatos matus sava dabiskaja zeltaini bruna krasa, un tapec manas zilas acis vairs neizcelas tik loti ka agrak. Pec pieciem stresa del zaudetajiem kilogramiem mana seja vel vairak kluva redzami gimenes asie vaigu kauli, un skita, ka profesionalais grims un mati ir nedaudz mainijusi manu izskatu.

Vins noteikti mani nepazina!

Nedaudz nomierinajusies, izgaju koridora un aiz stura praktiski uzduros Vadimam un tam, ar kuru uz pasaules vismazak gribetu saskriet.

Noladet vinus!

Paldies Dievam, ka viniem bija pagrieztas muguras, un es biju pietiekami gudrs, lai pasleptos aiz aizkara. Mana sirds puksteja ka putns buri, mana elposana bija satraukta, bet es zinaju, ka sevis atdosana ir ka nave, tapec sastingu un parvertos par dzirdi:

"Apsveicu ar pirkumu, skaista kumelite," atskaneja Davida zema balss, kas atvesinaja lidz kaulam.

"Paldies," Vadims pasmineja.

Vai vins runa par manu masu? Dzeltenis! Cik nepieklajigi vinu saukt par ieguvumu, it ka vina patiesam butu matite!

Un Vadims iesmejas, vai vins piekrit sai definicijai?! Labs ligavainis iemilejies! Tomer vins ir briesmigs cilveks!

– Un otra?

Otrais?

Vins jautaja par mani?!

Vai tu to vel uzzinaji? Vai ne?

Man skita, ka mana sirds sitas pa visu restoranu un tagad mani atdos. Es sastingu, baididamas atvilkt elpu un gandriz noslideju pa sienu no kada nesaprotama peksna vajuma.

– Vinas masa. Skaista, bet neparprotami fanatika jaunaviba. Nesabiedrisks, izdradzis. Vina teica, ka pirms kazam nevienu neizdrazis.

– Interesanti.

Sis vards tika teikts apzinati leni, un intonacija ar sarkasma notim lika man justies karsti.

VINS MANI ATCELAS.

Tagad vins zina, ka es meloju.

Mulkibas!

Vadims ir nelietis!

Vins mani atdeva tikai viena sekunde. Lai gan ari Lera uzvedas ka cuka, vina prieksa pa telefonu ar mani parrunajot jaunavibas temu.

Sakuma vini smejas, un tad balsis saka attalinaties, bet vini nemaz negribeja pamest patversmi. Atlikuso vakaru es Vinu vairs neredzeju, bet garastavoklis bija sabojats un es sedeju ka izbijies trusis, drebedams no katras peksnas kustibas.

Bija gandriz pusnakts, kad beidzot beidzas galvena programma, svarigakie cilveki devas prom, un atlikusajiem viesiem sakas diskoteka. Galva dauzijas no emocijam, ko piedzivoju loti notikumiem bagataja diena, un nedaudz reiba galva no iepriekseja diena izdzerta alkohola, tapec nolemusi, ka mana klatbutne vairs nav nepieciesama, izmantoju mirkli un izlidu ara. koridora. Censoties neapgriezties, es riksu uz izejas pusi tik atri, cik mana gara kleita lava. Lidz durvim bija palikusi tikai paris metri, kad pakausi sajutu dedzinosu sajutu.

Ne sis!

Vins ir seit.

Vins skatas uz mani.

Mans veders sarava krampjus, kajas triceja, un mana atra elposana bija pilniba zaudeta. Vai vins mani gaidija, vai tas bija nelaimes gadijums?

Censoties nekrist panika, es gandriz saku skriet, tacu tiesi uz marmora slieksna mana kaja augstpapezu pumpas sagriezas un visi mani sesdesmit pieci metri nokrita uz gridas.