Читаем Mana Cīņa полностью

Politiskā organizācija un arodorganizācija izveido plašu laikrakstu tiklu, kuri ir pilnīgi piemēroti vismazāk attīstīto cilvēku garīgajam apvārsnim. Šī prese vadoņu rokās kļūst par bezkaunīgu ieroci, lai uzkūdītu nācijas zemākos slāņus un provocē tos uz visneprātīgāko rīcību. Tā nemaz neuzskata par savu uzdevumu pamazām paaugstināt savu atpalikušo lasītāju zināšanu līmeni. Nē, savu uzdevumu tā saskata pašu zemiskāko instinktu uzkurināšanā. Iesīkstējusī masa, kas reizēm ir ļoti augstās domās par sevi, viegli uzķeras uz šādiem paņēmieniem. Turklāt prese ir arī komerciāli izdevīgs bizness un politiski izdevīgs ierocis. Visa šī prese diendienā veic apmelošanas kampaņu, fanātiskajai masai iedvešot ienaidu pret visu, kas kalpo nacionālai neatkarībai, kultūras attīstībai un nācijas ekonomiskās patstāvības nostiprināšanai.

Minētā prese vēršas īpaši nikni pret cilvēkiem ar stingru raksturu un izcilu prātu, kuri negrib piekāpties ebreju pretenziju priekšā. Lai kļūtu par ebreju vajāšanu objektu, nevajag pat tieši uzstāties pret viņiem; pietiek radīt aizdomas, ka šis cilvēks kādreiz varētu saprast, ka ir nepieciešama cīņa pret ebrejiem; pietiek pat ar to vien, ka šim cilvēkam ir spēcīgas rakstura īpašības un tātad viņš var palīdzēt savai tautai kādreiz sacelties un kļūt stiprai.

Ebreju šajā ziņā viņa instinkts nekad neviļ; viņš vienmēr uzminēs, kas nav ar viņu, un tādam cilvēkam jau nu vienmēr, protams, tiks nodrošināts jūdu nāvīgs ienaids. Tā kā ebrejs vienmēr nevis aizstāvas, bet gan uzbrūk, tad par savu ienaidnieku viņš uzskata ne tikai to, kas viņam neuzbrūk, bet arī to, kas izrāda viņam kaut niecīgāko pretošanos. Nu, un līdzekļi, kurus ebrejs izmanto savā cīņā pret godīgiem un stingriem cilvēkiem, ir zināmi: tā nav cīņa godīgiem līdzekļiem, bet gan cīņa ar meliem un apmelojumiem. Šajā jomā ebrejs neapstājas nekā priekšā. Te viņš patiešām ir "dižens" savā izdomā. Ne velti taču mūsu tauta ebrejā saskata pašu sātana iemiesojumu.

Tauta viegli kļūst par ebreju melu karagājiena upuri. No vienas puses, to sekmē plašu tautas masu nepietiekamā sagatavotība un līdz ar to nespēja izprast visus ebreju gājienus. No otras puses, to sekmē aprobežotais redzesloks un pilnīgs veselo instinktu trūkums mūsu augstākajos slāņos.

Pietiek ebrejiem uzbrukt vienam vai otram izcilam cilvēkam, kas pretojas viņu plāniem, un mūsu augstākie slāņi iedzimta gļēvuma dēļ nekavējoties novēršas no šī cilvēka; bet plašas tautas masas vienkāršības un muļķības dēļ visam noticēs. Toties valsts varas iestādes vai nu noklusē, vai arī, kas notiek vēl biežāk, pašas pievienojas šī cilvēka vajāšanai, iedomādamās, ka tādējādi darīs galu laikrakstu klaigām. Bet daža varas vainagota ēzeļa acīs tieši tāda rīcība nodrošina "klusumu un kārtību" un saglabā "valsts autoritāti".

Pamazām visiem kārtīgiem cilvēkiem bailes no apmelojumiem marksistiskajā presē kļūst par draudu, kas paralizē prātu un sirdi.

Cilvēki sāk vienkārši drebēt šausmīgā ienaidnieka priekšā un tāpēc pilnīgi kļūst par tā upuriem.

k) Tagad ebreju vara valstī ir jau tā nostiprināta, ka viņi ne vien var sevi saukt par ebrejiem, bet var jau atklāti atzīt, kādas tieši politiskās un nacionālās idejas nosaka visu viņu rīcību. Daļa ebreju rasei jau atklāti atzīst sevi par svešu tautu. Taču arī šeit neiztiek bez meliem. Cionisti visur skandē, ka tad, ja ebrejiem izdotos Palestīnā izveidot patstāvīgu valsti, tas arī būtu viss, kas ebrejiem kā nācijai vajadzīgs. Taču īstenībā tie ir tikai nekaunīgi meli, kuru mērķis atkal ir piekrāpt muļķus. Ebreju valsts ebrejiem Palestīnā vajadzīga nebūt ne tādēļ, lai tur patiešām dzīvotu, bet tikai tāpēc, lai tur radītu sev zināmu patstāvīgu bāzi, kura nebūtu pakļauta nekādai citu valstu kontrolei, un lai no turienes varētu vēl vairāk nesodīti turpināt pasaules krāpšanas politiku. Palestīnai jākļūst par patvērumu īpaši svarīgai neliešu grupai un augstskolās augošajiem krāpniekiem.

Tajā pašā laikā daļa ebreju nekaunīgi atzīst sevi par īpašu rasi, bet cita daļa turpina apgalvot, ka viņi ir vācieši, franči, angļi utt. Šajā jaunajā parādībā jāsaskata tikai vēl viens pierādījums tam, cik nekaunīgi ir kļuvuši ebreji un cik nesodīti viņi jūtas.

