Logs uz bezgalību

Visas šīs runas par objektīvas vēsturiskas patiesības meklējumiem ir meli, jo tādas vispār nav. Varbūt meli ir arī tas, ka videomagnētiskajā filmā uztvertie tēli dzīvo kaut kur smadzeņu slēptuvēs? Vai tie nevar būt slimības, narkozes radīti? … Satajana pieminēja «īpašu narkozi» … Galu galā — kura domas šodien tika uztvertas un atšifrētas: vai tikai tā, kurš gulēja uz galda, vai reizē ari to, kuri piedalījās eksperimentā? Viņš — Estergoms — taču labāk par visiem citiem orientējās savas aparatūras iespējās … Cilvēka domas priekšā visi ekrāni ir bezspēcīgi. Pagaidām bezspēcīgi. Tātad …

Formulas uz ekrāna — tās, bez šaubām, pieder slimniekam . . . Tās ir viņa domas … Atjēdzies viņš ļoti precīzi atkārtoja visu uz papīra lapas. Tikai — kāda sagadīšanās: tās ir videomagnētiskā ieraksta ātruma aprēķināšanas formulas. Tā vien šķiet, ka viņš pirms nokļūšanas Satajanas klīnikā nodarbojies ar to pašu problēmu, ar kuru patlaban spiests nodarboties Estergoms. Viņš neiz- veda līdz galam … Estergoms arī ne … Nespēja … Neiznāca … Taču, liekas, šim cilvēkam izdevies tikt tālāk? … Viņš kaut ko teica par atrisinājumu, ne jau katrs to spēšot atrast. Kas viņš ir — ārprātīgais vai ģēnijs? Un kas viņš ir bijis, kāpēc Satajana slēpj viņa vārdu?

Un šīs sievietes tēls? Kura smadzenēs tas iegūlies? Kāpēc viņa Estergomam šķita tik savādi pazīstama? Kāpēc, kāpēc?… Šis nolādētais eksperiments liek domāt par tūkstošiem «kāpēc»! …

Un formulas … Kāpēc tieši tās tika atšifrētas? … Tikai tās no bezgala daudzajām citām? …

Estergoms apstājās un, izvilcis no kabatas lapiņu ar formulām, pārlaida tām acis. Viņš iegrima domās. Vēlreiz pārlaida acis… Dziļi apziņā atausa gaisma. . i Tā

vēl nepaguva konkretizēties matemātikas simbolos, bet Estergoms jau saprata: risinājums atrasts.

—   Jā, protams, pastāv vēl viena iespēja. — Tagad viņš skaļi sarunājās pats ar sevi. — Ieraksta ātrums nav jāpalielina. Var iet pa citu ceļu, pa gluži citu ceļu, Sis cilvēks man pateica priekšā … Sasodīti vienkārši… Tieši tas, ko vēlas panākt Satajana. Te nu ir šis atrisinājums …

Estergoms apsēdās uz betonētā celiņa malas. Dažas rindas — un izvedums ir pabeigts. Galīgajai formulai viņš s pavilka treknu svītru. Šie daži simboli ir atslēga, kuru gaida Satajana. Atslēga uz cilvēka iekšējo pasauli. Atslēga, ar ko var atvērt logu uz bezgalību, kurā viss būs zināms. Vai arī uz bezgalību, kurā valdīs necaurredzama tumsa? Bet varbūt tas ir viens un tas pats? … Lai gan — tagad nav grūti pārliecināties. To palīdzēs izdarīt video- . magnētiskā filma, kuru viņš paņēma no Satajanas. Šajā filmā ir ierakstīts nakts eksperiments. Formula drošības dēļ jāiznīcina . . . Tagad viņš to vairs neaizmirsīs. Ātrāk uz laboratoriju! Jāpagūst visu paveikt, iekams būs atnākuši līdzstrādnieki…

Uz kādu mirkli viņu sagrāba šaubas. Vai tiešām te nav kļūda? Vai patiesi viņš ir uz sliekšņa? … Uz neizzinātā sliekšņa? Lai arī kā tas turpmāk ietekmētu cilvēci un viņu pašu, viņam jāpārliecinās, viņam jāpārkāpj pār šo slieksni. Bet Satajana? Beigu beigās viņam viss nemaz nav jāatklāj …

Estergoms saplucināja sīkās druskās lapiņu ar formulām, aizsvieda tās pa vējam un metās skriešus ielu tumšajā labirintā. Rīta vējš satvēra papīra strēmeles un aiznesa arvien augstāk un augstāk blāvojošajās debesīs virs pilsētas, kura modās.

Ap dienas vidu profesors Satajana tika aicināts pie telefona. Zvanīja Valons . . Satajana klausījās, neteikdams ne vārda, tikai mazliet nogrozīja galvu. Viņa seja palika neizdibināma. Pēdīgi Valons apklusa. Arī Satajana klusēja.

—   Hallo, — klausulē sauca balss, — vai jūs sapratāt, kas noticis?

.— Sapratu, — Satajana teica. — Man ļoti žēl. Lūdzu,

pieņemiet manu visdziļāko līdzjūtības apliecinājumu. Estergoma kungs bija talantīgs inženieris …

—          Vai jūs domājat, ka tās jau ir… beigas? — Valons, brīdi klusējis, jautāja.

—           Spriežot pēc tā, ko jūs stāstījāt, — jā… Es, bez šaubām, uzņemšu viņu savā klīnikā, taču nevaru neko solīt… Neko … Jūs interesē iespējamie cēloņi? … Grūti pateikt;.. Šķiet, viņš pārāk daudz strādāja … Varbūt tāpēc … Beigu beigās — neviens no mums nevar būt drošs, ka viņu nepiemeklē kas tamlīdzīgs… Neviens, Valona kungs. Nē, nē… Ceru, ka mūsu džentlmeniskā vienošanās paliek spēkā. Cilvēki aiziet bet problēmas paliek … Starp citu, esmu dzirdējis, ka Žakam Estergomam bijis spējīgs palīgs … Jā, jā … Varbūt viņš varētu? …