Laura un Avanterras noslēpums

Pavēršot skatienu uz leju, viņa zemē gulošā kabatas lukturīša gaismā varēja noprast, ka kuļājas virs apmēram desmit metrus dziļas bedres. Lauras skatienam to bija slēpusi slepena lūka ejas grīdā, kas bija pavērusies zem viņas svara. Bedres dibenā bija ierakti gari dzelzs stieņi, kuru smailie gali stiepās viņai pretim. Uz tiem rēgojās trīs bezformīgas drēbju pauniņas. Tās bija skrandainas un satrunējušas. Piepeši Laura saprata, kas tās ir, un viņai izlauzās šausmu kliedziens.

24. nodaļa SLEPENA DĀRGUMU KRĀTUVE

Persijs slepus ieskatījās pulkstenī. Bija mazliet pāri pusvieniem. Lieliskī, viņš nodomāja. Laura un pārejie tagad jau noteikti atrrodas darrgumu krratuvē!

Ne doktors Tumšickis, ne Rebeka Taksa neizrādīja ne mazākās aizdomas. Likās, viņi it nemaz nenojauš, ka Mērija Morgana un Persijs Valjants tikai tāpēc bija pieņēmuši ielūgumu uz vakariņām, lai Laura un viņas draugi netraucēti varētu meklēt kausu.

Persijs apspieda smīniņu un zem galda ar ceļgalu piebikstīja mis Mērijai, kas sēdēja viņam līdzās. Viņš pamirkšķināja un slepus parādīja augšup pavērstu īkšķi. Viss bija labākajā kārtībā!

Pāri skolotājas sejai pārslīdēja smaida atblāzma. Arī viņa priecā-jās, ka bija izdevies novērst tumšo spēku pārstāvju uzmanību no Lauras.

Vakars pagāja daudz labāk, nekā Persijs un Mērija bija iedrošinājušies cerēt. Kvintuss Tumšickis bija apliecinājis sevi kā ārkārtīgi šarmantu namatēvu, iesaistīdams viesus aizrautīgās sarunās un taisni vai pielipinādams citiem savu dzirkstošo garastāvokli. Arī Rebeka Taksa sevi bija parādījusi no laipnākās puses. Kolēģe pārsteidzošā kārtā bija atklājusies kā ļoti inteliģenta sarunu biedre ar daudzpusīgām interesēm, tā ka Persijs un Mērija nobrīnījās vien, ka skolotāju sapulcēs un skolēnu priekšā viņa līdz šim bija izcēlusies tikai ar nešpetno mēli un pikto garastāvokli.

Protams, ka mis Mērija bija raudzījusi nolasīt Rebekas Taksas un namatēva domas, taču nespēja atklāt neko aizdomīgu. Ja vien Mērija nešaubīgi nebūtu zinājusi, ka Tumšickis un Taksa ir nostājušies tumšo spēku pusē, būdami viņas niknākie pretinieki, tad no šī vakara būtu varējis rasties kas vairāk — varbūt pat draudzība. Taču par to, bez šaubām, nebija ko domāt.

Visvairāk viņi bija sajūsminājušies par ēdienu. Persijs pat nespēja atcerēties, kad pēdējo reizi būtu baudījis tik gardu maltīti, un tāpēc pat negribēja ticēt, kad Kvintuss Tumšickis viņiem atklāja, ka ekskluzīvās vakariņas bija pagatavojis pats personiski. Tāda ēdienkarte būtu darījusi godu katram četru zvaigznīšu restorāna pavāram! Tomēr Kvintuss bija kategoriski liedzies atklāt recepti. Tas esot viņa firmas ēdiens, viņš rikai smaidīdams bija atteicis, un vairāk no viņa nebija iespējams izvilināt. Persijs vairāk arī neuzmācās un pievērsās vīnam, jo tas bija vēl smalkāks nekā ēdiens.

Persijs izdzēra glāzi un laipni uzsmaidīja direktora vietniekam.

— Vai neuzskatīsit to par nekaunībū, ja lugšū jums vēl vienu glāzi? Pārrāk garrds vīns.

— Bet, protams, godājamais! — Kvintuss Tumšickis paņēma pudeli un ielēja no tās Persijam. Tad viņš jautājoši palūkojās mis Mērijā. — Vai drīkstu papildināt arī jūsējo?

Mērija Morgana jau gribēja noraidīt piedāvājumu, kad Persijs viņai uzmundrinoši pamāja. Viņa uzreiz saprata: ja vien viņiem izdotos tumsas piekritējus aizkavēt vēl kādu pusstundu, Laura un viņas draugi būs drošībā. Viņa ātri pastiepa direktora vietniekam pretī glāzi. — Ar prieku. Persija dzimtenes vīni ir pārāk garšīgi, lai spētu atteikties!

Kad glāzes vēlreiz bija piepildītas, Kvintuss Tumšickis pacēla savu vīna kausu un gandrīz vai svinīgi paskatījās viesos. — Dārgie draugi, — viņš sacīja, un balsī nebija manāma ne sīkākā neīstuma nokrāsa, — pacelsim glāzes un saskandināsim par šo jauko vakaru, kas tik labi izdevies! Pat ārkārtīgi labi izdevies, ja varu to teikt kā namatēvs.

Mazu brītiņu Persijam likās, ka ir saklausījis ironijas pieskaņu, taču viņš noteikti bija maldījies. Tāpat kā pārējie viņš pacēla glāzi un saskandināja. Tad iedzēra krietnu malku, un sarkanais bur-gundietis glāstīt glāstīja mēli. Līdzko glāze bija nolikta, Persijam sametās slikti. Reiba galva, un acu priekšā viss sāka izplūst.

Arī mis Mērijai pēkšņi sāka streikot veselība. Uz pieres izspiedās sviedri, un seja kļuva bāla. Viņa pavēra muti un tvēra pēc gaisa.

Tad Persijs ievēroja doktora Tumšicka un Rebekas Taksas triumfējoši smīnošās sejas. Acumirklī viņam kļuva skaidrs, ka viņi iekrituši lamatās.

Laura, šausmu pārņemta, noskatījās uz triju vīriešu mirstīgajām atliekām. To, ka rie bijuši vīrieši, gan varēja konstatēt tikai no apģērba, jo līķi bija pārāk stipri satrūdējuši. Šie nelaimīgie laikam jau pirms ilgāka laika bija tapuši par vilrīgā slazda upuriem.

Te pie bedres malas parādījās Lūkasa un Kajas sejas. Zēns ar kabatas lukturīti paspīdināja lejup gaismu.

Kad Kaja atskārta, cik dramatiskā situācijā bija nokļuvusi Laura, viņa satriekta aizšāva rokas priekšā sejai.

— Palīdziet man! — Laura lūdzās. — Lūdzu, palīdziet!