Logs uz bezgalību

—    Man nekas nav noticis, bet man šķita, ka viņš, — Estergoms norādīja uz galdu zāles vidū, — ka… tas ir pārāk mokoši. Paskatieties, kas ar viņu noticis!

—    Kas noticis? Nekas. Viņš guļ…

—    Bet viņš taču … Es pats redzēju …

—    Nomierinieties… Viņš neko nejūt. Tas viss, — profesors pamāja uz ekrānu, — ir slēpts dziļi viņa smadzenēs, un viņš pats gandrīz neko nenojauš. Jūsu smadzeņu šūnās varbūt slēpjas vēl briesmīgāki ieraksti. Arī jūs tāpat neko par tiem nezināt… Un tas ir labi. Ja būtu citādi, cilvēki zaudētu prātu. *. no pārliecīgas in

formācijas, kas viņiem nebūt nav vajadzīga… Cilvēkam pietiek ar savas paaudzes gūto pieredzi.

Estergoms piecēlās un sāka staigāt pa laboratoriju. Pameta acis uz galda pusi. Cilvēks nekustējās. Nāves bālā seja bija mierīga.

—    Jūs. satriecis ieraksts, — Satajana mierinoši sacīja. — Jūs uzstājāt, un es biju spiests piekrist.. . Pagaidām tas viss ir ārkārtīgi nenoteikti. Vēlreiz atkārtoju, ka es nezināju, vai mums izdosies kaut ko no viņa dabūt. ..

—    Tātad mana aparatūra tomēr nodrošina jums ierakstus, — Estergoma balss no uztraukuma bija aizsmakusi.

—    Nē . . . — Satajana pasmaidīja. — Jūs taču pats redzējāt. Tie ir atsevišķi fragmenti, mozaīkas drumslas . .. gigantiskas mozaīkas drumslas . .. Bet man ir vajadzīga nepārtraukta filma . ..

—    Kāda filma? . ..

—    Nosauksim to par apslēpto informāciju … Tā glabājas katrā no mums aiz apziņas robežas. Tā atspoguļo neskaitāmu iepriekšējo paaudžu pieredzi…

—    Tātad tas, ko mēs tikko redzējām? …

—    Jā … Šajos kadros ir viņa senču gūtā pieredze. Ļoti tālu paaudžu pieredze. Viņi visi jau sen, sen satrūdējuši, taču pēcteča smadzenēs glabājas viņu pārdzīvotā kods . .. Bijušā reāls rēgs … Pavediens, kas saista pagātni ar nākotni. Filozofi apgalvo, ka nevar noteikt vēsturisku patiesību, ka bijušo nevar objektīvi pārbaudīt. Es gribu piedāvāt jaunu vēsturiskās analīzes metodoloģiju. Sākotnējās ziņas ir mūsos pašos. Tās tikai jāatšifrē …

Estergoms žultaini iesmējās.

—    Diez vai jūsu metode, ja vien tā nav fikcija, būs labāka par citām. Jūs to dibināt uz subjektīvu uztveru analīzi.. . Jūs noslīksiet haosā . ..

—    Es operēšu ar jūsu «subjektīvo uztveru» kopsummu. Summa dod iespēju savstarpēji koriģēt un salīdzināt subjektīvos vērtējumus. Turklāt informācija, kuru es iegūšu, atspoguļo kādreiz pastāvējušās objektīvās sakarības. To integrējot, var piekļūt daudz tuvāk vēsturiskajai patiesībai nekā «Vispasaules vēstures» autori.

—    Bet uz ekrāna taču bija haoss! Kā jūs to varat izmantot saviem nolūkiem?

—    Neaizmirstiet, ka mēs ieguvām informāciju no . .. ē … ē . . . slimības bojātām smadzenēm. Tajā izjauktas visas sākotnējās cēloņsakarības un robežas, kas atdala

apzināto no neapzinātā. Daudzu psihisko saslimšanu pa-* matā jau ir tieši tas, ka izpaužas zemapziņā slēptā informācija. Cilvēks sāk identificēt apzināto un neapzināto. Viduslaikos par tādiem teica, ka tie esot sātana apsēsti. Ļoti precīzs formulējums … «Sātans» ir informācija, kas apslēpta zemapziņā. Ja tās visniecīgākā daļa ielaužas apziņā, cilvēks kļūst ārprātīgs. Vai es jums teicu, ar ko viņš slimo? — Satajana pieskārās uz galda guļošajam pie kailās rokas. — Neliela daļa informācijas, ko šodien ieguvām, attiecas uz viņa neseno pagātni. Vai atceraties roku, kas rakstīja formulas? Viņa «otro es» zināmā mērā var salīdzināt ar Ēģiptes priesteri. Es uzskatu, ka tas ir izsaukts no zemapziņas… Kāds no viņa senčiem dzīvojis Ehnatona laikmetā… Starp citu, arī mūsu abu senčus var sameklēt jebkurā no pagājušajiem gadsimtiem — Ludviķa Četrpadsmitā, Atillas, Katona, Hefrena laikā un agrāk, pat lielā apledojuma laikmetā un vēl pirms tam. Tātad varam domāt, ka viņa sencis Ehnatona — Ēģiptes faraona reformatora — laikā bijis priesteris …

—    Bet tā sieviete?

—   Piedodiet, nezinu… Šīsdienas ieraksts ir interesants … Parādījās daži jauni fragmenti. Cits gadsimts. Droši vien agrīnie viduslaiki…

—    Vai tas nozīmē, ka viņa slimība progresē?

—   Manuprāt, nē-ē … Ticamāk, ka tas ir nejaušs zemapziņā paglabātā atšifrējums.

—    Ja nu pajautātu viņam pašam?

—   Tas nav iespējams. Jūs aizmirstat, ar ko mums ir darīšana.

—   Ja esmu jūs, profesor, pareizi sapratis, ar aparatūru, kuru jūs no manis dabūjāt, ir iespējams transformēt vizuālos attēlos arī kādu daļu no tās informācijas, kas glabājas vesela cilvēka smadzenēs …

—   Tikai tādu, kas saistīta ar viņa personisko pieredzi, kura attiecas uz apziņu. Turklāt ne jau no katra … No cilvēkiem ar stipru gribasspēku tas pagaidām neizdodas.

—    Kāpēc?

Satajana uzmanīgi paskatījās pāri briļļu stikliem uz inženieri. Šķita, ka viņš šaubās, vai tālāk vairs skaidrot.

—   Ja jūs vēlaties, lai jums palīdzu, pasakiet visu! — Estergoms uzstāja.

—   Tas ir sarežģīts jautājums… Viss atkarīgs no pārbaudāmā individuālajām īpašībām, no reģistrētājas aparatūras jaudas un, protams, videoieraksta maksimālajām

iespējām. Esmu pārliecināts, ja. ievērojami palielinātu ātrumu…

—    Bet mēs esam uz tā pēdējās robežas …