Laiku Bende

- Labi, padomājiet. - viešņa piecēlās, vilinoši pašūpodama gurnus. - Ne kā vervēšanas metodi, bet kā dāvanu es varu piedāvāt seksuālu spēli. Esmu pārliecināta, ka gūsiet patiesu baudu!

- Nešaubos, - Ivors drūmi attrauca, dvēselē nomācot vēlmi satvert sievieti rokās un iemest viņu gultā.

Spēlētāja kurjera uzacis saviļņojās, viņa uzmeta skatienu dzīvokļa saimniekam un devās uz izeju. Jau uz gaisa ceļa, kas ved uz citām mājas apdzīvojamām vienībām, viņa apstājās un atskatījās.

- Par mūsu sarunu labāk nevienam nestāstīt. Lēmumu jāpieņem jums personīgi. Pretējā gadījumā jums būs jāiztīra atmiņa.

No kaimiņos esošās “vīnogu” dzīvojamās mājas parādījās piliena formas pinass, pie rudmatainās skaistules nobremzēja un aiznesa viņu debesīs. Ivors kādu brīdi pastāvēja, ar domīgu skatienu sekojot ierīcei, salīgi nodrebināja plecus un, zem deguna murminādams, steidzās atpakaļ mājā:

- Vēl viens draud skenēt atmiņu ... vai tik tēvocis Fedja Polujanovs nestrādā vienā komandā ar šo Tiruviru... vai kā tur viņu ...iadale... madāmu?..

Savā kabinetā Ivors apsēdās datorzonas kokona krēslā un piezvanīja Mirjamai. Bija pienācis laiks atzīt, ka viņš nav izdomājis veidu, kā iegūt drimmeri, un nezina, kā nepamanīts iekļūt Stumbrā.

6. nodaļa

Ciemoties pie Romašiniem, Ivors tagad ieradās kā savās mājās, lai gan vienmēr ar satraukumu gaidīja tikšanos ar Ignatu, no kura viņš ne nu gluži baidījās, bet piesargājās un ļoti cienīja. Ja Romašina nebija, jaunietis piedzīvoja atvieglojumu un vienlaikus vainas apziņu, kas tūlīt pazuda, uzliesmojot Mirjamas enerģijai. Šādos brīžos viņš ilgi domāja par meitenes tēva darbiem, tostarp trīsdimensiju gleznām (galvenokārt citu planētu ainavām), un nožēloja, ka nav dzimis mākslinieks.

Tā tas bija arī šoreiz, kad nākamajā rītā pēc tikšanās ar Spēlētāja kurjeru viņš ieradās pie Mirjamas, lai apspriestu turpmāko rīcības programmu.

Arī Romašina meitai neizdevās atrast nepilnību Stumbrā, lai apietu visus hronourbja sargus, un viņas ekstravagantais plāns neatšķīrās no Ivora trakās idejas - piespiest Fjodoru Polujanovu pie sienas, piespiest viņu pastāstīt visu par Ždanova vecākā komandas nosūtīšanu uz Stumbru un atdot drimmeri.

Kopā pasmējušies par savām idejām, jaunieši sadrūvējās, tad viņi tomēr izgāja  no darbnīcas uz dzīvojamās mājas bloku, apsēdās pie informatora un sāka apspriest veidus, kā iekļūt Stumbrā, izmantojot pilnu hronourbja aprakstu, kas bija pieejams tikai drošības spēku darbiniekiem.

Viņiem paveicās: apraksts bija noglabāts Mirjamas tēva, kuram bija piekļuve daudziem dienesta slepenajiem failiem, inka atmiņā.

Ivors vēl nevienam, arī Mirjamai, nebija stāstījis par piedāvājumu, ko viņam izteica Spēlētāja Tiruvilejada kurjers (neiedomājās muļķis pajautāt, kas ir šis Spēlētājs, no kura Laika Zara un kādi viņa centieni),  bet par sevi atgādināja pati kurjere, un Ždanovam, gribot negribot, nācās meitenei pastāstīt visu. Tāpēc, ka Tiruvilejadala piezvanīja tieši tajā brīdī, kad Ivors un Mirjama pētīja inka iedoto Stumbra griezuma attēlu.

Ivors pacēla roku ar video aproci pie acīm, un virs matēta melna kvadrāta izvērsās niecīgs pārraides apjoms: Spēlētāja vervētājas sarkanmatainā galva palūkojās uz Ždanovu.

- Vai esat pieņēmis lēmumu, Ždanova kungs?

- Vēl ne, - pārsteigts sacīja Ivors.

-  Baidos, ka jūs pārvērtējat savu nozīmi. - Skaistule Tiruvilejadal pārvērtās par vīrieti ar putna seju. - Piezvanīšu vēl rīt. tad palūgšu, atbildēt ar jā vai nē.

- Es nepārvērtēju savu nozīmi, - Ivors sadusmojās, - bet man nepatīk, kad izdara spiedienu uz psihi!

- Tas vēl nav nekāds spiediens, - Tiruvilejadals burvīgi pasmaidīja, un pārraides apjoms, saritinājies starā, nodzisa.

- Kas tas bija? - Mirjama šaubīgi paskatījās uz Ivora sadrūmušo seju. - Un ko viņa no tevis gribēja?

Ivors pārlaida roku pār vaigu, nedaudz pavilcinājās un pastāstīja meitenei par savu tikšanos ar Spēlētāja kurjeru.

- Cik interesanti! Mirjama iesaucās, kad viņš pabeidza. - Vai tiešām atteiksies?

- Tu nesaproti, - Ivors drūmi sacīja. - Viņa nepateica, kura Spēlētāja pusē man tika piedāvāts spēlēt. Un ja nu tā, kurš atvēzējies pret mūsu Zaru, lai to "nogrieztu"?

Priecīgais pārsteigums Mirjamas sejā nomainījās uz pārdomām.

- Tev taisnība, es nepadomāju. Tāpēc pajautā viņai, kad viņa zvanīs nākamreiz.

- Maz ticams, ka viņa pateiks patiesību. Vēsture māca, ka vervētāji parasti nav godīgi un skrupulozi. Varbūt ir vērts pakonsultēties ar tavu tēvu?

- Protams, - meitene viņu labprāt atbalstīja, - viņš neatteiks un nekad nekļūdās. Tikai nepastāsti viņam par mūsu plāniem. Bet kamēr viņa nav, izdomāsim, kas mums vajadzīgs pārgājienam.

- Tu vēlies iet ... kopā ar mani?

- Vai tev vajag kādu citu? - Mirjama ar satriecošu nevainību vaicāja, izliekdama uzaci. - Atceries savus vecākus, kuri piedzīvoja daudzas nepatikšanas, bet nekādā gadījumā nešķīrās. Atceries hronoceļotājus no apakšējā Zara - Ivanu Kostrovu un Taju Bilinkinu. Viņi ilgi kopā ceļoja pa Stumbru.