Mana Cīņa

Pie varoņiem jāpieskaita arī tie lielie cīnītāji, kas, laikabiedru neatzīti, tomēr cīnās par idejām un ideāliem līdz galam. Pienāks laiks, un tieši šie cilvēki visciešāk tiks ieslēgti tautas sirdī. Pienāks laiks, un katrs tautas dēls jutīs nepieciešamību pagātnes vārdā izlabot kļūdas, un izlīdzināt pret varonīgām personībām izdarītos grēkus. Tad būs pienācis laiks, kad cilvēce, pateicoties viņiem nolieks galvu savu varoņu piemiņas priekšā, dienu no dienas sāks studēt šo cilvēku lielo darbu, un viņu tēls uzmundrinās visas salauztās sirdis un izmisušās dvēseles.

To teikdams, nedomāju tikai lielos valsts darbiniekus, bet gan visus lielos reformatorus vispār. Blakus Frīdriham Lielajam šeit nostājas Mārtiņš Luters un Rihards Vāgners.

Jau pēc pirmās Gotfrīda Federa lekcijas "Procentu verdzības likvidēšana" sapratu, ka teorētiskā patiesība ir Federa puse", patiesībai ir ārkārtīgi liela nozīme mūsu tautas nākotnes labā.

Tas, cik stingri Feders nodalīja biržu kapitālu no nacionālās ekono­mikas, deva iespēju sākt cīņu pret Vācijas ekonomikas internacionalizā­ciju, tajā pašā laikā necīnoties pret kapitālu vispār kā neatkarīgas taut­saimniecības saglabāšanas nepieciešamu faktoru. Jau pārāk labi pazinu jaunizveidojušos stāvokli, lai neredzētu, ka dienaskārtībā ir izvirzījusies nevis cīņa pret naidīgām valstīm, bet gan cīņa pret internacionālo kapitālu. Federa lekcijās tūdaļ uztvēru lielu cīņas lozungu veselam laikmetam.

Arī vēlākie notikumi parādīja, cik pareizi toreiz visu uztvērām. Tagad gudrie buržuāziskie politiķi beidza mūs izsmiet; viņi, ja vien nebija apzināti meļi, bija spiesti atzīt, ka starptautiskais biržu kapitāls ir ne tikai galvenais kara vaininieks, bet arī, karam beidzoties, dara visu iespējamo, lai mieru pārvērstu ellē. Tādējādi cīņa pret internacionālo finansu un aizdevu kapitālu kļuva par vissvarīgāko programmas punktu visas vācu nācijas cīņā par ekonomisko neatkarību un brīvību.

Attiecībā uz tā saucamo praktiķu iebildumiem varam atbildēt šādi.

Bažas, ka cīņa pret "procentu verdzību" novedīs pie kaut kādām briesmīgām ekonomiskām sekām, ir pilnīgi nepamatotas. To parāda jau iepriekšējās ekonomiskās receptes, kas tika piedāvātas tautai un nedeva absolūti nekā laba. Dažu šodienas ekspertu slēdzieni nacionālās pašapliecināšanās jautājumos ievērojami atgādina jau aizmirsto laiku dažu ekspertu domas, piemēram, Bavārijas medicīnas kolēģijas ekspertīze par dzelzceļu ieviešanu. Kā zināms, tad vienas no briesmīgākajām bažām, kādas toreiz pauda šī augsti cienījamā korporācija, neattaisnojās ne par matu. Cilvēki mierīgi sāka ceļot ar jaunajiem "tvaika rumakiem", un tiem nepiemetās galvas reiboņi. Arī skatītāji, kas vēroja vilciena gaitu, palika sveiki un veseli. Nevajadzēja paklausīt ekspertu ieteikumam un celt koka žogus, lai vilciens nebūtu redzams. Žogi tā arī palika tikai dažu tā saucamo ekspertu galvās. Nākamās paaudzes jau sen ir aizmirsušas visus bargos pareģojumus. Tā notiks arī ar dažu mūsdienu gudrinieku pareģojumiem.

Vēl jāpiemin arī šāda lieta: jebkura, pat vislabākā ideja, var kļūt bīstama, ja to uzskata par pašmērķi; bet patiesībā tā ir tikai līdzeklis ceļā uz mērķi. Taču man un visiem īstajiem nacionālsociālistiem eksistē tikai viena doktrīna - tauta un tēvzeme.

Mēs cīnāmies par rases un mūsu tautas eksistences nodrošināšanu un izplatīšanos. Mēs cīnāmies, lai bērni būtu paēduši. Mēs cīnāmies par asiņu tīrību, par mūsu tēvzemes brīvību un neatkarību. Mēs cīnāmies par to, lai tauta tiešām varētu izpildīt pasaules radītāja uzlikto vēsturisko misiju.

Katrai mūsu domai un katrai idejai, visai zinātnei un visām zināšanām ir jākalpo tikai un vienīgi šim mērķim. Tikai vadoties no vienīgā redzes viedokļa, jāpārbauda viena vai otra līdzekļa lietderīgums. Tas ir gadījums, kad teorija nedrīkst kļūt par nedzīvu doktrīnu, jo mūsu rokās visam jākalpo vienīgi dzīvei.

Tādas bija Gotfrīda Federa atziņas, kas pamudināja nopietni pievērsties problēmām, kuras līdz tam laikam bija maz pazīstamas.

Atkal sāku cītīgi mācīties un arvien labāk izpratu to, ko visas dzīves laikā centās panākt ebrejs Kārlis Markss. Tikai tagad tā īsti izpratu viņa "Kapitāla" jēgu. Tikai tagad līdz galam izpratu tās cīņas nozīmi, kādu veda sociāldemokrātija pret nacionālo saimniecību. Tagad man līdz galam kļuva skaidrs, ka cīņai ir viens vienīgs mērķis - sagatavot augsni īstai internacionālā finansu un biržas kapitāla diktatūrai.

* * *

Taču Federa lekcijas arī citādā ziņā mani ārkārtīgi ietekmēja.

Kādā dienā pieteicos runāt, jo viens no kursu dalībniekiem bija nodo­mājis uzstāties ar garu runu un aizstāvēt ebrejus. Tas izsauca iebildumus. Lielākais vairākums kursantu piekrita manam viedoklim. Līdz ar to pēc dažām dienām tiku iecelts par tā saucamo "virsnieku izglītības jautājumos" kādā no Minhenes pulkiem.