Ājurvēdā siltās aplikācijas iesaka visu vātas un kaphas traucējumu gadīju mos, kā arī pret aama (ama - vispārējs nosaukums toksīniem, kas rodas vielmaiņā). Sildīšana var būt efektīvs palīgs daudzu slimību ārstēšanā, piemēram, bronhiālās astmas, klepus, katara, žagu, vēdera uzpūšanās, aktivitātes trūkuma, sāpju lēkmju vidukli, sānos un mugurā, sāpīgas urinēšanas, audzēju, locekļu paralīzes un locekļu nejutīguma gadījumos.
Tomēr asinsrites traucējumu, diabēta un sirds slimību gadījumā siltuma terapiju drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā. Tā neder arī topošām māmiņām, bērniem un veciem cilvēkiem.
Ājurvēdā ierobežo siltuma terapijas lietošanu arī asiņošanas, caurejas, vārguma un gremošanas traucējumu gadījumā. Sautējošās kompreses nedod vēlamo rezultātu, ja cilvēku ir pārņēmušas bailes, bēdas vai dusmas. Karstajām aplikācijām kaunuma rajonā jābūt maigākām nekā uz citām ķermeņa daļām. Kad lieto siltuma terapiju, rūpīgi jāapsedz sēklinieki, acis un krūtis. Turpmāk raksturotas dažas no sautējošām procedūrām.
Tās ir karstu zāļu pastu aplikācijas. Izmanto kola (parastais zizifs - Zizi- phus zizyphus), kulattha (zirgu lēcas - Dolichos biflorus), suradaaru (Himalaju ciedrs - Cedrus deodara), raasna (rasna - Pluchea lanceolata), maasha (starainās pupiņas - Phaseolus radiatus), eranda parastā rīcina - Ricinus communis) augļus.
Ja cilvēks cieš no vātas traucējumiem (skeleta un muskuļu sāpes), šos augus saberž, iejauc saskābušā pienā vai vīnā un pievieno sāli. Maisījums ir jāuzliek uz vajadzīgās vietas, kamēr tas vēl ir silts. Pēc tam jāpārsedz ar audumu vai rīcina lapu (var būt arī kāda cita auga lapa). Ja šādu kompresi uzliek no rīta, tā jātur līdz vakaram, bet, ja vakarā, tad - līdz rītam.
Svīšanas izraisīšanu ar tvaiku sauc par ooshma swedam. Lai iegūtu tvaiku, uzvāra tīru ūdeni vai dažkārt izmanto ārstniecības augu novārījumu. Šādi iegūtu tvaiku virza uz visu ķermeni vai jebkuru tā daļu.
Šim nolūkam nav nepieciešams doties uz kādu spa vai veselības centru. Jūs varat sēdēt vai atgulties uz saliekamās gultas vai krēsla. Jāapsedzas ar segu. Tvaikojošajam augu novārījumam jāatrodas zem gultas, un tas bieži jāapmaisa.
Šīs terapijas gadījumā pacients sēž vannā ar ieteikto ārstniecības augu novārī- ļumu. Kad pacients jūtas patīkami, viņu apsedz ar segu, lai siltums saglabātos. Kad tīdens atdziest, to laiku pa laikam papildina, pielejot karstāku novārījumu. Ārstniecības augu novārījumam ir jāpievieno slimībai atbilstoša dziednieciska eļļa.
Šī procedūra ir sevišķi ieteicama ķermeņa vispārēju sāpju, sāpīgas vai apgrūtinātas urinēšanas, iegurņa iekaisuma un trūces gadījumā. Novārījumu pagatavošanai izmanto moringas (Moringa oleifera), rīcina (Ricinus communis), karandžas (pongāma - Pongamia pinnata), svētā bazilika (Ocimum sanctum), parastā bazilika (Ocimum basilicum), sireesha (Lēbeka albīcijas - Albizia leb- bck), vacha (smaržīgās kalmes - Acorus calamus) lapas un zivju gaļu.
Ja vēlas, lai novārījums iedarbotos uz visu ķermeni, pacientam tajā jāiegremdējas līdz kaklam. Citos gadījumos pietiek, ja iegremdējas līdz nabai. Pāri vannai un slimniekam jāapsedz bieza sega.
Šī ir vienkārša, tomēr iedarbīga metode. Segu iemērc karstā augu novārījumā. Segai jābūt patīkami siltai. Pēc tam izspiež no segas lieko šķidrumu un apsedz ar to slimnieku. Šo procedūru ieteicams atkārtot. Lai nodrošinātu slimniekam nepārtrauktu sautēšanu, var izmantot divas segas.
Šo ārstniecības metodi izmanto, lai izraisītu svīšanu, slimniekam piespiežot sasildītu akmeni vai viņa ķermeni berzējot ar sasildītu akmeni, karsta ūdens pudeli vai kādu citu karstu priekšmetu. Šī metode vislabāk piemērota gadījumos, ja pampums ir saistīts ar iekaisumu un izdalījumiem. Tādu pašu efektu var panākt, izmantojot elektriskos telpu sildītājus. Ja aiz sildītāja novieto ventilatoru, var nodrošināt karstu gaisa plūsmu. Šai metodei salīdzinājumā ar mitro karstumu ir zināmas priekšrocības, jo, ja izmanto mitro karsēšanu, ķermenis nevar tik efektīvi atbrīvoties no iekšējā karstuma nekā sausās karsēšanas laikā, kad sviedri iztvaiko daudz straujāk. Ar tvaiku piepildītā telpā sviedru izdalīšanās ir kavēta un paaugstinās ādas temperatūra, pat ja apkārtējo temperatūru uztur samērā zemu.
Metode ir ļoti piemērota kādas atsevišķas ķermeņa daļas apstrādāšanai. Uzmanīgi darbojoties, šim nolūkam var izmantot ātrvārltāju, ko piepilda ar tīru ūdeni vai ūdeni, kam pievienotas ieteicamās zāles. Radušos tvaikus virza uz ārstējamo vietu. Ļoti jāuzmanās, lai neapplaucētos.
Ir arī citas procedūras, kā pinda sweda, bhaashpa sweda, bet tās drīkst veikt tikai speciālists.