250. lpp.
«Henrija Kleja runas»— Henrijs Klejs (1777—1852)— amerikāņu politiķis un slavens orators, kura runas un raksti izdoti 1857. g.
250. lpp.
Lafajets Mari Zozefs Pols (1757—1834)—franču buržuāziskās revolūcijas laika politiķis; divdesmit gadu vecumā devies uz Ameriku, lai piedalītos neatkarības cīņās, un kļuvis par amerikāņu armijas ģenerāli.
250. lpp.
Pastelis — ar īpašiem krāsu krītiņiem uz audekla vai kartona zīmēta glezna, kurai raksturīga maigi matēta virsma un krāsu svaigums.
251. lpp.
«Prezbiteriešu Novērotājs»— avīze, kuru izdod prezbiterieši — kristīgās ticības novirziena, kalvinisma, sekotāji Amerikā, šai avīzei raksturīga dievbijības un tikumības sludināšana.
268. lpp.
Bildžuoters — vecais tīši sagroza hercoga vārdu. «Bilge» angliski nozīmē dubli, mēsli, netīrumi.
268. lpp.
Dofins Luijs Septiiipadsmitais — pēc Burbonu dinastijas varas restaurācijas 1815. g. tika neveiksmīgi meklēts revolūcijas laikā nogalinātā un kopējā kapā apraktā franču karaļa troņmantnieka — dofina — līķis. To neatrada, tāpēc radās leģenda par «bez vēsts pazudušo dofinu», un uz troni pieteicās vairāki viltvārži.
268. lpp.
Kārlis Lielais (ap 742—814)— Karolingu dinastijas Franku valsts imperators, darbojas ari viduslaiku tautas eposā.
271. lpp.
Gariks Jaunākais — Deivids Gariks (1717—1799)— izcils angļu aktieris un dramaturgs, tēlojis 35 Šekspīra lugās.
277. lpp.
Kapets — Francijas karaļa Luija XVI oficiālais dzimtas vārds; pēc viņa gāšanas revolūcijas laikā viņam, tāpat kā citiem aristokrātiem, bija jāatsakas no tituliem un jāsaucas turpmāk uzvārdā.
278. lpp.
Sis monologs ir nesakarīgs savārstījums no frāzēm, kas ņemtas no dažādām Šekspīra lugām.
279. lpp.
Edmunds Klns Vecākais— Edmunds Kīns (1787—1833)—angļu romantiskās skolas teātra izcilākais aktieris, kas savas labākās lomas spēlējis Šekspīra traģēdijās.
291. lpp.
Haks savā stāstā jauc dažādus vēsturiskus notikumus: Vilhelma Ieka rotāja «Zemes īpašumu grāmatu» ar arābu «Tūkstots un vienas nakts» pasakām, piedēvēdams tās Henrijam Astotajam un viņa sievām. Turklāt pēdējais Anglijas karalis, kura vārds bija Henrijs, valdīja XVI gs., tāpēc nekādi nevarēja piedalīties Amerikas neatkarības karā; ar Henriju nevarēja būt saistīts hercogs Velingtons — pulkvedis, kas cīnījās pret Napoleonu Vaterlo kaujā (1815. g.); Malvāzijas vīna mucā 1478. g. tika noslīcināts Anglijas karaļa Eduarda IV brālis hercogs Klarenss; viņš pats esot izvēlē jies šādu nāves sodu pēc tam, kad viņu pieķēra sazvērestībā pret karali.
304. lpp.
Viljams Ceturtais — Anglijas karalis, miris 1837. gadā.
305. lpp.
Kongresa ūdens — sāļš minerālūdens no Kongresa avota Saratoga.
348. lpp.
Metuzāla vecums — Bībelē Metuzāls dēvēts par pasaulē izcilāko ilgdzīvotāju, kurš sasniedzis 969 gadu vecumu.
356. lpp.
Barons Frederiks Trenks (1726—1794)—vācu avantūrists; Džovanni Dža- komo Kazanova (1725—1798)—itāliešu avantūrists; Benvenuto Celltni (1500—1571)— slavens renesanses laika skulptors Florencē; viņi visi bija devušies dēkās, arestēti, izbēguši no ieslodzījuma un visus savus piedzīvojumus aprakstījuši memuāros, kas XIX gs., kad notiek romāna darbība, bija ļoti populāri.
358. lpp.
Dzelzs Maska — kāds noslēpumains ieslodzītais XVII gs. Bastīlijas cietoksnī, seju tam vienmēr sedza dzelzs maska; baumoja, ka tas esot Francijas karaļa Luija XIV pusbrālis vai dvīņubrālis, no kura karalis baidījās kā no sāncenša cīņā par troni.
359. lpp.
Ifas cietoksnis — Ifas pili XVI gs. sākumā bija cēlis Francijas karalis Francisks I; pils atradās uz Vidusjūras salas trīs kilometru attālumā no Marseļas ostas. Līdz pat XVIII gs. beigām kalpoja par valsts cietumu, kurā ieslodzītos turēja vairākus gadu desmitus.
369. lpp.
Haks atkal visu jauc. Viljams Iekarotājs — Normandijas hercogs — iekaroja Angliju un kļuva par tās karali 1066. gadā; «Meiflauera» («Maija ziediņš»)— tā sauca kuģi, kurš 1620. gadā atveda uz Ameriku pirmos simt kolonistus no Anglijas. -
369. lpp.
Lēdija Džeina Greja (1537—1554)— Anglijas karaļa Eduarda IV māsīca; pēc karaļa nāves ar Nortamberlendas hercoga starpniecību 1553. gadā tika kronēta. Karaļa māsa Marija Tjūdore sapulcēja karaspēku, sakāva Nortamber lenda armiju un, sagrābusi varu, sodīja viņu ar nāvi. Tāds pats liktenis piemeklēja jauniņo Džeinu Greju un viņas vīru lordu Gilfordu Dadliju.
385. lpp.
Nebukadnecars — Bībelē minēts Babilonijas ķēniņš, kas sagrāvis dievišķo pilsētu Jeruzalemi līdz ar tajā esošo dievnamu; viņa vārds ticīgajos izsauca šausmas.
SATURS
TOMA SOJERA PIEDZĪVOJUMI 5 HAKLBERIJA FINA PIEDZĪVOJUMI 173 MACKOVA JOLANTA. Marks Tvens — locis dzīves upē 397 Komentāri 405
sprīdīša bibliotēka
9. sējums
Marks Tvens TOMA SOJERA PIEDZĪVOJUMI HAKLBERIJA FINA PIEDZĪVOJUMI
Redaktore Gunta Leja Mākslinieciskais redaktors Modris Adumāns Tehniskā redaktore Viktorija Blaua Korektore Ligita Smilga
Formāts 60x84/16. Ofseta papīrs JMe 1. Kudrjašova garnitūra. Ofsetspiedums. Izdevniecība «Sprīdītis», LV —1080 Rīgā, Aldaru ielā 2/4. Izdevn. J^ 3(148)B-116.