Logs uz bezgalību

—          Tas nozīmē, ka nepieciešams principiāli cits ieraksta aparatūras konstruktīvais risinājums.

Estergoms papurināja galvu.

—           Esmu tikai inženieris, nevis burvis. Mēs pavadījām pie ekrāna apmēram divas stundas. Cik šī cilvēka smadzeņu impulsu jūs praktiski mēģinājāt šodien atšifrēt?

—    Ne vairāk kā desmit. ..

—    Precīzāk?

—    Lielāko daļu nebija iespējams atšifrēt.

—    No cik impulsiem tika iegūti videosignāli?

—    Es to precīzi neievēroju …

—    Tad es pateikšu jums priekšā: no diviem vai trim.

Satajana jautājoši paskatījās uz vienu no asistentiem.

Tas piekrītoši nolieca galvu.

—           Izanalizēti deviņi impulsi, profesor. Videosignāli ierakstīti no trim.

—          Redziet nu! — Estergoms uzvaroši iesaucās. — Trīs momentāni impulsi deva gandrīz divu stundu videoieraksta spektru. Trīs desmitmiljonās sekundes daļas mana aparatūra «izstiepa» uz divām stundām… Vai tas neapstiprina laika relativitāti?

—           Neviens neapstrīd, ka jūsu aparatūra ir lieliska, — Satajana klusu sacīja, vairs nesmaidīdams, — taču saprotiet arī jūs: tā neatrisina uzdevumus. Tā filma, kuru demonstrēju jūsu cienījamajam patronam, ir veiksmīgs viena impulsa atšifrējums, tas ierakstīts ar veco aparatūru. Tajā momentu izdevās izstiept, kā jūs teicāt, uz divdesmit minūtēm. Tas ir laimīgs gadījums, cits nekas. Viens no miljona vai pat miljarda gadījumiem. Bet es negribu un nevaru rēķināties ar laimīgām nejaušībām. Man nepieciešams jebkura uztverta impulsa vai vismaz to lielākās daļas atšifrējums. Turklāt ne tikai no maniem pacientiem, bet arī no … katra cilvēka.

—           Vai jums ir izdevies atšifrēt arī psihiski normālu cilvēku … kā jūs to nosaucāt… zemapziņas impulsus?

—    Cilvēkiem, kuri nav mani pacienti? Nē …

—           Bet vai tas nenozīmē, ka normāliem cilvēkiem «apslēptās informācijas» — informācijas zemapziņā — vispār nav?

—    Nē.

—    Kāpēc?

—           Jūs, protams, esat uzminējis, kas tā bija par liesmu, kas plīvoja uz ekrāna gandrīz -visu eksperimenta laiku. No šīs liesmas it kā radās atsevišķi videoieraksta kadri.

—           Acīmredzot interferences efekts — kaut kādu attēlu daudzkārtēja summēšanās …

—    Jums taisnība, un kas no tā izriet?

—    Varbūt tā ir videoieraksta neatšifrētā dala? …

—           Bravo! Un, lai to atšifrētu, vajadzīgs lielāks ātrums. Vai tā nav? Bet to cilvēku, kas nav mani pacienti, zemapziņas impulsu videoieraksts dod tikai «liesmu». Vai tagad jums ir skaidrs?

Estergoms pamāja un iegrima domās. Profesors Satajana pacietīgi gaidīja.

—           Vai videomagnētiskajā filmā ierakstīts viss šīsdienas eksperiments? — beidzot Estergoms jautāja.

—           Atšifrētie kadri automātiski nokopēti otrā filmā. Vai gribat to apskatīt?

—          Mani interesē pilns ieraksts oriģinālā. Viss, ko mēs redzējām uz ekrāna.

Satajana paplēta rokas.

—    Tas taču tiek izdzēsts, jūs jau zināt…

—          Tiek izdzēsts, kad gatavo aparatūru nākamajam eksperimentam.

—           Kāda tam nozīme! Viss, ko izdevās atšifrēt,- jau ir pārnests uz kopiju.

—           Zināma nozīme tomēr ir. Man vajadzīgs šīsdienas eksperimenta pilns ieraksts.

—    Bet…

—           Nekādu «bet», profesora kungs, ja gribat turpināt eksperimentus.

—    Estergoma kungs!

—          Vai jums ir vajadzīgs šodien ierakstīto impulsu vēl pilnīgāks atšifrējums?

—           Cik es saprotu, tas taču nav iespējams.- Eksperimentu neizdosies atkārtot…

—           Vai es runāju par atkārtošanu? Nepieciešams tikai pilns ieraksts oriģinālā.

—           Mums nav rezerves filmas, un jūs to ļoti labi zināt. Sim aparātam ir īpaša filma. Jūs iedevāt tikai vienu kaseti. Rīt paredzēti vēl daudzi eksperimenti.

—    Rīt no rīta jūs dabūsiet citu kaseti…

—           Estergoma kungs, es negribētu, ka tāda veida ieraksti nokļūst ārpus institūta .. *

—          Jums taču paliek atšifrējuma kopija, visu pārējo jūs tik un tā rīt vai pat šonakt izdzēsīsiet.

—    Kādēļ jums vajadzīgs pilns ieraksts?

—          Lai detalizēti izpētītu manas aparatūras neatšifrēto lauku struktūru.

—    Jūs gribat sacīt…

—    Pagaidām es neko negribu sacīt.

—          Vai tad ir kaut kāda iespēja atšifrēt to ierakstu daļu, kuru mēs uztveram kā «liesmu»?

—          Nezinu … Pagaidām neko nezinu … Bet, lai turpinātu meklējumus… lai kaut ko izlemtu, man vajadzīga filma ar pilnīgu eksperimenta ierakstu.

—           Lai notiek, — Satajana nopūties sacīja, — jūs to dabūsiet, tikai…

—    Tikai? …

—          Ja jums izdosies… Ja jums ienāks prātā pašam - atšifrēt šo ierakstu… man jūs jābrīdina, mans pienākums ir jūs brīdināt: tas ir bīstami… Ļoti bīstami…

—           Profesora kungs, es neesmu bērns… Es ļoti labi orientējos televīzijas un kino iespējās.

—           Tomēr kaut vai tā nelielā daļa, ko jūs šodien redzējāt ,..

Estergoms nicīgi pavīpsnāja.

—    Jūs gribat teikt, ka tā uz mani iedarbojās?

Satajana skumji pakratīja galvu.