Laiku Bende

Ignats dzirdēja visu jaunākā Ždanova un savas meitas sarunu. Kad viņi klusi, neatvadījušies, izgāja no mājas, viņš pa tranš līniju izsauca pretizlūkošanas īpašo nodaļu. Sakaru vioms izklājās gaismas vēdeklī un izkusa dziļumā, atklājot ieeju šaurā telpā ar zvīņainām sienām un inka vadības kokonu. Kokonā sēdēja gaišmatains vīrietis ar sadrūvējušos seju, kurā izcēlās lielas lūpas, liels deguns un durstīgas, aukstas, pelēkas acis. Tas bija īpašās nodaļas vadītājs sekund-majors Kļikovs.

Viņi aiz;lidoja uz Venēru, Maksvella kalniem, Kleopatras krātera austrumu iekšējo nogāzi.

- Uz OSS-11 bāzi, - zemā balsī precizēja Kļikovs.

- Pieskatiet šo teritoriju. Nekad nevar zināt, kas notiks. Baidos, ka Ždanovu izseko.

Majors noliecās uz priekšu, pieskārās viriāla "kaktusa" gaismai, uz dažiem mirkļiem sastinga:  runāja ar kādu psi diapazonā. Pabeidzis sarunu, viņš uzmeta skatienu Romasinam.

- grupa aizgāja.

- Kura?

- Teo al Valids bin Talals.

- Tad viss ir kārtībā.

- Vai Ždanovs zina par mūsu interesēm?

- Mia to gatavo, bet viņš joprojām ir zaļš, nav nogatavojies. Kaut arī izlēmības vajadzētu pietikt.

- Žēl, ka viņš nav izdzīvošanas profesionālis.

Romašins pavīpsnāja.

- Mums ir pietiekami daudz specvienību profesionāļu, vajadzīgs tieši šāds cilvēks - intuīcija, impulss un iedvesma. Pārējais sekos.

Ignats nezināja, ka gandrīz burtiski atkārtoja Spēlētāja kurjera runu, ko tas adresēja Ivoram Ždanovam.

- Tev taisnība, - pēc nelielas pauzes sacīja Kļikovs. - Bet tāpēc viņam nepieciešama īpaša aizsardzība. Ar tavu meitu nepietiks, ja notiks kas nopietns.

- Tu nepazīsti manu meitu, - Romašins raustīja lūpu kaktiņu. - Lai gan katram gadījumam sagatavo grupu.

- Pēc "Argus" varianta?

- Pēc VVU varianta [9] "Vētra".

- Klausos, - īpašās nodaļas vadītājs pamāja ar galvu, neizrādot, ka viņu pārsteidz ierosinātās funkcionāli izvērstās operācijas mērogs.

- Strādā un zvani, kā noritēs manevri. Kas šodien izseko komisāru?

- Parhomenko.

- Lai neiejaucas, lai kas arī notiktu.

- Pateikšu. - Kļikovs nedaudz pavilcinājās, bet tomēr piebilda: - Vai drīkst jautājumu?

- Uzdod.

- Vai tev nešķiet, ka puisis ir pārāk jauns šādam pasākumam?

- Tas ir labi, ka viņš ir jauns un nepieredzējis. Neviens no mūsu ienaidniekiem viņu neņems vērā.

- Sapratu. Var būt. Vēl viens nesaistīts jautājums?

- Jautā.

- Kāpēc Radītājam, kurš realizējis Laiku Koku, ir vajadzīgas šīs izdzīvošanas Spēles? Kāpēc viņš veselas civilizāciju sistēmas sagrūž kopā uz karu?

Romašins pašūpoja galvu.

- Šķiet, Vaņa, tu par daudz lasīji Zlatkovu un saslimi, ja reiz uzdod tik dziļus filozofiskus jautājumus. Pirmkārt, Radītājs nevienu negrūž, jo spēles organizators ir nevis viņš, bet gan viņa māceklis. Lai kā viņu katrs sauktu. Otrkārt, tu neesi Atanasa darbus izlasījis līdz galam, pēdējais no tiem - par jaunā pasaules redzējuma aspektiem - saka, ka Spēle ir vienkārši Laiku Koka sarežģītības un uzlabošanās procesa izpausme.

- Bet man šķiet, ka katra spēle tikai samazina Zaru izvēršanās un sazarošanās iespējas. Lai gan esmu vājš teorētiķis ...

- Toties kritiķis spēcīgs. Strādā un domā, tas ir veselīgi. Starp citu, varbūt tev taisnība, un iesāktā Spēle patiešām ir vērsta uz daudzu Zaru sakļaušanu. Līdz nākamajai reizei.

Vioms saritinājās diegā, bet uzreiz atkal apgriezās. Uz Romašinu nolūkojās Ivora mātes Jasenas Ždanovas spilgti zaļās acis.

- Kaut kas ar dēlu?! - sieviete satraucās.

- Pagaidām nekā nopietna, - Romašins atbildēja. - Ir zināms posms attiecībās ar vienu jaunkundzi.

- Tas ir, ar tavu meitu, - Pāvela Ždanova sieva pašūpoja galvu. Tas būtu apsveicami, ja es nezinātu tavas Mias raksturu. Man viņa vienmēr ir patikusi par spriedumu neatkarību, bet dažreiz viņa kļūst pārāk neatkarīga un kaislīga.

- Piekrītu, tā nepavisam nav viņas labāka īpašība, - Ignats pasmīkņāja. - Dažreiz viņa kļūst tik neatkarīga, kas nodara sev pāri. Bet es tev varu galvot, ka viņa neļaus darīt pāri tavam dēlam.

- Viņā plūst mūsu dzimtas asinis, kuras vienmēr ir izcēlušās ar mīlestību uz brīvību un neatkarību. Jaunībā, es biju ne mazāk aizrautīgas dabas un arī tava Jarina bija tāda pati. Starp citu, kur viņa ir? Sen neesmu redzējusi.

- Viņa mēģina palaist alus darītavu uz Marsa un dienām ilgi sēž Zurbaganā. Es domāju, ka viņa parādīsies ja ne šodien, tad rīt.

- Tu laid viņu vienu pašu bez apsardzes?

- Bet kas ar viņu notiks? Marss nav Galaktikas centrs. Es zvanu tev nopietnākā jautājumā. Es gribētu konsultēties un pārrunāt par Pāvela ekspedīciju.

- Nožēloju, ka negāju kopā ar viņu, - Jasena sadrūma. - Man bija zināmas šaubas par ekspedīcijas plāniem, bet nepietika intuīcijas.