LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Siltuma terapija ir procedūra pirms panchakarma (ķermeņa attīrīšana un atjaunināšana). Pirms siltuma terapijas ārīgi un iekšķīgi jālieto ārstnieciskās eļļas, lai ķermenī uzkrājušās došas kļūtu vaļīgākas. Došas kūst, un to plūsma virzās uz zarnām. Tad tās ir viegli izdzīt, izraisot vamana (vemšanu) un virec- hana (caureju).

Tātad pirms attīrīšanas procesa svarīga ir sviedrēšana. Tas ir īpašs princips ājurvēdā.

3. BADOŠANĀS

Daudziem filozofiem, zinātniekiem un ārstiem badošanās ir būtiska dzīves sastāvdaļa, un šis dziedinošais process ir vajadzīgs, lai uzturētu labu veselību. Tādi intelektuāļi kā Sokrāts, Platons, Aristotelis, Čaraka izmantoja badošanos un ticēja šai ārstniecības metodei.

Ajurvēda neiesaka ilgtermiņa badošanos, jo zaudējuma sajūta, kas rodas tās laikā, rada vēlēšanos pēc tam ēst vēl vairāk. Badojoties jāievēro zināmi ierobe­žojumi atbilstoši jūsu ķermeņa uzbūvei.

1.    Vātas tipa cilvēkiem nekad nevajag badoties, dzerot ūdeni vai stingri ierobe­žojot diētu ilgāk par vienu vai divām dienām. Viņiem vajag izvēlēties vien­kāršu uzturu, piemēram, rīsus ar jogurtu, un ar to iztikt mēnesi vai pat ilgāk.

2.     Pītas tipa cilvēki var badoties, dzerot augļu vai dārzeņu sulas un ēdot svaigus augļus un dārzeņus, bet viņi nedrīkst dzert tikai ūdeni. Viņiem jāizvairās no skābām sulām, jo tās bojā pītu.

3.     Kaphas tipa cilvēki var ilgstoši badoties, dzerot tikai ūdeni, ja viņi to vēlas. Lai nodrošinātu labu gremošanu, kaphas tipa cilvēkiem īpaši ir nepiecieša­ma badošanās katru nedēļu. Badošanās laikā viņiem pilnībā jāatsakās no saldām un skābām sulām.

4.     Jauktas konstitūcijas cilvēkiem viegls un efektīvs attīrīšanās kurss parasti ir badošanās, dzerot sulas, nevis tikai ūdeni.

VE SELĪBAS SAREŽĢĪJUMI, KAD IR VĒLAMA BADOŠANĀS

•       I .11 ari kādi būtu veselības sarežģījumi, kad ir drudzis vai līdzīgas slimības, augstās temperatūras un svīšanas dēļ vajag dzert vairāk šķidruma nekā pa- rnsti un badoties, līdz rodas patiesa vēlēšanās paēst.

•       I )ažos gadījumos, ja ir nogurums, labi palīdz badošanās, īpaši tad, ja ir or- ļ',.inu vai enerģijas plūsmas nosprostojumi.

•       |ii muguras sāpes izraisa muskuļu sasprindzinājums un spriegums, nevis kada kaulu slimība vai osteoporoze, tās parasti remdē viegla diēta vai bado­šanās, dzerot sulas.

•       I )audziem cilvēkiem ar garīgām slimībām, sākot ar trauksmi un beidzot ar šizofrēniju, badošanās sniedz atvieglojumu. Tomēr badošanās šajos ga­dījumos neārstē šīs slimības, tikai palīdz izprast ēdiena un medikamentu Ietekmi uz garīgo stāvokli.

•       Badošanās zināmā mērā palīdz pret tuklumu.

•       Badošanās var noderēt arī tādu slimību gadījumā kā saaukstēšanās, atero­skleroze, vainagartēriju slimība, bronhīts, stenokardija, galvassāpes, hiper- tensija, aizcietējums, diabēts, gremošanas traucējumi, caureja, nogurums, alerģija pret kādu noteiktu pārtikas produktu, muguras sāpes, vides izraisīta alerģija, astma, bezmiegs, ādas slimības un epilepsija.

4. urīnterapija

Vairums cilvēku šausminās, kad pirmo reizi izdzird par urīna izmantošanu ārstniecībā. Bet vai jūs zināt, ka ikvienam ir bijis ilgs periods, kad viņš savu urī­nu ir atkārtoti izmantojis un šī urīna reutilizēšana ir bijis viens no apstākļiem, kas nodrošinājis izdzīvošanu? Jaunākie medicīniskie pētījumi liecina, ka urīns ir galvenā augļa ūdens sastāvdaļa.

Sava urīna dzeršana ir pieminēta tādos ājurvēdas traktātos kā Yogaratnaaka- ram, Sushruta Samhita, Bhaava Prakaasa un Ashtaanga Sangraha. Detalizētu informāciju par autouroterapiju var iegūt Dhaamara Tantra traktāta nodaļā Shivaambu kalpa vidhi. Tajā ir 107 panti dzejā, kuros cildināta urīna medicīnis­kā vērtība un doti sīki norādījumi tā lietošanai ikdienā.

Indijā Ravdžibhais Patels un Dr. Paragdži Desai iegulda lielu darbu šīs ne­novērtējamās terapijas popularizēšanā. Labi zināms, ka bijušais Indijas prem­jerministrs Moraji Desai ir dedzīgs šīs terapijas aizstāvis. Moradži Desai pat 1978. gadā sniedza interviju amerikāņu televīzijas CBS ziņu programmā, kurā viņš pauda savus uzskatus par urīnterapijas nozīmi.

Dr. Džons Armstrongs savā grāmatā "Dzīvības ūdens" (1944) pirmo reizi radikāli pārveidoja uzskatu par dabisko urīnterapiju un atjaunoja šīs terapijas zinātnisko nozīmīgumu. Pēdējā laikā medicīniski tiek pārbaudīta urīna un tā sastāvdaļu lietošanas iespējas un visā pasaulē diskutē par tā izmantošanu ārstniecībā. Ir dokumentēti simtiem pētījumu un tūkstošiem urīna lietošanas gadījumu. Zinātnieki savās laboratorijās ir novērojuši, ka urīns iznīcina trakum­sērgas un poliomielīta vīrusus, tuberkulozes, vēdertīfa, gonorejas, dizentērijas baktērijas un vēža šūnas.

Konstatēts, ka urīns ir noderīgs tādu slimību ārstēšanā kā vēzis, podagra, osteoporoze, impotence, tuklums, astma, apdegumi, tuberkuloze, čulgas, iegrie­zumi un citi ievainojumi, katarakta, klepus un saaukstēšanās, aizcietējums, diabēts, ekzēma, gangrēna, sirds slimības, pārmērīgs skābes saturs kuņģa sulā, kuņģa un zarnu slimības, psoriāze, hemoroīdi, cirpējēde, dzemdes iekaisums un mugurkaula stīvums.