Laiku Bende

- Neuztraucies, izvilksim tavu Pāvelu. Par laimi, viņš nav viens, bet ar Atanasu. Tātad sāksim ar pamatpozīcijām. Pirms divdesmit gadiem, piecus gadus pēc pēdējās Spēles beigām, sākās nākamā. Parādījās jauni Spēlētāji, par kuriem mēs gandrīz neko nezinām, izņemot Starpnieka teikto. Viens no tiem pārstāv dzīvības formu, kuras pamatā ir bio-kodolreakcijas, tas ir, tā sauktās "aukstās" kodolsintēzes reakcijas, kurām nav analogu uz Zemes un vispār mūsu Zarā. Faktiski tie ir "šķidrie kristāli ar spontāni izjauktu simetriju", kas spēj pieņemt jebkuru ģeometrisko formu, izņemot asu leņķi.

- Kostrovs savā laboratorijā radīja kaut ko līdzīgu - pārsteidzoša substance! Jau ir ierosinājumi visu mūsu rūpniecību pārveidot uz pseido-dzīvo šķidrumu tehnoloģijām, kuru pamatā būtu bio-kodoltehnoloģijas.

- Ja nav principiālu iebildumu, kāpēc gan ne? Tālāk. Otrais spēlētājs atkal, pēc Starpnieka domām, ir saprātīga fitostruktūra. To ir grūti bet iespējami iedomāties. Tas ir tā sauktais "lēnais ietilpīgais saprāts, kas balstīts uz floras sistēmām". Šo Spēlētāju mēs tā ārī nosaucām - "Lēnprātis" saliekot vārdus “lēnais prāts”, atšķirībā no otrā, kura vārdu - "Bende" - ieteica pats Starpnieks. Jāatzīst, ļoti simbolisks, ļoti daudzsološs nosaukums.

- Lai neteiktu vairāk. Es baidos, ka Starpnieks mums nesniedza pilnīgu informācijas paketi par Bendes mērķiem un Spēles stāvokli kopumā.

- Viņš tikai pateica, ka Bende uzvar, un viņa rīcība tieši ietekmē mūsu Zaru.

- Un daudzu mūsu kvanku Zarus. Varbūt situācija ir vēl sliktāka, un tas ietekmēs ne tikai mūsu Zaru Krūmu, bet arī gandrīz visu Koku?

- Šī doma mani apciemo arvien biežāk, - Romašins atzina, - bet nav ar ko konsultēties. Diemžēl Zlatkovs aizgāja kopā ar Pāvelu. Es biju pret to, bet Fjodors uzstāja, lai viņš pievienotos komandai. Tātad, Starpnieks pierunāja Pāvelu pievienoties spēlei kā neatkarīgam tiesu izpildītājam, kā dēļ nepieciešams izveidot Ždanova klasteru, tas ir, apvienot visus Pāvelus visos Zaros, saimē. Un jau pirmā izeja ārpus mūsu Zara ieveda nodaļu slazdā! Kāpēc? Ko Starpnieks nepaziņoja? Ko mēs paši neesam ņēmuši vērā?

- Ja es zinātu atbildes uz visiem jautājumiem, mēs nekļūdītos. Vienīgais, kas ienāk prātā, ir mērogu izmaiņas. Spēles cena ir tāda, ka Spēlētāju vervētāji arvien aktīvāk sāk meklēt sabiedrotos un izpildītājus, kā arī novāc no ceļa visus, kas var traucēt.

- Man ir nepieciešama piekļuve Pārvaldes Stratēģim vai IVK Domātājam, bet tā lai Fjodors to neuzzinātu. Es mēģināšu analizēt situāciju ar šo skaitļotāju palīdzību.

- Es dabūšu pasūtījumu it kā no VKS vai labāk pat no SEKON, - apsolīja Jasena; runa bija par piekļuvi lielajām inksistēmām.

- Vai ar Fjodoru sen runāji? Ko viņš saka?

- Viņš izliekas, ka enerģiski meklē Pāvelu, un, it kā gatavojas palaist vēl vienu īpašu grupu Stumbrā.

- Tas ir interesanti. Vai mēs varam iekļaut sastāvā savu cilvēku?

- Mēģināsim. Vaņa Kļikovs, šķiet, ir viens no kandidātiem.

- Tad man ir viss. - Romašins dažus mirkļus vilcinājās, bet nepastāstīja  Jasenai par viņas dēla darbībām. Viņai jau bija pietiekami daudz raižu par vīru.

7. nodaļa

Pirmā drošā informācija par apstākļiem uz Venēras virsmas tika iegūta vēl divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu beigās [10], kad uz planētas virsmas viens pēc otra nolaidās Padomju Savienības un Amerikas Savienoto Valstu palaistās zondes un izpētes moduļi.

Jau tad kļuva zināms, ka Venēras atmosfēru gandrīz pilnībā veido oglekļa dioksīds, gaisa temperatūra uz virsmas ir tuvu četrsimt sešdesmit grādiem pēc Celsija, un spiediens sasniedz deviņdesmit atmosfēras. Turklāt tika konstatēts, ka planētas mākoņu segas biezums svārstās no trīsdesmit līdz četrdesmit kilometriem, un augšējo mākoņu slāni veido koncentrētas sērskābes pilieni. Tādējādi Venēras virsmas apgaismojums izrādījās aptuveni tāds pats kā mākoņainā dienā uz Zemes. Venēras ainavas krāsu palete bija tuvu redzamās spektra daļas viļņu garuma vidējam diapazonam: šeit dominēja zaļganbrūni toņi, jo zilos un gaišzilos starus absorbēja neparasti blīvā atmosfēra.

Pēc tam cilvēki uzzināja, ka uz Venēras notiek daudz spēcīgāki pērkona negaisi nekā uz Zemes un ka viesuļvētru vēji, kas nepārtraukti pūš ar ātrumu līdz simts metriem sekundē mākoņu slāņa augšējās robežas augstumā, uz virsmas tiek aizstāti ar vieglu "maigu" vējiņu, kas ir aptuveni viens metrs sekundē.

Pirmais pilotētais lidojums uz Venēru notika divi tūkstoši divdesmitajā un gandrīz beidzās traģiski. Nolaišanās aparātu vējš aiznesa vairāk nekā divsimt kilometru tālāk no paredzētās nosēšanās vietas, un tas nosēdās aizā, no kurienes vairs nevarēja pacelties. Nācās nosēdināt otro moduli lai glābtu pirmā apkalpi.