Ļaunuma spogulis

Pie lenča saruna turpinājās, un sers Džordžs paziņoja, ka saskaņā ar viņam sniegto informāciju galvaspilsētā uzdarbojas profesionāli blēži, kuri tīšām metas zem karietēm, lai pēc tam saņemtu kompensāciju. Šīs filipikas beigās Martins, kurš arī atradās ēdamzālē, atļāvās paziņot sabiedrībai, ka nupat atskrējusi meitenes māte, un joprojām ir pie viņas. Martins uzskatīja par savu pienākumu īsi parunāt ar viņu un uzzināja, ka viņa ir atraitne, kas audzina divus bērnus, jo viņas vīrs, bijušais Viņas Majestātes flotes bocmanis, bet pēc tam bijušais karalistes mežsargs,  kritis no malumednieku lodes. Misis Foresta dzīvo no tā, ka izgatavo cepures, un tiek uzskatīta par izcilu amatnieci, kur viņai palīdz arī Doroteja. Šajās dažās frāzēs Martins, tāpat kā daudzi parastie cilvēki, pārsteigti par misis Forestas pieticīgo lepnumu, centās kungos izraisīt līdzjūtību pret nelaimīgās ģimenes likteni, taču viņam tas nemaz nebija jādara. Stūrmanis Fredro jaunību pavadījis grūtībās un bāreņa situācijā, uzreiz sajuta līdzjūtību pret cietušo meiteni, bet sers Vitls, uzzinājis, ka viņas aizsaulē aizgājušais tēvs bijis flotes bocmanis, nekavējoties meiteni izsvītroja no staiguļu un ubagotāju skaita, bet kad izdzirdēja, ka malumednieki viņu piedevām nogalinājuši, viņu pret Doroteju pārņēma tēva jūtas, kaut vai tikai tāpēc, ka malumednieki nesen bija uzbrukuši seram Džordžam piederošajam mežam (tieši pirms medībām, uz kurām viņš bija saaicinājis dižciltīgus paziņas) un izšāvuši visas stirnas, kuras bija paredzēts upurēt...

- Kur viņš bija mežsargs?

- Kentā, - atbildēja Martins, kurš to nezināja, bet domāja, ka labāk ir atbildēt uzreiz, nevis sākt domāt un izsaukt saimnieka nepatiku.

- Tā jau domāju! - Vitls iesaucās.

Protams, Vitla mežs atradās Kentā.

- Es palūgtu, - Vitls teica Martinam, - lai meiteni, pirms viņa atstāj māju, atved pie manis. Esmu iecerējis viņai pasniegt dāvanu. Un sagatavo arī desmit mārciņas, lai tās nodod viņas mātei. Tu apgalvo, ka viņa ir priekšzīmīgas uzvedības sieviete?

- Protams, milord.

- Divdesmit mārciņas. Mums ir jādalās ar tiem, kas cieš par mums un mūsu dēļ.

Šajā apstāklī nebija nekā neticama, jo sers Džordžs, neskatoties uz visām savām negatīvajām īpašībām, līdz pat vecumdienām saglabāja sentimentalitāti un šodienas notikumā saskatīja likteņa pirkstu, kurš norādīja viņam uz nepieciešamību vairāk domāt par Dievu, nevis zemes lietām.

Apmierinātais Martins nolieca galvu, bet dūja pajautāja:

- Cik viņai ir gadu?

- Ja nemaldos, septiņpadsmit, mem.

- Tātad... viņa ir no kārtīgas ģimenes?

- Tieši tā.

- Vai viņa prot šūt?

- Bez šaubām.

- Es viņu apciemošu, - Regīna paziņoja. - Tiklīdz viņai kļūs labāk. Es domāju, ka varu viņai dot iespēju nedaudz nopelnīt - pirms došanās prom, man jāsaved kārtībā sava garderobe.

Kā prātīga sieviete, kurai nav noslieces uz ekstravaganci, Regīna nedomāja pārsteigt Rangūnu vai Kalkutu ar modernām Londonas tualetēm. Un, ja būs nepieciešams, viņa varēs pasūtīt sev jaunu kleitu Indijā, kur tam ir visas iespējas. Bet savest kārtībā to, ko viņa gatavojas vest no Londonas, bija nepieciešams. Varbūt te noderēs pieticīgā, klientu nesabojātā meitene.

Vairāk lenča laikā meiteni neatcerējās, jo saruna pievērsās gaidāmajam ceļojumam. Alekss bija saspringts - viņš kautrējās lorda priekšā un turklāt baidījās, ka misis Vitla-Junior atkal dziļi ievilks elpu, un korsete atkal pašķīdīs, bet viņas krūšu sārtās bumbas parādīsies kā no jūras dzīlēm iznirušu peldētāju plikās galvas.

Viņš no tā baidījās un cerēja uz to...

Viņam nāksies pavadīt kopā ar šo sievieti vairākas nedēļas uz Glorijas klāja. Un, kā zināms, kuģa virsnieku kajītes atrodas aizmugurē, zem kapteiņa kajītēm, un madam Vitla, atsaucoties uz slimību, var atteikties no kuģošanas.

Un tūlīt arī noraidīja šo domu un mēģināja pasmieties par tādu puiciskumu. Un notika brīnums: tiklīdz Regīna viņus pameta un atstājot izsmēķēt pīpes, viņš nekavējoties izrāvās no viņas ietekmes. Palika tikai trauksmes sajūta.

Vēl pēc pusstundas stūrmanis ar zināmu atvieglojumu atvadījās, taču saņēma ielūgumu uz pusdienām nākamajā ceturtdienā, kurās piedalīsies arī kapteinis Ficpatriks un vairāki direktoru padomes locekļi, kas bija informēti par Vitla plāniem. Tas nozīmēja lielu uzticību Aleksam, un viņš jutās glaimots.

* * *