Labas zīmes

Viņa kolēģis, iebāzis galvu policijas automašīnā, runāja rācijā:

- ... viļņotas skārda loksnes un zivis nobloķējušas satiksmi uz M6, apmēram pusjūdzi uz ziemeļiem no krustojuma 10. Mums jāslēdz viss dienvidu ceļš. Jā.

Lietus divkārt pieņēmās spēkā. Maza forele, brīnumainā kārtā palikusi dzīva pēc kritiena, rotaļīgi aizpeldēja uz Birmingemas pusi.

- tas bija brīnišķīgi, - Ņūtons atzinās.

- Labi, - Anatēma atbildēja, - visi pazaudējām pamatu zem kājām.

Piecēlusies un atstājusi uz paklāja izmētātās drēbes, viņa iegāja vannasistabā.

Ņūtons jau skaļāk teica:

- Es tiešām tā domāju: brīnišķīgi. Vienreizēji, brīnišķīgi. Vienmēr cerēju, ka tā būs, un bija arī.

Vannasistabā šalca ūdens.

- Ko tu tur dari? - viņš pajautāja.

- Stāvu zem dušas.

- Skaidrs.

Ņūtons laiski prātoja, vai visi pēc tam iet dušā vai tikai sievietes. Viņam radās aizdomas, ka kaut kur vienādojumā iekļāvās arī bidē.

Kad Anatēma, ietinusies pūkainā, sārtā dvielī, iznāca laukā, Ņūtons sacīja:

- Vai zini, mēs varētu atkārtot.

- Nē, - Anatēma atbildēja, - ne tagad.

Noslaucījusies viņa uzlasīja no grīdas apģērba gabalus

un mierīgi vilka tos mugurā. Ņūtons, būdams vīrietis, kurš peldbaseinā pusstundu gaida uz brīvu pārģērbšanās kabīni, negribēdams atkailināties citu priekšā, jutās mazliet satriekts un vienlaikus dziļi saviļņots.

Anatēmas auguma daļas parādījās un pazuda it kā pēc burvju mākslinieka mājiena. Ņūtons mēģināja saskaitīt krūtsgalus (nesekmīgi), taču daudz par to nebēdāja.

- Kāpēc gan ne? - viņš brīnījās, jau gribēdams piebilst, ka ilgu laiku tas neaizņemtu, taču iekšējā balss ieteica to nedarīt. īsā laikā Ņūtons bija guvis labu pieredzi.

Anatēma paraustīja plecus, kas nebija viegli izdarāms, vienlaikus ģērbjot neuzkrītošus melnus svārkus.

- Agnese teica, ka mēs to darīsim tikai vienreiz.

Ņūtons atvēra muti, pēc tam vēlreiz un beigās sacīja:

- Nē, tā viņa neteica. Sasodīts, nē! Viņa nevarēja to paredzēt. Es neticu!

Anatēma apģērbusies devās pie galda, paņēma kartīti un sniedza to Ņūtonam.

Viņš izlasīja, nosarka un tad, sakniebis lūpas, atdeva kartīti Anatēmai.

Galvenais jau nebija tas, ka Agnese to zināja un bija izteikusies iespējami skaidri, bet gan uzmudinošās piezīmes, kuras gadsimtiem ilgi uz malām bija rakstījušas Divaisu dzimtas pārstāves.

¹

Dieva Balss. Bet nevis Dieva balss. Metratrons bija būtne pati par sevi. Kaut kas līdzīgs prezidenta preses sekretāram.

²

Tāpat arī datora garantijas talons ar brīdinājumu, ka gadījumā, ja aparāts 1) nedarbojas, 2) nedarbojas, kā solīts dārgajā reklāmā, 3) sit pa nagiem visiem, kas tuvumā, 4) atverot dārgo iepakojumu, tajā vispār nekā nav, tad ražotājs par to nenes nekādu atbildību, jo pircējam jābūt laimīgam, ka viņš drīkst atdot naudu ražotājam; un jebkurš mēģinājums uzskatīt nopirkto aparātu par savu īpašumu pievērsīs drūmu viru uzmanību ar draudīgiem diplomātiem un ļoti plāniem pulksteņiem. Datorražotāju garantija atstāja uz Krouliju dziļu iespaidu, un beigās viņš nosūtīja visas instrukcijas Lejā uz nodaļu, kas izdeva Nemirstīgo dvēseļu līgumus, pievienodams dienesta piezīmi: Mācieties, zēni...

³

Lai gan mēs to nesauktu par dejošanu. Vismaz ne labu dejošanu. Velns dejo tāpat, kā balto orķestris izpilda soulmūziku.

⁴

Kaut gan parasti šis bumbiņas dibenā nav milzīga plastmasas sniegavīra, ja vien neizprotamais plāns nav vēl neizprotamāks, kā niēs parasti uzskatām.

⁵