Mana Cīņa

Mērķa īstenošana dzīvē ir politiķa uzdevums. Programmas sastādītājs savā domāšanā vadās galvenokārt no mūžīgās patiesības idejām, bet politiķis darbībā vadās no praktiskās īstenības apsvērumiem. Ja pirmais absolūtās patiesības meklējumus nomainīs ar tā saucamo "lietderīgumu" un "realizēšanas iespēju", tad viņa darbība vairs nebūs ceļa zvaigzne cilvēces jauno ceļu meklētājiem. Darbs kļūs pelēks un ikdienišķs. Jaunas kustības programmas radītāja uzdevums ir spilgti aprakstīt kustības mērķi. Mērķa īstenošana dzīvē ir politiķa uzdevums. Tā kā programmas sastādītājs savā domāšanā vadās galvenokārt no mūžīgās patiesības idejām, tad viņa lielums slēpjas idejas absolūti abstraktajā pareizībā. Bet, tā kā politiķis savā darbībā vadās galvenokārt no praktiskās īstenības apsvērumiem, viņa lielums slēpjas pareizā pieejā reālajiem faktiem un to pareizā izmantošanā. Politiķa ceļazvaigzne ir mērķis, ko rāda programmas sastādītājs. Politiķa eksāmens būs viņa plānu un praktiskās darbības panākumi, proti, projektu un pieņēmumu īstenošanas pakāpe. Pavisam cita lieta ir jaunas programmas radītāja darbs. Nekad neizdosies īstenot programmu pilnībā, jo cilvēka ģēnijs gan var noteikt mūžīgās patiesības un kristāltīrus mērķus, bet pieredzēt to galīgo uzvaru nevar vienkārši tādēļ, ka apkārtējā cilvēku pasaule ir neuzņēmīga pret lielajām idejām un tūlīt necenšas tās īstenot dzīvē. Dzīvē notiek tā: jo pareizāka un lielāka ir kāda ideja, jo mazāk ir iespēju tās īstenošanai dzīvē, tāpēc ka tās realizēšana ir atkarīga no cilvēkiem. Lūk, tādēļ jaunas programmas radītāja eksāmens nav viņa mērķu īstenošanas pakāpe, bet gan pašas idejas pareizības un iedarbības pakāpe, kādu ideja atstās uz cilvēces attīstību. Ja tas būtu citādi, tad pie mūsu zemes dižajiem cilvēkiem nevarētu pieskaitīt nevienu no reliģijas pamatlicējiem. Ir taču zināms, ka viņu ētiskie ideāli nekad nerod kaut cik pilnīgu iemiesojumu dzīvē. Pat reliģijas mīlestības iemiesojums ir tikai vājš tās radītāja gribas atspulgs. Un tomēr reliģijai ir liela vēsturiska nozīme, jo tā bija impulss visai cilvēces kultūras un garīgajai attīstībai pavisam noteiktā virzienā.

Milzīgā atšķirība starp programmas radītāja un praktiskā politiķa uzdevumiem ir iemesls tam, ka nekad neesam sastapuši abu īpašību apvienojumu vienā personā. Sevišķi tas attiecas uz tiem sīkajiem "panākumiem bagātajiem" politiķiem, kuru darbība pa lielākajai daļai aprobežojās ar "māku sasniegt iespējamo" (ar formulu, manuprāt, pārāk pieticīgais Bismarks noteica politikas būtību vispār). Jo mazāk "politiķim" ir lielu ideju, jo vieglāki, ātrāki un uzskatāmāki būs viņa panākumi.

Mērķu īstenošana, kuriem ir liela nozīme nākotnē, nesola viņu lielajiem sludinātājiem ātrus panākumus. Plašas tautas masas reti kad uzreiz izprot mērķus. Viņām ikdienas jautājumu risināšana, piemēram, par alu un pienu, ir daudz svarīgāka nekā tālās nākotnes iespējas, kuras var rasties tikai laika gaitā un kuru labumu jutīs tikai nākamās paaudzes.

Lai nezaudētu šodienas simpātijas, ierindas "politiķis" aiz patmīlas - kas ir muļķības īstā māsa - turēsies pēc iespējas tālāk no jebkādiem lieliem nākotnes plāniem. Politiķu panākumi un viņu nozīme pieder vienīgi šodienai. Viņu darbība nav paredzēta nākotnei. Cilvēki ar šaurām pierēm maz uztraucas par to; viņiem pilnīgi pietiek ar šodienu.

Pavisam kas cits ir cilvēki, kas rada jaunu programmu. Viņu nozīme gandrīz vienmēr ir orientēta uz nākotni. Bieži vien teorētiķus sauc par "cilvēkiem ne no šīs pasaules". Ja par politiķiem saka, ka viņu māka ir māka sasniegt iespējamo, tad par jaunu programmu radītājiem var teikt, ka viņi ir patīkami dievam tieši tad, kad prasa neiespējamo. Teorētiķiem būs jāsamierinās ar to, ka tagadne viņus neatzīs. Bet, ja idejas tiešām ir nemirstīgas, tad slava atnāks līdz ar nākamajām paaudzēm.

Kādreiz lielu vēsturisku laikmetu gaitā var notikt arī tā, ka jaunas programmas radītāja un liela politiķa īpašības ir iemiesojušās vienā cilvēkā. Bet, jo ciešāk ir savijušās abas šīs īpašības, jo vairāk grūtību un šķēršļu būs cilvēka ceļā, ja viņš darbosies kā politiķis. Politiķis nestrādā, lai apmierinātu jebkura vidējā mietpilsoņa sapratnes līmeni, viņš darbojas, lai īstenotu dzīvē mērķus, kurus pagaidām izprot pavisam nedaudzi. Lūk, kādēļ liela politiķa dzīve paiet, no vienas puses, karstas mīlestības, bet, no otras puses, tikpat karsta naida gaisotnē. Šodienas cilvēku protesti, kas nesaprot cilvēka darbības lielo nozīmi, saplūst ar citu cilvēku atzinību, kuri jau saprot, ka cilvēks darbojas nākamo paaudžu interesēs.

Jo milzīgāka nozīme nākotnes labā ir cilvēka darbībai, jo mazāk to izprot viņa līdzcilvēki, jo grūtāka ir cīņa un retāki panākumi. Tikai pavisam nedaudziem, varbūt pat reizi vairāku gadsimtu gaitā, uzsmaida laime, un viņi savas dzīves norietā var ieraudzīt nemirstīgās slavas atblāzmu. Šie milži ir vēstures maratona skrējēji. Bet lielākoties lauru vainagi tiek likti tikai uz mirušo varoņu galvām.