Gulta ar zveru

Desmitaja junija musu gimenei pienaca viena no svarigakajam dienam: masas Leras kazas.

Jau no pasa rita vecmaminas dzivoklis lenam, bet noteikti piepildijas ar elegantiem viesiem. Mes ar Dasu gandriz negulejam, jo darbi, kas tika atstati lidz pedejam bridim, aiznema gandriz visu nakti. Tacu izskatijamies lieliski, jo tik nozimiga gadijuma kosmetiku un matus uztaisija pie stilista un uzvilka tiesi tas kleitas, kuras Sergejam tik loti nepatika.

– Nu, skaistule! – draudzene griezas spogula prieksa, atklati apbrinodama sevi, un es centos pedejo neratno balonu piestiprinat pie durvim.

– Ko tu esi verts? Iepriecinasim tavu Seryogu! Izsludinu fotosesiju!

Nolemusi, ka sadam skaistumam nevajadzetu iet velti, Dasa lika man fotografet no dazadiem lenkiem un pec tam pieprasija, lai es vienu no fotografijam nosuta ligavainim. Padomajis, nestridejos un izvelejos paris labas fotografijas, kuras uzreiz aizlidoja pie vina.

Nepagaja ilgs laiks, lidz tika sanemta atbilde:

"Vel viena fotografija, un es tulit atgriezisos un nozagsu tevi!"

Dasa, kurai izdevas izlasit zinojumu, apstiprinosi pamaja ar galvu:

– Iemilejies ka zens! Bet man jau sen bija aizdomas, ka tu vinam patic, pat tad, kad universitate, budams vecako klasu students, vins pastavigi viesojas pie mums!

Tas ir divaini, jo es personigi no vina nepamaniju neko citu ka tikai draudzigus smaidus. Vai Dasai ir taisniba, un es, iegrimis savas problemas un macibas, neredzu neko talak par savu degunu?

– Meitin, tu esi vienkarsi lieliska! Es ceru, ka tavs tetis debesis redzes, cik skaista tu esi kluvusi! – Mamma noslaucija asaras no acim un apskava mani.

– Pietiek maminas, sodien visa uzmaniba tiek pieversta musu Lerai!

Es noradiju uz tanti Lenu un onkuli Kolu, kuri deva Lerai vecaku svetibu, un metos preti viesiem, kuri slejas apkart.

Masa, kas jau bija skaista, tagad bija vienkarsi skaista: gaisais grims uzsvera vinas lidzibu ar slaveno Andzelinu Dzoliju, un vinas mati, salikti zema kucina, atklaja asus vaigu kaulus un piesaistija uzmanibu vinas kuplajam lupam.

Piegulosa balta mezginu kleita uzsvera visus vinas trauslas figuras valdzinajumu. Es atklati apbrinoju savu masu un pilniba nepiekritu tiem, kas teica, ka vinai ir paveicies ar savu ligavaini. Neskatoties uz savu stavokli un izskatu, vinam ar musu Leru paveicas ne mazak! Vienkarsi atcerieties vinu attiecibu sakumu, kam vina pretojas ar visu savu speku, un vins vajaja vinu ka traks un pat atklati piespieda. Godigi sakot, Gromovs mani vienmer mazliet biedeja ar saviem diktatoriskajiem veidiem un acimredzamo velmi piesavinaties manu masu. Atskiriba no vairuma viriesu, kuri izvairas no laulibam, vins velejas, lai Lera vinu apprecetu pec iespejas atrak, un ari grutnieciba bija viens no vina planiem.

Kad visi atvadisanas vardi bija izrunati un viesi jaunlaulata vadiba nolika glazes un metas uz izeju, pilnigi nelaika paradijas mana vecmamina, kura, ka vienmer, sabojaja visu si briza skaistumu:

– Kamer tavs Vadiks pats neatnaks pec tevis, es tevi nekur nelaidisu! Eesh, ko tu domaji! Kur ir redzets, ka ligava pati iet pie ligavaina? Lai vins nak surp, mes izpildisim izpirkuma maksu, un tad vins tevi appreces!

– Vecmamin, vai tu konkreti gribi sabojat manas kazas? “Lera, nobijusies, ka svinibas varetu tikt izjauktas, saka snukstet un raustit rokas, bet vecmamina bija nelokama. Likas, ka runa nav pat par izpirkuma maksu, bet gan, ka vina beidzot atradusi veidu, ka nokaitinat savu toposo znotu un atriebties par to, ka vins, ka vina pati izteicas, pirms tam “nogaza” vinas mazmeitu. kazas.

Atmosfera karstas, bet spitigo vecmaminu ietekmet nevareja, tapec mes varejam tikai nomierinat vinas masu, lai vina nesabojatu savu krasno kosmetiku ar asaram.

Konflikts ievilkas un ilga vairak neka stundu, mes kavejamies uz dzimtsarakstu nodalu, un Vadima, kurs Daskas talruni vienkarsi noruca “Es visu atrisinasu”, joprojam nebija.

– Veca kundze spelejas ar uguni. "Gromovs ir nevaldams psihopats visa, kas attiecas uz Lerku," rezumeja Daska, un es kluseju, bet mans nemiers pieauga, jo mana drauga vardi bija tira patiesiba.

Mes visi apzinajamies vina gruto raksturu, kas kluva vienkarsi nepanesams, kad runa bija par manu masu. Turklat mums bija tikai divdesmit viens gads, un vinam jau bija trisdesmit divi, un tapec vinam bija pavisam cita attieksme pret daudziem briziem, kas mums skita mulkigi.

Viss notiekosais izskatijas pec tragikomedijas: tante Lena asaras centas pieradit vecmaminai, ka kludas, Lera pat bez saspringtas stigas bija gatava gibt, un es, paredzot nepatiksanas, visvairak uztrauca, ka Vadims. Andrejevics naktu un pusi dzivokla iznicinas.

Bet beigas bija tuvu.

Peksni kapnu telpu piepildija troksnis un kaju stutesana, un skalas viriesu balsis aiz durvim lika visiem klatesosajiem sastingt:

– Visi uz gridas! Seja uz leju! Es teicu apgulies!

Durvis peksni atveras, un telpu piepildija cilveki maskas.

Policija.