To, cik ebreji ir pārliecināti par savu tuvo uzvaru, apliecina tas, kā viņi tagad rīkojas ar citu tautu dēliem un meitām.

Melnmatains jauns ebrejs nekaunīgi tinas ap mūsu nevainīgo meiteni, un viņa nekaunīgajā sejā lasāms sātanisks prieks par to, ka viņš varēs nesodīti sabojāt šīs meitenes asinis un laupīt mūsu tautai vēl vienu veselīgu vācu māti. Ebreji visiem līdzekļiem cenšas sabojāt tās tautas rasu pamatus, kurai jātop pakļautai viņu jūgā. Ebreji ne vien paši cenšas sabo­jāt iespējami vairāk mūsu sieviešu un meiteņu. Nē, viņi pat palīdz šajā ziņā citām tautām. Vai tad tie nebija ebreji, kas atveda nēģerus līdz Reinas krastiem, lolodami slepeno domu un to pašu nelietīgo mērķi - asiņu sajaukšanās ceļā radīt ienīstajai baltajai rasei jo lielāku ļaunumu, gāzt šo rasi no tās politiskās un kultūras virsotnes, lai tad uzsēstos tai mugurā.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище
Академик Императорской Академии Художеств Николай Васильевич Глоба и Строгановское училище

Настоящее издание посвящено малоизученной теме – истории Строгановского Императорского художественно-промышленного училища в период с 1896 по 1917 г. и его последнему директору – академику Н.В. Глобе, эмигрировавшему из советской России в 1925 г. В сборник вошли статьи отечественных и зарубежных исследователей, рассматривающие личность Н. Глобы в широком контексте художественной жизни предреволюционной и послереволюционной России, а также русской эмиграции. Большинство материалов, архивных документов и фактов представлено и проанализировано впервые.Для искусствоведов, художников, преподавателей и историков отечественной культуры, для широкого круга читателей.

Георгий Фёдорович Коваленко , Коллектив авторов , Мария Терентьевна Майстровская , Протоиерей Николай Чернокрак , Сергей Николаевич Федунов , Татьяна Леонидовна Астраханцева , Юрий Ростиславович Савельев

Биографии и Мемуары / Прочее / Изобразительное искусство, фотография / Документальное
Адмирал Ее Величества России
Адмирал Ее Величества России

Что есть величие – закономерность или случайность? Вряд ли на этот вопрос можно ответить однозначно. Но разве большинство великих судеб делает не случайный поворот? Какая-нибудь ничего не значащая встреча, мимолетная удача, без которой великий путь так бы и остался просто биографией.И все же есть судьбы, которым путь к величию, кажется, предначертан с рождения. Павел Степанович Нахимов (1802—1855) – из их числа. Конечно, у него были учителя, был великий М. П. Лазарев, под началом которого Нахимов сначала отправился в кругосветное плавание, а затем геройски сражался в битве при Наварине.Но Нахимов шел к своей славе, невзирая на подарки судьбы и ее удары. Например, когда тот же Лазарев охладел к нему и настоял на назначении на пост начальника штаба (а фактически – командующего) Черноморского флота другого, пусть и не менее достойного кандидата – Корнилова. Тогда Нахимов не просто стоически воспринял эту ситуацию, но до последней своей минуты хранил искреннее уважение к памяти Лазарева и Корнилова.Крымская война 1853—1856 гг. была последней «благородной» войной в истории человечества, «войной джентльменов». Во-первых, потому, что враги хоть и оставались врагами, но уважали друг друга. А во-вторых – это была война «идеальных» командиров. Иерархия, звания, прошлые заслуги – все это ничего не значило для Нахимова, когда речь о шла о деле. А делом всей жизни адмирала была защита Отечества…От юности, учебы в Морском корпусе, первых плаваний – до гениальной победы при Синопе и героической обороны Севастополя: о большом пути великого флотоводца рассказывают уникальные документы самого П. С. Нахимова. Дополняют их мемуары соратников Павла Степановича, воспоминания современников знаменитого российского адмирала, фрагменты трудов классиков военной истории – Е. В. Тарле, А. М. Зайончковского, М. И. Богдановича, А. А. Керсновского.Нахимов был фаталистом. Он всегда знал, что придет его время. Что, даже если понадобится сражаться с превосходящим флотом противника,– он будет сражаться и победит. Знал, что именно он должен защищать Севастополь, руководить его обороной, даже не имея поначалу соответствующих на то полномочий. А когда погиб Корнилов и положение Севастополя становилось все более тяжелым, «окружающие Нахимова стали замечать в нем твердое, безмолвное решение, смысл которого был им понятен. С каждым месяцем им становилось все яснее, что этот человек не может и не хочет пережить Севастополь».Так и вышло… В этом – высшая форма величия полководца, которую невозможно изъяснить… Перед ней можно только преклоняться…Электронная публикация материалов жизни и деятельности П. С. Нахимова включает полный текст бумажной книги и избранную часть иллюстративного документального материала. А для истинных ценителей подарочных изданий мы предлагаем классическую книгу. Как и все издания серии «Великие полководцы» книга снабжена подробными историческими и биографическими комментариями; текст сопровождают сотни иллюстраций из российских и зарубежных периодических изданий описываемого времени, с многими из которых современный читатель познакомится впервые. Прекрасная печать, оригинальное оформление, лучшая офсетная бумага – все это делает книги подарочной серии «Великие полководцы» лучшим подарком мужчине на все случаи жизни.

Павел Степанович Нахимов

Биографии и Мемуары / Военное дело / Военная история / История / Военное дело: прочее / Образование и наука