LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

•       Ja acis ir piesarkušas un to gļotāda sausa, ņem glāzi paniņu, pieber pustēj- karoti vārāmā sāls vai, ja iespējams, akmens sāls, samaisa un izdzer vienu reizi dienā. Tas palīdz ari pret muskuļu krampjiem, saules dūrienu, vēdera uzpūšanos, kolikām un ir arī līdzeklis pret sudraba nitrātu un hinīnu.

•       Kašķis, neiralģija un sasprēgājusi āda nav smagas problēmas, toties tās ir traucējošas. Var pagatavot nomierinošu līdzekli, ja izšķīdina tējkaroti sāls ceturtdaļā tases ar ūdeni un sajauc ar tādu pašu daudzumu sezama eļļas, uzmanīgi karsē, līdz iztvaiko viss ūdens. Lieto ārīgi.

•       Elpošanas orgānu sistēmas slimību, piemēram, bronhīta, astmas un pnei­monijas gadījumā nepieciešams veicināt atkrēpošanu, lai atbrīvotu elpceļus no gļotām. Ieteicams sūkāt sāls graudiņu kopā ar vienu krustnagliņu.

•       Sildošas sāls kompreses ir laika pārbaudīts līdzeklis pret muguras sāpēm gurnu rajonā, kā arī reimatoīdā artrīta, muskuļu traumu un citos gadījumos.

11. KORIANDRS

Sējas koriandrs (Coriandrum sativum) ir parastākais mājas ārstniecības

līdzeklis. Visam augam, īpaši koriandra plūksnainajām lapām un sēklām, piemīt

dziednieciskas īpašības.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

Saskaņā ar ājurvēdas materia medica (zināšanu krājums par kāda līdzekļa

terapeitiskajām īpašībām) svaigas koriandra lapas ir asas un aromātiskas.

•       Ja ir vitamīnu, īpaši A, B^ B, un C vitamīna trūkums, kā ari dzelzs deficīts, katru dienu jālieto viena tējkarote svaigas koriandra sulas kopā ar tādu pašu daudzumu medus. Šāds līdzeklis noder tuberkulozes, bronhiālās astmas un alerģijas ārstēšanai.

•       Pret gremošanas traucējumiem, zarnu kolikām gāzu veidošanās dēļ, nelabu­mu un vemšanu noder 1-2 tējkarotes svaigas koriandra sulas kopā ar glāzi svaigu paniņu. To var dzert 2 vai 3 reizes dienā. Šāds līdzeklis var palīdzēt arī tad, ja ir žagošanās, pārmērīga siekalu izdalīšanās, rūgtums mutē, galvas reiboņi, dzelte, hemoroīdi, dizentērija, čūlainais kolīts, dedzinoša sajūta plaukstās vai spalīši.

Svaigu koriandra lapu košļāšana ārstē stomatītu, palīdz pret nepatīkamu elpas smaku, novērš grēmas un zobu kariešu.

Ar koriandra lapu sulu var ieziest pieri, ja ir migrēna un citi galvassāpju veidi. Sulu var izmantot arī kosmētikā.

Tējkaroti koriandra lapu sulas sajauc ar šķipsnu kurkumas. Ar iegūto mai­sījumu apstrādā seju pret pūtītēm, melnajām pinnēm un ādas sausumu. Līdzeklis balina arī ādu un uzlabo sejas krāsu.

Stiprs karstums vasarā bieži vien izraisa deguna asiņošanu. Pret to var palīdzēt divi pilieni svaigas koriandra lapu sulas katrā nāsī. Sula noder arī deguna polipu un nepatīkamas deguna smakas gadījumā. Sēklas ir aromātiskas, stimulējošas, spazmolītiskas un diurētiskas, kā arī novērš gāzu uzkrāšanos gremošanas traktā, tāpēc sēklu novārījumu, saldi­nātu ar cukuru vai medu, var ar panākumiem lietot dispepsijas, vēdera uz­pūšanās, gremošanas traucējumu, nelabuma, ar nervozitāti saistīta reiboņa un citos gadījumos. Bērniem pret kolikām ļoti labi palīdz sēklu vai apcepta sēklu pulvera auksts uzlējums, kam nedaudz pievienots cukurs. Līdzeklis noder pret iekšēju karstumu un slāpēm, tāpēc koriandru Charaka Samhita traktātā pieskaita pie thrishna prasamana jeb slāpju remdētāju grupas. Ja cieš no reiboņa, sajauc sasmalcinātas koriandra sēklas un mirobalana jeb hebulas terminālijas (Terminalia chebula) augļus vienādās daļās, apgrauzdē un pagatavo novārījumu, ko lieto vienu nedēlu.

Konjunktivīta gadījumā acu skalošana ar koriandra sēklu novārījumu ma­zina sāpes un pietūkumu, ko rada iekaisums.

Koriandra sēklu novārījums palīdz pret pārmērīgu menstruālo asiņošanu. Vienu tējkaroti sēklu sajauc ar glāzi ūdens un vāra, līdz atliek tikai puse no sākotnējā tilpuma. Pieliek cukuru pēc garšas un izdzer, kamēr novārījums vēl ir silts. Lai iegūtu vēlamos rezultātus, novārījums jālieto 3 vai 4 dienas. Koriandra sēklas var izmantot mutes dobuma skalošanai, ja ir kandidoze. Uz hroniskām čūlām un augoņiem var uzlikt koriandra kompresi kopā ar miežu miltiem.

Katrs var pagatavot lielisku līdzekli gremošanas veicināšanai, ja saberž ko­riandra sēklas, aizvāc no tām atdalījušos sēklapvalkus, pēc tam pulverim pievieno kumīnu, melnos piparus, krustnagliņas un sāli, maisījumu rūpīgi sasmalcina un izmērcē laima sulā. Masu izžāvē saulē un lieto iekšķīgi, kad nepieciešams.

12. KARIJLAPU KOKS

Karijlapu koku jeb Kēniga bergeruru (Bergera koenigii) izmanto pievieno­šanai karijam. Augs aug Indijas austrumu daļā. Cilvēki kariju parasti izmanto kā garšvielu, bet nezina, ka karijlapu kokam piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Turpmāk aprakstītas dažas šā koka īpašības, kuru dēļ to izmanto kopš seniem laikiem.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Karijlapu koka lapas spēj kontrolēt cukura līmeni asinīs. Samērā nesen ir pierādīta to hipoglikēmiskā aktivitāte. Rezultāti ir publicēti izdevumā Bul- letin on Medical and Ethnobotanical Research 1985. gadā. Šis līdzeklis ir īpaši piemērots tiem, kam ir diabēts un liekā ķermeņa masa.