LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

•       Diabēts. Ir pierādīts, ka grieķu sierāboliņa sēklas ļoti labi palīdz agri dia­gnosticēta diabēta gadījumā. Parastā deva ir divas tējkarotes sēklu pulvera katru dienu kopā ar paniņām. Var arī pa nakti sēklas izmērcēt tasē ar ūdeni un no rīta šo ūdeni izdzert kopā ar sēklām. Vēl efektīvāks līdzeklis ir tāds, ko iegūst, ja sēklas izdiedzē, izžāvē, saberž un lieto kā uztura bagātinātāju.

•       Sāpošas ķermeņa daļas un pietūkuši dziedzeri. Sēklu pulveri tā sausino­šo un dziedinošo īpašību dēļ var efektīvi izmantot kompresēm furunkulu, podagras, neiralģijas, sēžas nerva iekaisuma, jēlumu, audzēju un brūču dziedēšanai.

► Kosmētika. Kā skaistumkopšanas līdzekli sierāboliņu var veiksmīgi izman­tot pret pūtītēm, grumbām, melnajām pinnēm un sliktu sejas krāsu. Sēklu pasta palīdz pret ādas lobīšanos. Sēklas saberž, sajauc ar biezpienu vai medu un ieziež bojātās vietas. Pēc 15 minūtēm ādu nomazgā ar siltu ūdeni. Šī auga sēklas padara ādu zīdainu un spožu, palīdz saglabāt matu dabisko krāsu un likvidē blaugznas. Ūdenī izmērcē divas ēdamkarotes sēklu. No rīta tās saberž smalkā pastā un ar to ieziež galvas ādu. Pēc pusstundas matus izmazgā ar ziepju riekstiem (ritha) vai shikakai (skaistā akācija - Acacia concinna).

•       Kakla sāpes un mutes čūlas. Pret tām palīdz lapu vai sēklu izvilkums, ar kuru vairākas dienas jāskalo rīkle un mutes dobums 5 vai 6 reizes dienā. Skalošanas līdzeklim jābūt stiprākam nekā tējai. Vienu ēdamkaroti sēklu vāra 20 minūtes uz lēnas uguns puslitrā ūdens, atdzesē līdz remdenai tem­peratūrai un izkāš. Šķidrumu izmanto rīkles skalošanai.

•       Leikoreja. Ļoti efektīva ir maksts skalošana ar auga novārījumu.

•       Caureja un dizentērija. Pret caureju un dizentēriju palīdz sierāboliņa sēklu un fenheļa sēklu maisījums. Sēklas parasti iepriekš apgrauzdē ar gī, sa­smalcina un pagatavo uzlējumu vai vieglu novārījumu, kas ir labs dzēriens dizentērijas gadījumā. Dzer kopā ar paniņām.

•       Anēmija. Sēklas un lapas, kas bagātīgi satur dzelzi, veicina asiņu veidoša­nos. Divas tējkarotes sierāboliņa sēklu vai piemērotu daudzumu lapu vāra kopā ar rīsiem. Ēdot pievieno nedaudz sāls. Lieto regulāri divas nedēļas pēc kārtas. Rezultāti ir ievērojami.

•       Nepatīkama elpa un slikts ķermeņa aromāts. Pret nepatīkamu elpu palīdz sierāboliņa novārījums. Lai uzlabotu novārījuma garšu, tam var pievienot nedaudz medus vai citrona sulas.

JĀŅEM VĒRĀ

Tā kā sierāboliņam ir sildošas īpašības, to vajag biežāk lietot ziemā nekā va­sarā. Sēklu lietošana nav vēlama cilvēkiem ar augstu pītu vai asiņošanas tendenci. Sievietēm grūtniecības stāvoklī neiesaka izmantot sierāboliņu pie ēdieniem, jo var sākties maksts asiņošana.

15. Gī

Ājurvēda uzskata gī par vienu no uzturlīdzekļiem, kuri visvairāk uzlabo veselību. Uzskata, ka gī nomierina visas trīs došas, stiprina ķermeni, uzlabo atmiņu un citas prāta funkcijas, kā arī pagarina mūžu. Ājurvēdas klasiskajos sacerējumos uzskaitītas daudzas tā labās īpašības.

Ājurvēda ir piešķīrusi tam rasayana titulu, jo gī veicina veselību, ilgu mūžu un labklājību.

Nozīmīgajā ājurvēdas sacerējumā Bhaavaprakaasa ir sacīts, ka gī labvēlīgi ietekmē acis, veicina gremošanu, rada skaistumu, uzlabo atmiņu un izturību, pagarina mūžu un pasargā ķermeni no dažādām slimībām.

Gī ir dzidrināts sviests jeb sviesta tauki bez laktozes un citiem piemaisīju­miem. Parasti to gatavo, viegli karsējot sviestu, līdz izveidojas dzidrs, zeltains šķidrums. Laktoze un citas vielas izgulsnējas, un pēc tam tās atdala. Šajā procesā no sviesta iztvaiko lielākā daļa ūdens, tāpēc gī kļūst viegls, tīrs un izturīgs pret bojāšanos. Tam ir bagātīga sviesta garša un smarža, un cepšanai tā vajag uz pusi mazāk, tādēļ ar nelielu gī daudzumu pietiek ilgam laikam. Gī satur labākās neaizvietojamās taukskābes, bet nesatur oksidētu holesterīnu, transtaukskābes un hidrogenētus taukus. Tas ir izturīgs pret brīvajiem radikāļiem un nesatur laktozi.

Zinātniski pamatotas ir gī spējas veicināt fizisko un garīgo atjaunošanos, jo gī satur sviestskābi, kas darbojas pret vīrusiem un vēzi, un 2-3 % konjugētās linolskābes, kam arī var būt pretvēža iedarbība.

Ir zināms, ka taukiem ir būtiska loma veselībā. Ja uzturā pavisam nav tauku, paātrinās ādas, nervu un smadzeņu šūnu novecošanās. Ja uzturā nav pietiekams daudzums derīgo tauku, ir kavēta šūnu reģenerācija. Tauki ir nepieciešami, lai efektīvi varētu uzsūkties taukos šķīstošie A, E, D un K vitamīni. Tauki ir vajadzī­gi arī tāpēc, lai kuņģa gļotāda būtu izturīga pret skābi, kas izdalās gremošanas veicināšanai. Arī holesterīnam ķermenī ir svarīgas funkcijas, jo tas piedalās šūnu membrānu, hormonu un žults veidošanā. Holesterīns kļūst kaitīgs, kad tas daļēji sadalās vai to daļēji oksidē brīvie radikāļi. Rezultātā nosprostojas artēri­jas un rodas problēmas ar sirdi. Gī nesatur ar sirds slimībām saistīto oksidēto holesterīnu, kā arī ir stabils tik augstā temperatūrā, kāda ir cepšanas laikā. Tas ir stabils un nebojājas, tādēļ to var ilgi uzglabāt.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