LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Limfas plūsmas pastiprināšanai ar masāžu var būt arī cita nozīme. Limfa satur aminoskābi triptofānu salīdzinoši lielā daudzumā. Rezultātā vienlaikus palielinās neiromediatora (viela, kas vada nervu impulsus nervu saskares vie­tās) serotonīna daudzums. Pētnieki ir atklājuši, ka nopietnu psihisku slimību gadījumā (depresija, halucinācijas, galvassāpes, trauksme, pārmērīga kairinā- mība) ir samazināts serotonīna daudzums. Tādēļ arī šādos gadījumos masāžai ir labvēlīga ietekme. Ir vēl cits svarīgs moments. Limfa satur apmēram 30 reizes vairāk histamināzes (ferments, kas noārda histamīnu) nekā asinis. Histamināze iesaistās alerģiskajos procesos un skābuma veidošanā. Tāpēc visos gadījumos, ja patoloģijas ir saistītas ar histamīna izdalīšanos, piemēram, sāpīga uztūkuma, paaugstinātas kuņģa kairināmības, galvassāpju un ādas alerģijas gadījumos, var palīdzēt limfātiskā masāža, kas veicinās histamināzes piegādi.

IETEIKUMI ĀJURVĒDISKAJAI EĻĻAS MASĀŽAI

•       Masāžas efektivitāte ir atkarīga no diennakts laika. Dienā masāža relaksē un atsvaidzina, palielinot enerģiju. Vakarā tai ir galvenokārt nomierinoša iedarbība.

•       Labam masierim jāņem vērā muskulatūras forma un funkcijas. Lai masāža būtu iedarbīga, jāievēro ķermeņa aprises un vielu plūsmas.

•       Vēsā gadalaikā jālieto karsta vai silta eļļa, bet karstā laikā - vēsa eļļa. Visla­bāk ir ieliet eļļu plastmasas pudelē un turēt to karstā vai aukstā ūdenī, lai tā būtu atbilstoši patīkami silta vai vēsa.

•       Locītavas jeb marma punkti jāmasē apļveidā pulksteņa rādītāju kustības virzienā, bet citos ķermeņa punktos masāža jāveic pretēji matu augšanas virzienam, lai virzītu limfu uz sirdi.

•       Pirms masāžas ir jārelaksējas. Vairākas reizes dziļi jāieelpo, tad jāsaberzē plaukstas, līdz tās sasilst. Berzēšana uzlādē plaukstas ar enerģiju, un to pie­skāriens kļūst patīkams.

•       Ķermenis ir kā apvērsts koks. Smadzenes ir tā saknes, mugurkauls - stumbrs, un locekļi - zari. Lai no masāžas gūtu maksimālu labumu, tā jāsāk no kājas augšdaļas, vispirms jāmasē pa ārpusi, tad - pa iekšpusi. Pēc tam jāmasē kājas apakšējā daļa un tad - pēda. Turpmāk jānodarbojas ar gurniem un sāniem,

jāmasē arī muguras lejasdaļa. Pēc tam seko krūšu daļas un rokas masāža. Galva vienmēr jāmasē pašās beigās.

ja nav iespējams katru dienu veikt visa ķermeņa masāžu, tad katru vakaru pirms gulētiešanas vajadzētu izmasēt vismaz pēdas, bet galvu varētu masēt katru trešo dienu.

Masāžai noder daudzas eļļas. Vispārējai masāžai ir ieteicama sezama eļļa un sinepju eļļa. Laba ir arī olīveļļa, tikai tā ir dārgāka.

Sezama eļļa ir sildoša, smaga un salda. Tā iedarbojas uz visām trim došām, mazina pietūkumu visos muskuļos, stiprina ādas struktūru un novērš tās priekš­laicīgu novecošanos. Regulāri masējot krūtis, iespējams uzlabot krūšu formu. Melno sezama sēklu eļļu ājurvēdā iesaka matu uzturēšanai labā stāvoklī.

Parasti priekšroka dodama sezama eļļai, kas ir neitrāla, nevis sinepju eļļai, kura ir asa, rūgta un dažkārt var kairināt maigu ādu.

īpašiem gadījumiem ir speciālas eļļas. Piemēram, Brahmi eļļa (pamatā tā ir tīra sezama eļļa, kam pievienots govs piens un ārstniecības augi, kā brami jeb bakopa - Bacopa monnieri), kas uzlabo miegu. Mahaanarayana taila var izman­tot pret muskuļu sāpēm un artrītu. Aswagandhaadi taila var lietot muskuļu atrofijas gadījumā, bet Mahaamarichyaadi taila īpaši noder pret niezi. Minētās eļļas jālieto saskaņā ar ājurvēdas ārsta ieteikumiem.

2. SAUTĒJOŠĀS KOMPRESES JEB sweda karma

Siltuma terapija cilvēku relaksē, atbrīvo muskuļus un saites, paplašina asins­vadus, veicina asinsriti, padara intensīvāku vielmaiņu, silda ādu un, protams, liek svīst. Tādēļ ir tāds nosaukums - sweda karma, jo sweda nozīmē "sviedri". Šī metode ir viens no ājurvēdiskās panchakarma terapijas priekšnoteikumiem.

Siltums veicina brūču dzīšanu, jo paātrina vielmaiņu. Rezultātā pastiprinās asinsrite, kas aiznes prom atkritumvielas, kā arī piegādā vairāk barības vielu un infekcijas apkarotājus bojātajai ķermeņa vietai. Metodi izmanto arī ļaundabīgo audzēju ārstēšanā.

Ājurvēdas klasiķi ir aprakstījuši plašu sautējošo komprešu klāstu. Tās iedala vairākās grupās.

1.   Aplikācijas var iesaistīt vai neiesaistīt agni (agni $xveda vai niragni sweda).

2.    Tās var izmantot tikai noteiktai ķermeņa daļai (ekaanga sweda) vai visam ķermenim (sarvaanga sweda). Parasti vietēji karsti apliekamie labāk noder likšanai uz brūcēm un muskuļu un skeleta savainojumiem, bet siltuma tera­pija visam ķermenim noder relaksācijai.

3. Aplikācijas var būt mitras (snigdha) vai sausas (rooksha). Uzskata, ka mitrs siltums ieplūst dziļāk ķermenī nekā sauss, tādēļ mitrās aplikācijas ir piemē­rotākas sāpošu muskuļu un bojātu saišu gadījumā. Dažām ādas problēmām labāk noder sausās aplikācijas.