Kapha, kas kontrolē ķermeņa audus, atbild par seksuālo potenci. Kaphas bojāšanās rezultātā samazinās vai pārmainās seksuālie izdalījumi. Rezultātā pēcnācējiem var būt novirzes no normas un var iestāties neauglība. Veselīgai seksuālajai dzīvei nepieciešams līdzsvarot visas trīs došas.
Seksualitāte sākas ar jutekliskumu. Dzimumsakaru laikā jūtas pastiprinās. Darbojas visas piecas sajūtas, bet šo sajūtu koordinācija ir atbildīga par to, cik lielu patiku rada dzimumsakari. Lai paaugstinātu seksuālo spēku, galvenais ir palielināt jūtu spēku. Turpmāk doti norādījumi, kā to paveikt.
1. Tauste. Taustes sajūtai ir nozīmīga loma seksualitātē. Lai uzlabotu taustes sajūtu, liela nozīme ir regulārai eļļas masāžai. Ājurvēdiskā masāža noder
gan ķermenim, gan prātam. Āda uztver dažādus enerģijas veidus. Ir gan agresīvas, gan nomierinošas masāžas. Tas, kurš masāžas veids palīdz dziedināšanā, ir atkarīgs no cilvēka ķermeņa uzbūves un nelīdzsvarotības rakstura. Ajurvēda iesaka dažādas pamateļļas - sezama, mandeļu, kokosriekstu vai sinepju eļļu. Šīm eļļām piemīt unikālas īpašības. Vienas ir sildošas, citas - atvēsinošas. Eļļa spēj gan barot ķermeni, gan ari to uzmundrināt. Ājurvēdas smalko enerģiju līdzsvarošanai izmanto ari īpašas roku kustības. Masāža ne tikai rūpējas par ādu, bet ari palīdz apzināties un sajust savu ķermeni, kam ir būtiska nozīme seksuālajās izpausmēs.
Redze. Lai saasinātu redzes sajūtu, ir jāattīsta novērošanas spējas. Ar acīm cilvēks katru dienu uztver tūkstošiem iespaidu. Būtībā tiek uztverta enerģija ar dažādu viļņu garumu. Katrai krāsai ir savs gaismas viļņu garums. Vienas krāsas spēj cilvēku harmonizēt, savukārt citas - satraukt. Uz mums iedarbojas gan apģērba, gan mājokļa krāsa. Apzināti izmantojot krāsas, var veidot veselīgu un enerģiju vairojošu vidi. Ājurvēdā māca, ka katrs cilvēks ir individualitāte un krāsai tikai tad ir dziedinoša ietekme, ja tā domāta īstajam cilvēkam. Svarīga ir arī krāsu mijiedarbība. Nesaderīgas krāsas tikai paaugstina uzbudinājumu, bet harmonizējošas - dziļāku miera izjūtu. Ājurvēdā novērtē arī to, kādu iespaidu rada redzētais. Vardarbīgi skati reālajā dzīvē vai uz ekrāna rada satraukumu un disharmoniju, bet dabas un ziedu vērošana rada mieru un skaidrību. Tā pavada ceļā uz veselību un seksualitāti. Labas novērošanas spējas ir nozīmīgas katrā seksuālo attiecību posmā. Cilvēkam ir jāprot ievērot un novērtēt jebkuras izmaiņas savā partnerī. Ja vēlas paaugstināt savu seksuālo enerģiju, jāmācās nodarbināt acis.
3. Oža. Ožas sajūta ir nozīmīga vairāku iemeslu dēļ. Ja jūsu ķermenis slikti ož, cilvēki nevēlēsies atrasties jums līdzās. Slikta ķermeņa smaka mazina seksuālo uzbudinājumu jeb ir anafrodīziska. Ķermeņa aromāts ir atkarīgs no cilvēka došu stāvokļa, un, līdzsvarojot došas, ir iespējams izmainīt arī ķermeņa smaržu, padarot to patīkamu un seksuāli uzbudinošāku. Svarīga ājurvēdas daļa ir aromterapija, jo jau sen ir zināms, ka smarža modina emocijas. No smaržu izmantošanas kāzu rituālos līdz relaksējošām izjūtām, kas rodas, ejot cauri rožu dārzam, smaržām vienmēr mūsu dzīvē ir liela nozīme.
Rožu, jasmīnu, lotosa, sandalkoka aromāts, zemes smarža, pārtikas produktu smaržas uzmundrina cilvēku. Vairums cilvēku pavisam neapzināti izmanto smaržas un smaržūdeņus pēc skūšanās, bet ājurvēdā māca, ka daži aromāti cilvēku harmonizē, bet citi spēj radīt disharmoniju un pat slimības.
Tādējādi smaržas iespējams saprātīgi izmantot, lai līdzsvarotu ķermeņa smalko enerģiju. Ājurvēdā iesaka noteiktas smaržas īpašām situācijām.
4. Garša. Lai attīstītu garšas sajūtu, jāsāk ar eksotisku garšvielu vai augļu smaržas un garšas atpazīšanu. Caur garšas sajūtu cilvēks uztver ēdienu un gūst no tā labumu dziedināšanai. Katra no 6 gāršām dažādi ietekmē ķermeni un prātu. Katrai garšai ir savas labās īpašības, tomēr tā var radīt sliktas sekas, ja garšai nododas pārāk daudz. Saldā garša, piemēram, ir ļoti barojoša un veido audus, bet tās pārmērīga lietošana rada lieko ķermeņa masu, diabētu un citus veselības traucējumus. Ājurvēdā netiek skaitītas kalorijas un tauku grami, netiek noteikts holesterīna saturs uzturā. Ājurvēdā norāda, ka cilvēkam jāzina, kādām gāršām jābūt līdzsvarā, lai viņš ēstu atbilstoši sava ķermeņa uzbūvei un viņam būtu laba veselība. Vieniem noder karsti, asi ēdieni, bet citiem - maigāki. Dažiem cilvēkiem labumu dod gaļas ēdieni, bet citi lieliski jūtas kā veģetārieši. Vieniem nepieciešami barojošie un saldie graudu ēdieni, citiem - attīrošā rūgtā garša. To, kādas garšas un ēdieni katram jālieto, nosaka viņa ķermeņa uzbūve un iespējamais līdzsvara trūkums.